Svētkos aicina uzmanīgi lietot pirotehniku 0
Lai uguņošana Jaungada naktī sagādātu tikai prieku un pozitīvas emocijas, nevis ugunsgrēkus, apdegumus vai citas traumas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus ievērot striktus drošības pasākumus, lietojot pirotehniku.
Pirmkārt, visdrošāk būtu pirotehnikas šaušanu uzticēt profesionāļiem, kas izvērtēs iespējamos riskus un nesīs pilnu atbildību gan par uguņošanas priekšnesumu, gan tā drošību, neapdraudot skatītāju veselību, dzīvību un mantu.
VUGD atgādina, ka pirotehniku drīkst iegādāties tikai sertificētās tirdzniecības vietās, turklāt labā veikalā pārdevējs varēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā rakstīts instrukcijā, kas nereti var gadīties pavirši iztulkota.
Un tomēr, ja par izstrādājuma lietošanu rodas kādas neskaidrības, padoms jājautā speciālistam, jo pirotehnikas nepareizas lietošanas rezultātā gūtās traumas visbiežāk ir smagas, nereti – uz visu mūžu.
Pirotehnikas šaušanai jāizvēlas pareiza vieta. Vēstures pieminekļu, slimnīcu, baznīcu, mācību iestāžu un degvielas uzpildes staciju tuvumā pirotehniku lietot nedrīkst. Nonākot degošam pirotehnikas izstrādājumam vai tā karstajām daļām uz mājokļa jumta, var notikt jumta seguma un pēc tam jumta konstrukcijas elementu aizdegšanās, atgādina VUGD.
Skatītājiem, īpaši bērniem, jāatrodas drošā attālumā no pirotehnikas palaišanas vietas, lai izsargātos no smagām apdeguma traumām, ja ar izstrādājumu atgadās kas neplānots.
Iekārtojot uguņošanas vietu un uzstādot pirotehnikas izstrādājumus, jāņem vērā vēja stiprums un virziens. Skatītājiem jājūt vējš no mugurpuses. Jāuzmanās no tuvumā esošiem kokiem, kas, tāpat kā stiprs vējš, var mainīt pirotehnikas lidojuma virzienu.
Pirotehnikas izstrādājumus izņemt no iepakojuma un attīrīt degauklas drīkst tikai īsi pirms to lietošanas. Visas ar uguņošanu saistītās lietas nedrīkst atstāt bez uzraudzības vietās, kur tās var atrast bērni vai pusaudži. Tāpat pirotehnikas tuvumā nedrīkst smēķēt.
Pirms palaišanas pirotehnikas izstrādājums jānovieto uz stabilas virsmas tā, lai palaišanas brīdī vai darbības laikā tas nevarētu apgāzties un negaidot mainīt trajektoriju. Raķetes var ievietot stabili, vertikāli nostiprinātā pudelē vai caurulē, kas, piemēram, ierakta zemē. Nepieciešams tieši tikpat daudz pudeļu vai cauruļu, cik raķetes ir paredzēts izšaut.
Ja plānota lielāka uguņošana, laikus jāsagatavo un tuvumā jānovieto ugunsdzēšamais aparāts vai spainis ar ūdeni, atgādina VUGD. Ātra uguns nodzēšana var izglābt dzīvību un pasargāt materiālās vērtības. Arī pirmās palīdzības aptieciņai jābūt tuvumā.
Piesardzība jāievēro arī, spridzinot plaukšķenes. Tās nedrīkst vērst pret seju vai gaismas ķermeņu virzienā un nedrīkst izmantot atklātas liesmas tuvumā. Petardes neprognozējamības dēļ jāievēro no cilvēkiem un ēkām drošs attālums – seši līdz desmit metri. Petardes pēc aizdedzināšanas jāaizmet piecu sešu metru attālumā. Kategoriski aizliegts mest petardes cilvēku vai dzīvnieku virzienā, kā arī spridzināt tās pudelēs, burkās vai spaiņos.
