Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Latviju pāršalks jauniešu dziesmas un deju soļi

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Autores: Vita Krauja un Ilze Vītola

“Manā dziesmā tu…”

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā “Manā dziesmā tu…” svētdien, 12. jūlijā, plkst. 19 Mežaparka Lielajā estrādē skanēs pa vienam vai vairākiem skaņdarbiem, ko radījuši Latvijas ievērojamākie komponisti Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilēvičs, Valts Pūce, Jānis Lūsēns, šai elitei klāt pienākušais Kārlis Lācis.

Koncerts sāksies tieši ar šiem svētkiem veidotu Raimonda Paula un Knuta Skujenieka kopdarbu “Es nāku no mazas tautas” ar Daumanta Kalniņa solo. Lai priekšnesumu izveidotu kuplāku, Knuts Skujenieks pēc Raimonda Paula iniciatīvas sākotnēji ļoti īsajam dzejolim uzrakstījis otru pantu par tēvu zemi, kur ziedēt, zelt un augt. Abu autoru otram kopdarbam “Mana tēvu zeme” radīta īpaša horeogrāfija. Horeogrāfs Jānis Purviņš teic – tā ir tik iedvesmojoša, ka dejotāji to izpilda ne tikai estrādē, bet arī savos koncertos.

Koncerta pirmā daļa būs veltīta tautasdziesmai. Skanēs Jāņa Cimzes, Jāzepa Vītola, Jēkaba Mediņa tautasdziesmu apdares, kurām klāt mūsdienīgi veidotās. Šīs daļas noslēgumā simboliski izskanēs “Skaisti dziedi, lakstīgala” Raimonda Paula apdarē ar Andra Sējāna aranžējumu īpaši noslēguma koncertam. “Skaistās lakstīgalas ir bērni no visas Latvijas, kas sabraukuši Mežaparka estrādē kā Rīgas torņa galā,” saka viens no no­slēguma koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Edgars Vītols. Arī komponists Ēriks Ešenvalds radījis pilnīgi jaunu skaņdarbu “Šķind zemīte, rīb zemīte” ar tautasdziesmas vārdiem. Otrā noslēguma koncerta daļa būs veltīta mīlestībai, kas atklāsies Kārļa Lāča jaunradītajā ciklā “Jaunības dziesmas” un Valta Pūces ciklā “Zeme”. Trešajā daļā izraudzītas zināmas dziesmas, kuras, ja vēl nav hiti, tad par tādiem drīz taps. Neiztrūkstoša skolēnu svētkos ir Renāra Kaupera “Mana dziesma”. Skanēs arī Ulda Marhilēviča hits “Tikai tā”, kā jaunievedums būs grupas “The Sound Poet” dziesmas. Jāņa Aišpura dziesma “Kalniem pāri” tiks atskaņota mūsdienu stilā ar ģitārām, solistiem, sarežģītiem, sinkopētiem ritmiem. “Tā ir liela avantūra – šo ritmiski sarežģīto dziesmu iekļaut repertuārā, jo dziedātāju pulks ir liels, bet, zinot, cik šī dziesma ļoti aktuāla, esam nolēmuši riskēt,” atklāj Edgars Vītols. Arī Kārļa Lāča “Jaunības dziesmu” cikla visas trīs dziesmas tiks izpildītas ar ārkārtīgi sarežģītām kordziedātāju kustībām, kur gan jāsit plaukstas, gan skaļi jāsauc teksts. Mārtiņa Brauna darbam “Saule, Pērkons, Daugava” saglabāts aranžējums, kādā šī dziesma ļoti sarežģītos apstākļos pirmoreiz izskanēja tieši skolēnu svētkos 1989. gadā. Būs brīnišķīga sajūta apzināties, ka tie, kuri dziedāja 1989. gadā, šobrīd jau ir pieauguši cilvēki, un viņiem pašiem ir bērni, kas mācās skolā, un nu atkal dzied par Sauli, Pērkonu un Daugavu kā savulaik viņu vecāki. “Tā kā šo svētku vadmotīvs ir burtu burvība, dziedātāji tos izdziedās caur dziesmu vārdiem,” savu ideju ieskicē režisore Mirdza Zīvere. “Bet izskaņu vizuāli spožāku darīsim ar krāšņu krāsu klātbūtni.”

