Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Lauris Reiniks: Svētkos dāviniet mieru

ReklāmfotoReklāmfoto

Lauris Reiniks ir pašlaik pieprasītākais latviešu popmūzikas solists ne tikai dzimtenē, bet nu jau arī – aiz Latvijas robežām. Tāpēc nav brīnums, ka ziemīgais pirmssvētku laiks Laurim ir gada viskarstākais posms – privātās ballītēs viņa noslīpētais šovu vadītāja talants ir burtiski izķerts, bet tikmēr jaunā DVD “Lauris Reiniks Ziemassvētkos” prezentācijas koncertus Latvijas pilsētās uzticamie fani gaida vairāk nekā nepacietīgi –
 biļetes izpārdotas krietni pirms tūres sākuma. Šajā reizē koncerti intīmākā gaisotnē.

Mērķtiecība laikam ir viens no vārdiem, kas nāk prātā pirmais, kad līdzās smaidam, mūžam labai omai un lipīgām dziesmu melodijām iedomājos par Lauri Rei-niku. Tieši tā – mērķtiecīgi, soli pa solim, dziesmu pa dziesmai un šovu pēc šova, neraugoties uz asām mēlēm un kritiku par it kā tīņiem domātu mūziku, Lauris aizsoļojis tur, kur ir tagad – viņa dziesmas nemitīgi ir raidstaciju apritē un pirmo kāzu valšu topu augšgalos, Reinika koncerti, vai tie būtu arēnā vai kultūras namā, ir izpārdoti neilgi pēc biļešu izsludināšanas, bet albumi, par spīti lejupielādes laikmetam, tiek pārdoti ievērojamos apjomos. Un ne bez pamata ir apgalvojums, ka Latvijas kaimiņos Lietuvā un Igaunijā Lauris ir populārāks nekā dzimtenē, būdams īstens “jūtūba” skatījumu miljonārs.

“Nākamnedēļ uzņemam jaunu video dziesmas “Tik balti” lietuviešu un igauņu versijām. Brauksim filmēt pie Agra Daņiļeviča uz Raganu – tur ir ļoti skaisti un tagad – arī balti. Tieši tur abi kopā kādā rītā gājām meklēt eglīti,” saka Lauris. “Jā, svētku laiks man vienmēr ir mazliet trakomāja, par darba trūkumu sūdzēties nevaru. Prieks, ka nu jau varu izvēlēties, kuriem piedāvājumiem piekrist, no kuriem – atsacīties. Vairs naudas dēļ pārģērbtu “hotdogu” ceļmalā netēlošu.”.

Gada nogalē aicināts savilkt savu šā gada notikumu bilanci, Lauris drusku samulst – notikumu tik daudz. Tomēr skaidrs – pirmajā vietā ir veiksmīgi sagaidītā 34. dzimšanas diena. “Pat ja mēdzu būt sarkastisks, šis jautājums parādīja, ka esmu visai jūtīgs. Biju nenormāli pārbijies no riskantajiem 33. Savā 34. dzimšanas dienā jutos kā no jauna piedzimis!”

Mūziķa atpūtas laiks ik gadu iekrītot septembrī un oktobrī. Tad Lauris dodas uz savām “otrajām mājām”, uz Ameriku. Tur šogad pirmoreiz novadīta Losandželosas Latviešu nama 50. gadu jubileja. “Noteikti viens no maniem gada notikumiem! Darīju to par velti, un ir prieks, ka viņi to novērtēja ar augstāko atzīmi. Tikko man atsūtīja Dienvidkalifornijas latviešu laikrakstu, kur šis notikums aprakstīts uz četrām lapām un, ko tur slēpt, mans vārds ir gandrīz katrā rindkopā!” stāsta dziedātājs un priecājas par tikko saņemto aicinājumu vadīt arī trimdas Latviešu saietu 2015. gadā Garezerā, ASV.