Romiešu sveces sastāv no garas kartona caurulītes, kurai augšējā daļā ir deglis. Svece deg no augšas uz leju un pēc kārtas izšauj gaisā degošas “zvaigznītes”. Sveci nav ieteicams turēt rokā, jo degšanas laikā var izjukt tās korpuss vai izkrist pamatne.
Salūta aprīkojumā ir neliela pielādēta papīra patrona, kura 15-50 metru augstumā izšauj gaismas ķermeņus ar izpletņiem vai degošas “zvaigznītes”. To liek uz cietas, taisnas virsmas. Bateriju ar nelielu stobru daudzumu vajag no sāniem nedaudz apbērt ar zemi vai blīvu sniegu, lai pēc palaišanas tā neapgāztos. Tieši šī iemesla dēļ bateriju nav ieteicams likt uz ledus, skaidro ugunsdzēsēji.
Lidojošie salūti iegriežas uz zemes un tad uzlido aptuveni 20 metru augstumā, dzirksteļojot lietussarga veidā. Tie veidoti no cilindriska papīra korpusa ar spārniņiem. Dažiem salūtiem nav spārniņu, tie paceļas gaisā pēc reaktīvā dzinēja darbības principa. Palaišanai vajadzīga līdzena virsma 50 reiz 50 centimetru platībā. Svarīgi šos salūtus nepalaist ēku un vadu tuvumā, kā arī tad, ja pūš stiprs vējš.
Visspēcīgākie un krāsainākie salūti tiek panākti ar bumbu palīdzību, kuras izšauj gaisā 50-300 metru augstumā ar speciālu pirotehnisko mortīru palīdzību. Augstākajā punktā bumbas parasti uzsprāgst, veidojot dažādus gaismas efektus. Pie bumbas apakšējās daļas ir piestiprināts starta lādiņš, kas aizdegas ar degļa vai elektroaizdedzes ierīces palīdzību un izmet bumbu no caurules.
Darbojoties ar šīm pirotehnikas bumbām, jāievēro stingri drošības pasākumi. Bumba var uzsprāgt pārāk ātri, nesasniegusi nepieciešamo augstumu, citā gadījumā tai var nenostrādāt ierosinošais lādiņš, un nesprāgušais priekšmets tad kritīs lejā no liela augstuma. Arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc skatītājiem uguņošanas laikā jāatrodas drošā attālumā. Šo attālumu aprēķina pēc mortīras kalibra, piemēram, ja tas ir 50 milimetri, tad drošais attālums ir 50 metri.
Pēc pirotehniskās strūklakas palaišanas dzirksteles var uzsviesties augstumā no dažiem centimetriem līdz pat vairākiem metriem. Āra strūklakas nedrīkst lietot iekštelpās, kā tas Latvijā reizēm notiek. Strūklakas stingri jānostiprina, lai tās neapgāztos, un no bīstamās zonas jāaizvāc viegli uzliesmojoši priekšmeti. Šīs strūklakas nedrīkst ņemt rokās, ja vien nav tam speciāli paredzēta roktura.
Savukārt tā dēvētos vulkānus izgatavo konusa veidā. Degšanas procesa laikā degošā maisījuma laukums palielinās, līdz ar to pastiprinās dzirksteļojošās strūklas augstums.
Pirotehniskais atribūts, kas tiek saukts par sauli, darbības laikā griežas ap savu asi, veidojot krāšņu salūtu. Izstrādājums jāpiestiprina ne zemāk kā pusotra metra augstumā. Šim nolūkam “saules” centrā izgatavots speciāls caurums. Uzstādot “sauli”, jāpārliecinās, ka tā viegli griežas, un jāskatās, lai nekas šo griešanos nevarētu traucēt.
Iedarbinot pirotehniku, aizdedzināšana jāveic no vēja puses un pēc aizdedzināšanas nekavējoties jāatkāpjas. Nedrīkst pārliekties pār aizdedzināmo izstrādājumu un iet tam garām, kad deglis jau aizdedzināts.
Petardes un visa veida trokšņa pirotehnika pēc aizdedzināšanas ātri jāaizmet drošā attālumā no sevis un citiem. To nedrīkst lietot iekštelpās.