Koncerts plānots divarpus stundu izvērsumā, taču tajā nebūs koru pārmaiņu un pārstaigāšanu, skolēni visu laiku atradīsies uz estrādes un dziedās. Paredzēta arī neliela sadziedāšanās. Kuras dziesmas skanēs šajā neformālajā daļā, bija atstāts skolēnu ziņā – viņi varēja iebalsot sev vēlamās un tīkamās.

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts “Manā dziesmā tu…” – svētdien, 12. jūlijā, plkst. 19 Mežaparka Lielajā estrādē.

Ar lūgšanu Latvijai

XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 5. jūlijā ieskandinās garīgās mūzikas koncerts “Lūgšana Latvijai”. Tajā piedalīsies mūsu labākie kori gan no vispārizglītojošām skolām, gan no mūzikas skolām, simfoniskais orķestris, instrumentālisti un solisti. Skanēs Latvijā dzīvojošo tautu garīgās dziesmas, kuras speciāli šim koncertam aranžējuši latviešu mūsdienu komponisti Raimonds Pauls, Rihards Zaļupe, Kaspars Zemītis, Jānis Lūsēns, Valts Pūce, Raimonds Tiguls, Jēkabs Jančevskis, Kārlis Lācis, Laura Jēkabsone, Jānis Aišpurs, Jevgenijs Ustinskovs un Rihards Dubra. “Ar diriģentu Māri Sirmo sēdējām kafejnīcā, dzērām kafiju un ēdām šokolādi, kad zvanīja skolēnu Dziesmu svētku rīkotāji un jautāja, vai viņš vēlētos diriģēt garīgās mūzikas koncertu. Māris piekrita, un sākām runāt, ka Latvijā ir tik daudz nāciju, bet savā starpā nekomunicējam. Tad man radās doma, ka garīgās mūzikas koncerts varētu būt kā lūgšanas visās Latvijas mazākumtautību valodās. Un Māris teica, ka arī viņam vienmēr šķitis, ka skolēnu Dziesmu un deju svētkos vajadzētu iesaistīt mazākumtautību bērnus un visas valodas, ar ko mūsu zemīte ir nosēta. Mūzika šim koncertam jau ir uzkomponēta – ārkārtīgi skaista,” stāsta koncerta režisore Margo Zālīte. Domājot par koncerta dramaturģiju, ienākusi prātā ideja par Noasa šķirstu. Sākumā ir vētra, pēc tam visi nonākam vienā kuģī – Noasa šķirstā – un lūdzamies par Latviju. Koncertā skanēs dažādu tautu instrumenti – akordeons, balalaikas, zvani, lietuviešu kaduči un citi. Sv. Pētera baznīca tiks iekārtota tā, lai rastos kuģa sajūta, videoinstalācijā būs buras tēls.

Garīgās mūzikas koncerts “Lūgšana Latvijai” – svētdien, 
5. jūlijā, plkst. 19 Rīgas 
Sv. Pētera baznīcā.

Meitene un varavīksne

Pirmkārt – mazās meitenes tēls, otrkārt – horeogrāfiskās ainas, treškārt – 16 700 dejotāju, neierasti liels dalībnieku skaits. XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta galvenās iezīmes atklāj režisore Inga Cipe. Lielkoncerta dalībnieki izdejos stāstu par meiteni, kurai vajag tikt līdz varavīksnei, vajag vairāk nekā tikai to, kas notiek visapkārt. Meitenei galvā iešaujas visvisādas domas, un viņa sāk ceļu prom no savām mājām un ģimenes. Meklē draugus, redz citu pasauli, dodas uz varavīksni, tomēr beigās atgriežas mājās, stāsta režisore. Savā ceļojumā mazā meitene sarunāsies ar burvi (burtu vīra lomā – Renārs Kaupers), lai uzzinātu, kas viņai jādara. Meitene uzdos jautājumus, un burtu vīrs nevis pateiks atbildi priekšā, bet vadīs meiteni, ļaujot viņai pašai izvēlēties. Meitene un burtu vīrs ir vadītāji, kas savij visu koncertuzvedumu. Mazo meiteni sauc Arta. Šim tēlam ir prototips – šā lielkoncerta koncepcijas autore, horeogrāfe Arta Melnalksne (1968 – 2013). “Mazajā meitenē simboliski esmu ietvērusi Artas būtību – zinātkāri, gribu un varēšanu daudz padarīt un vienmēr tiekties aug­šup. Tas speciāli nebūs pieteikts, bet dejotāji jau to sapratīs,” stāsta Inga Cipe.

