Svētku laiks Katalonijā. Ceļojuma pārsteigums – cilvēku torņu veidotāji kasteljeri 0
Spānijā ir daudz dažādu svētku, kas mūsu dzīves uztverei varētu likties savdabīgi, lai pat neteiktu, dīvaini. Arī Katalonijas pilsētās un ciematos ceļotājs var ietrāpīties pavisam neparastos svētkos.
Pateicoties Katalonijas tūrisma ministrijas ielūgumam, septembra beigās nonācu pašā Barselonas un Taragonas svētku burzmā.
Barselonā tie ir La Mercè jeb Svētās Marijas žēlastības svētki, un Taragonā – Svētās Teklas svētki: katrā pilsētā godina savu aizbildni.
Barselonas gotisko kvartālu laukumos pirms kataloņu dejas sardanas sacensībām notiek mēģinājumi. Svētkos var vērot arī deju ar nūjām, tā radusies jau grieķu-romiešu laikos.
Sardanu dejo ne tikai ansambļi, bet arī svētku apmeklētāji – gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki un bērni stājas dejas apļos.
Laukumos pulcējas arī kasteljeri.
Kasteljeri – torņu veidotāji
2010. gadā Katalonijas kasteljeru torņu veidošana tikusi iekļauta UNESCO sarakstā kā cilvēces nemateriālā mantojuma meistardarbs.
Castell kataloņu valodā nozīmē pils. Kasteljeri ir cilvēku komanda, kas veido pilis vai torņus, sastājoties viens otram uz pleciem.
Vienu torņa stāvu jeb līmeni mēdz veidot viens līdz pieci cilvēki, iespējami pat 10 stāvi. Tornis var sasniegt piecu vai sešu stāvu mājas augstumu, bet šādu dzīvo celtņu tapšanā nav nekādu citu drošības pasākumu kā tikai noteiktā celšanas kārtība un disciplīna.
Cilvēki no sākuma sastājas tā saucamajā čiekurā — tas ir torņa pamats, kas nodrošina stabilitāti un mīkstina kritienu, ja gadījumā kāds nenoturas vai pat arī viss tornis sabrūk. Smagākie un stiprākie veido apakšstāvus (XVIII gs. beigās šādu torņu celšanu aizsākuši zemnieki, kuri bija fiziski stipri un garīgi nesatricināmi), bet vieglākie rāpjas augstāk, vēl augstāk novietojas jaunieši, puikas un meitenes, un pašā virsotnē — mazi bērni. Dažiem mazajiem, 4–5 gadu vecajiem bērniem galvā uzliek ķiveres, bet redzēju savām acīm, ka tomēr ne visiem.
Svētkos ar kasteljeru piedalīšanos blakus vienmēr dežurē ātrās palīdzības brigādes, kuras gatavas nekavējoties sniegt palīdzību. Letāli kritieni notiekot reti, pēdējais bija 2006. gadā, bet pirms tam — 1983. gadā.
Taragonā man nācās piedzīvot un pat iemūžināt šāda torņa krišanu. Neskatoties uz katalāņu pārliecību, ka nekas slikts nevarot notikt, bija daudz cietušo, tostarp kādi seši cilvēki diezgan smagā stāvoklī. Iemesls — disciplīnas (pūļa klaigāšanas dēļ nevarēja sadzirdēt atbildīgā par torņa celšanu komandas) un kārtības (bija manāma steiga — tornis vēl nenostabilizējās, varēja redzēt, ka visos līmeņos drebēja — bet augšā kāpa arvien jauni dalībnieki, veidodami jaunus stāvus) neievērošana, un rezultātā tika pieļautas kļūdas un tornis sabruka. Taču ārsti bija uzdevumu augstumos. Runājos ar komandas jauniešiem, viņi jutās neveiksmes satriekti, tomēr neviens neteica, ka vairs nepiedalīšoties, tieši pretēji, apgalvoja, kā nākamreiz visiem parādīšot, uz ko ir spējīgi.
Barselonas svētku galvenie notikumi — kasteljeru meistarības demonstrējumi, nūju deju un sardanas sacensības notiek Sanžauma (Sant Jaume) laukumā. Tur arī sākas milžu un briesmoņu gājieni, kuri turpinās pilsētas gotiskā kvartāla šaurajās ielās. Svētki ir labi organizēti, programma ar visiem gājieniem un to maršrutiem ir pieejama tūrisma birojos un viesnīcās.