Un tomēr, ir taču jābūt kādai receptei, kā ilglaicīgi turēties formā, turklāt – ar smaidu. “Dari to, ko mīli, un tev nevajadzēs strādāt,” Lauris citē labi zināmo formulu. Un kāpēc gan sarežģīt? “Cilvēki prasa – kā tu visu paspēj, kā tev pietiek spēka? Bet es kaut kā nedomāju par to. Protams, nogurstu un dažreiz nemaz negribu doties vadīt kārtējo pasākumu, bet, ja cilvēks mani ir noalgojis, viņš gaida kvalitāti un nedrīkst pievilt. Ziņas par sliktu darbu izplatās ātri. Lai cik būtu noguris un neomā, kopš bērnības esmu radināts pie skatuves. Kamēr ģimenes ansambļa koncertos vecāki (tētis – grupas “Tērvete” vadītājs Artūrs Reiniks un mamma – Dace Reinika. – Aut.) dziedāja savas dziesmas, mēs ar māsu (dziedātāja Rūta Reinika. – Aut.) pusaizmiguši sēdējām aizkulisēs, jo parasti koncerti bija vakaros. Kad bija jāiet uz skatuves, no miegainības pēkšņi ne vēsts. Viss šajā dzīvē – biznesā un karjerā – veidojas no savstarpējām simpātijām, kopīgām idejām. Man šajā ziņā ir laimējies.”

Lauris ir pionieris starp pašmāju popmūziķiem, iekarojot ārzemju tirgu to iedzīvotāju dzimtajā valodā – nu jau pavisam 11 dažādās mēlēs. “Pirms “Ma jooksen” (“Es skrienu” igauņu versijā) zināja tikai “Prāta vētru” un Raimondu Paulu, bet tagad zina arī Lauri Reiniku. Igauņu kolēģi toreiz saveda kopā ar igauņu rakstnieci, dzejnieci un atdzejotāju Lēlo Tungalu. Pēc tam mani nomocīja akcenta konsultanti, tagad tas attīstījies tik tālu, ka viņi domā, ka esmu igaunis ar nelielu Roņu salas akcentu.”

Lauris atzīst, pēc drauga un daudzu viņa dziesmu tekstu autora Mārtiņa Freimaņa aiziešanas mūžībā viņš joprojām esot labu tekstu autora meklējumos. “Ar Mārtiņu bijām kā cimds ar roku. Aiznesu mūziku, un viņš ielika pareizos vārdus. Jā, bieži liku svītrot visus eņģeļus un debesis. Domāju, tā rakstīdams, viņš pats pareģoja to, kas ar viņu notika. Tāpēc es labāk skrienu – tepat pa zemi.” Ar kādas nepabeigtas Mārtiņa Freimaņa dziesmas vārdiem rakstīta ir arī jaunā Laura Reinika dziesma “Stāsti man”, kuras video tapa Latgalē – dziesma šobrīd skan arī Lietuvā un Vācijā. Lauris spriež, pašam gan labāk “rakstoties” angļu valodā. “Tekstos varu ielikt prieku un skumjas, kuras man, ticiet vai ne, arī piemīt, tikai nekad nerādīšu uz āru, ka man ir slikti, to redzēs tikai mani tuvākie cilvēki, kas būs klāt tad, kad man tas vajadzīgs. Bet Ziemassvētki ir priecīgs laiks. Ja man būtu bērni, kurus es ļoti gribētu, šis būtu laiks, kad es viņus lutinātu.”

Ko Lauris pats vēlētos svētku dāvanā? Kaut ko praktisku, viņš atsmej, bet, ja kāds uzdāvinātu ceļojumu uz Austrāliju, noteikti priecātos. “Ja nopietni, Ziemassvētkos galvenais ir nepalikt vienam – to vēlu arī “Latvijas Avīzes” lasītājiem. Pats sev – mieru. Man nepatīk publiski pasākumi, prezentācijas – tie uzdzen stresu, tāpēc cenšos no tiem izvairīties. Pēdējā laikā ir vēlme pēc kaut kā intīmāka, mazāka.”

Arī gaidāmie koncerti, lai arī veltīti aizvadītajā gadā “Arēnā Rīga” notikušā Laura Reinika Ziemassvētku lielkoncerta DVD prezentācijai, būšot omulīgāki, intīmāki. “Prieks, ka būšu tuvāk skatītājam. Tomēr gribas acu kontaktu – vismaz ar vienu cilvēku.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+