Sižeta blokus saistīs intermēdijas jeb horeogrāfiskās ainas. Kā zināms, tautas deju uzvedumos parasti dejo klašu grupas un dažādu vecumu dejotājus kopā redz ļoti reti. Interesanti, ka šā lielkoncerta horeogrāfiskajās ainās kopā darbosies gan lielie, gan mazie dejotāji, arī pirmsskolas vecuma. Būs arī stāstoši elementi, rotaļas, sarunas ar bērniem. Dejotāji koncertā izveidos 28 tautas deju horeogrāfijas – lielos rak­stus, kā arī astoņas vizuālās gleznas – māju, ciparus, burtus, kas ir šā gada svētku satura ietvars. Horeogrāfiskās ainas mūsdienu deju garā sacerējis horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Mūziku rakstījis Renārs Kaupers sadarbībā ar orķestri “Smieklu sasaucēji” Egona Kronberga gādībā, kā arī grupu “Iļģi”. Visa koncerta vienoto skanējumu profesionāli un ļoti atbildīgi veidojis komponists Juris Vaivods.

Daugavas stadions vēl nav piedzīvojis tik lielu dejotāju skaitu. “Tāpēc droši vien mazliet cietīs deju raksti. Bet lai! Toties daudzi bērni būs piedalījušies deju svētkos, lai viņiem tiek šis prieks, jo gatavojušies visi ir ļoti labi,” priecājas Inga Cipe.

Tautas deju kolektīvu lielkoncerts “Līdz varavīksnei tikt” – piektdien, 10. jūlijā, plkst. 12 un plkst. 17 un sestdien, 11. jūlijā, plkst. 11 Daugavas stadionā.

Koklītes koklēja upītes malā

Foto - LETAFoto - LETA

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pirmoreiz notiks kokļu mūzikas koncerts “Mana skārienjūtīgā kokle”. Lielajā ģildē 10. jūlijā varēs ne tikai redzēt, bet arī dzirdēt vairāk nekā 200 koncertkokļu spēlētāju no Latvijas mūzikas skolām, kultūras namiem un interešu centriem.

Kāpēc šāds koncerta nosaukums? Kā stāsta koncerta mākslinieciskā vadītāja, Jūrmalas mūzikas vidusskolas kokles skolotāja Kristīne Ojala, skārienjūtīgs var būt ne tikai šodienas skolēniem iemīļotais telefona ekrāns, bet arī kokles stīgas, kuras tiek ieskandinātas ar tiem pašiem pirkstiņiem. Koncerta skaņdarbu atlasē piedalījās arī paši spēlētāji, izvēloties tos, kas pašiem labāk patīk. Varbūt kādam klausītājam būs patiess pārsteigums, ka uz kokles var spēlēt ne tikai tautasdziesmas, bet daudzus un dažādus stilus, arī jestras polkas, brīnišķīgas Andra Sējāna apdares. Mazākie bērni atskaņos latviešu tautas mūziku kopā ar etnokokles solistu Ansi Jansonu, kā arī mūziku no latviešu un ārzemju multfilmām, piemēram, no “Neparastajiem rīdziniekiem”. Lielākajiem koklētājiem repertuārs būs ļoti daudzveidīgs – no klasikas līdz popmūzikai. Skanēs L. Bokerīni “Menuets” un Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Romualda Jermaka un Viļņa Salaka skaņdarbi, mūzika no grupu “Metalica” un “Sings” repertuāra, kā arī Renāra Kaupera dziesma “Mazā bilžu rāmītī”, kurā solists būs Daumants Kalniņš. Visi koklētāji, kā arī Ansis Jansons un Daumants Kalniņš apvienosies koncerta finālā, kas izskanēs ar komponista Valta­ Pūces jauno skaņdarbu “Koklītes koklēja” ar tautasdziesmu tekstiem un šā gada jubilāra Raiņa dzeju no viņa lugas “Spēlēju dancoju”. Šajā noslēguma skaņdarbā tiks parādītas visu veidu kokles – koncertkokles, elektriskās un etnogrāfiskās.