Uguns strūklakas un tamlīdzīgi izstrādājumi vispirms jānovieto uz zemes un tikai pēc tam jāaizdedzina. Galda pirotehnika jādedzina uz ugunsdroša pamata, izvairoties no tuvumā novietotiem viegli uzliesmojošiem materiāliem, skaidro VUGD.
Raķetes jāšauj gaisā vertikāli, turklāt tai brīdī tuvumā nedrīkst būt novietotas citas raķetes. Pretējā gadījumā uz tuvumā esošo raķešu degauklām var uzkrist dzirkstele, kas izraisīs neplānotu to aizdegšanos.
Nevienu pirotehnisku izstrādājumu tā darbināšanas laikā nedrīkst turēt rokās. Arī brīnumsvecītes mēdz degt nelīdzeni, un straujāks zibsnis var izraisīt izbīli, kura rezultātā brīnumsvecīte izkritīs no rokām, kam sekos paklāja aizdegšanās un indīgi dūmi.
Piesardzība jāievēro arī pēc uguņošanas. Pirotehniskos izstrādājumus, kas nav nostrādājuši, atkārtoti aizdedzināt ir aizliegts, brīdina ugunsdzēsēji. Ne ātrāk kā pēc pāris minūtēm no aizdedzināšanas mēģinājuma šie izstrādājumi jāneitralizē – neizjaukti jāiemet ūdenī. Tāpat jāpārliecinās, lai pēc uguņošanas zemē nepaliktu neviena kvēlojoša dzirkstele, jo, kā zināms, no dzirksteles var izcelties liesma.
Lai nesabojātu svētkus sev un citiem, svarīgi zināt, ka saskaņā ar likumu otrās, trešās un ceturtās klases pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot mājokļu iekštelpās, kā arī ārā gadījumā, ja vēja ātrums pārsniedz deviņus metrus sekundē. Savukārt tādus pirotehniskos izstrādājumus, kuri nav kontrolējami vai kuriem nav noteikta lidojuma virziena, piemēram, raķetes un pirotehniku, kas pirms aizlidošanas griežas virpuļveidā, aizliegts palaist daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Tāpat pirotehniku nedrīkst izmantot zem elektropārvades un sakaru līnijām, koku zariem un zem citiem šķēršļiem, kurus var sasniegt pirotehniskie šāviņi. Pretējā gadījumā lidojošais pirotehnikas brīnums var neprognozējami mainīt savu trajektoriju, vienlaikus sabojājot priekšmetu, pret kuru tas atsities.
Pirotehniku nedrīkst lietot arī ražošanas ēku, degvielas cisternu, gāzes balonu un citu viegli uzliesmojošu vai ugunsbīstamu vielu un materiālu tuvumā, tuneļos, uz ielām un zooloģiskajos dārzos.
Uguņošanu nedrīkst rīkot tuvāk par 300 metriem no kultūrvēsturiskiem objektiem, vēstures un kultūras pieminekļiem, kapsētām, kulta ēkām un dabas rezervātiem. Tāpat pirotehniskos izstrādājumus nedrīkst lietot tuvāk par ražotāja vai Valsts policijas noteikto drošo attālumu no tiltiem, dzelzceļa, šosejām, ceļu pārvadiem un transporta ceļu sazarojumiem.
Arī ikvienā citā vietā, kurā pirotehnisko izstrādājumu izmantošana var apdraudēt tuvumā esošu cilvēku dzīvību, veselību, mantu vai nodarīt kaitējumu videi, uguņošanu rīkot nedrīkst.
Pirotehnika vairo svētku sajūtu un sagādā prieku ikvienam, īpaši bērniem. Un tieši bērnu dēļ pats svarīgākais ir apzināties, ka drošība ir mūsu pašu rokās, atgādina VUGD.
Ja tomēr atgadās kāda nelaime un rodas nepieciešamība pēc ugunsdzēsēju-glābēju vai citu ārkārtas dienestu palīdzības, iedzīvotājiem nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas situāciju tālruni 112.