Koncerta režisore Dace Umbraško stāsta, ka skatītāji varēs ne vien klausīties uz koklēm spēlēto mūziku, bet arī uzzināt, kā šo instrumentu darina, par ko stāstīs kokļu meistari. Tā kā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vienojošais motīvs ir “Burtu burvība”, burts “K” būs paslēpts gan koncerta laikā demonstrētajos video, gan skatītāju zālē kādā sēdvietā. Koncerta vadīšana notiks gan reālajā laikā, gan izmantojot videoprojekcijas. Šajā procesā piedalīsies gan pasākuma vadītāji, gan koklētāji. Viņi ne tikai spēlēs savu instrumentu, bet arī piedalīsies koncerta kopējās noskaņas radīšanā, iesaistoties krāšņā gaismu spēlē koncerta vainagojumā. Kā kustību konsultante uzaicināta sarīkojumu deju meistare Ieva Kemlere.

Kokļu mūzikas koncerts “Mana skārienjūtīgā kokle” – piektdien, 10. jūlijā, plkst. 19 Lielajā ģildē.

Sarunāties īsziņās un dejā

1960. gada vasarā, kad aizsākās Skolu jaunatnes deju svētki, nevienam nevarēja iešauties prātā, ka reiz būs interneta laikmets un visus līdz tam zināmos zvejnieku un citus tīklus pārspēs sociālie tīkli. Nu tā ir īstenība, kas jāņem vērā, arī rīkojot XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Mūsdienu deju lielkoncerta “Te mēs es@m” režisors ir daudzu talantīgu izrāžu autors Valters Sīlis. Lai arī iepriekš Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notika mūsdienu deju koncerti, šī ir pirmā reize, kad tiek veidots mūsdienu deju lielkoncerts. Tā arī jābūt, jo mūsdienu deja ir daļa no jauniešu kultūras un dzīves. Režisors uzskata – ir ļoti svarīgi apzināties un saglabāt tautas tradīcijas tomēr jāciena arī tas, kā jaunieši paši sevi identificē. Šodien ļoti daudzi sevi saista ar mūsdienu deju. Kā zināms, šā gada svētku saturiskais ietvars ir “Burt(u) burvība”. Tā nu nākusi klāt vēl viena doma – mūsdienu deja ir par to, kā burti, vārds un raksts tiek lietots mūsdienu valodā.

“Kā sarunājas jaunieši? Vai nu ar īsziņām, vai ar deju. Savā ziņā lielkoncerts “Te mēs es@m” norisināsies dejā un internetā – paralēlajā pasaulē, kur veidojas attiecības, norisinās drāmas. Koncertā saspēlēsies videoprojekcija un deja, lai veidotos kopīgs ceļojums jauniešu iekšējā pasaulē un ārējā – izpaužoties kustībā, dejā,” stāsta režisors. Lielkoncertu veidojot, Valters Sīlis reizēm skatoties atplestu muti, kādus brīnumus mūsdienu dejas dejotāji spēj izdarīt. Scenāriju viņš veido kopā ar dramaturgu Jāni Balodi. Lai gan abi ir jauni, tomēr apzinās, ka lielkoncerta dalībnieki ir vēl jaunāki. Un, lai lielkoncertā nebūtu vienīgi priekšstats par jauniešiem, dramaturgs iepazinies ar to, kā mūsu jaunieši komunicē reālajā un virtuālajā pasaulē.

Mūsdienu deju lielkoncerts “Te mēs es@m” – otrdien, 7. jūlijā, pulksten 12 un 19 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+