Mobilā versija
Brīdinājums +13.3°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
28. marts, 2017
Drukāt

Svetlana Bless vaino Mārtiņu Eglienu “Žurkas” zādzībā (33)

Foto - LetaFoto - Leta

Vairāk nekā desmit gadus uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves teātra Žurkas Kornēlijas lomā iejutās aktrise Svetlana Bless (74). Aktrise bija šī tēla radītāja 1994. gadā un godam to kopā ar aktieri Jāni Skani Circeņa Driskas lomā spēlēja līdz pat 2010. gadam. Žurnālam “Privātā Dzīve” Svetlana Bless atklāj, ka Žurkas Kornēlijas tēls viņai ir nozagts un to panācis nu jau bijušais teātra kolēģis aktieris Mārtiņš Egliens. “Viņam nepatika tas, ko taisījām mēs, lai gan viņa joki nebija smieklīgāki par mūsējiem. Mēs ar Janku šajā jomā bijām celmlauži.” Aktrise arī atzīst, ka vajadzējis patentēt Žurku kā savu ideju, tad to neviens nevarētu nozagt.

Jau ierasts, ka Žurka Kornēlija pie skatītājiem dodas Teātra dienā un tā jau 23 gadus. Tā tas bija arī šogad ar jauno iestudējumu “Zvani Žurkai 112!”, uz ko skeptiski noraugās nu jau pensionētā aktrise. “Ja tur ir redzams Egliena vārds, tad man viss ir skaidrs. Viņš ir maza auguma rūķītis, bet iekšas viņam ir kā milzim. Ko viņš grib, to dara.” Savukārt Mārtiņš Egliens norāda, ka nekāda skandāla nekad ar Svetlanu Bless nav bijis un ideja par formāta maiņu savulaik nākusi no teātra direktora Ojāra Rubeņa. “Teātra dienas uzvedumus jau sen vairs netiek pieminēta Kornēlija. Žurka ir tāds pats brends kā “Hugo Boss” vai “Wolksvagen Golf”. Un tas pieder teātrim.”

Žurnālam Svetlana Bless atzīst, ka kā aktrise nejūtas novērtēta un kontaktus ar bijušajiem kolēģiem Nacionālajā teātrī neuztur. “Mani aizsūtīja pensijā. Patrieca no teātra tāpat kā Intu Tiroli un Ausmu Ziemeli. Neviens man neko nepaskaidroja līdz brīdim, kad grāmatvedībā bija jāparaksta zīmīte, kas apliecināja – esmu pensionāre. Pensionāri, protams, var turpināt spēlēt teātrī, bet viņi uzreiz tiek izmesti no štata. Reāli tādiem cilvēkiem nekādas lielās lomas vairs nedod.”.

Pēc pēdējās nospēlētās izrādes Valmieras teātrī “Mātes un meitas”, kur aktrise spēlēja tandēmā ar meitu aktrisi Ievu Puķi, Bless mierīgi un klusi dzīvo Valmierā nelielā dzīvoklītī un atzīst, ka kā galvaspilsētas meitenei Rīga tomēr nedaudz pietrūkstot. Prieku aktrisei sagādājot mazmeitas – trīspadsmitgadīgā Katrīna, kurai esot visi dotumi, lai dienās kļūtu par aktrisi un divgadīgā Marija Doroteja.

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. Kā tur Eglienam bija ar Kapustņiku? Kā būs ar Žurku?
    Mana jaunā paaudze, kas redzējusi Edmunda Freiberga režisētās “Žurkas” izrādes (līdz ar to arī cienījamos, godātos un mīlētos aktierus Svetlanu Bless un Jāni Skani), šogad atteicās apmeklēt izrādi, jo nepatika iepriekšējās sezonas (2016) iestudējums.

  2. 8.februārī mūsu fakultātē notika teātra zinātnei veltīta konference PAAUDZES TEĀTRĪ.
    Tā vēsta LU Humanitāro zinātņu fakultātes ziņās – S.Radzobe īsi atreferē.
    Varētu sacīt, daiļa pasēdēšana un patīkama patērzēšana.
    Vai konference mēģināja iedziļināties patiesajās problēmās? Vai tikai, D.Grūbi aizstāvot, kritiķei teātra dzīves aina tik bēdīga:
    “Viņam ir maza, bet tomēr loma. Masu skatos ir nodarbināts arī divkārt par Latvijas labāko aktieri atzītais Dainis Grūbe. Te es varētu ironizēt – cik ļauni gan ir cilvēki, kas saka, ka divreiz par Latvijas labāko aktieri atzītajam māksliniekam izrādē ir tikai viens teikums iedots. Nē, tā nav. Tā ir apmelošana! Viņam ir iedoti četri teikumi.
    Tur ir divas iespējas – vai nu teātra vadītājam šķiet, ka Dainis ir laikus jānoliek pie vietas, lai nesakāpj galvā. Vai arī tā ir teātra vadītāja iztapšana mazāk talantīgiem, mazāk atzītiem aktieriem.
    Jo skaidrs, ka teātrī ir skaudība, tāpat kā jebkurā radošā vidē, un ne jau visi priecājas par tām Daiņa Grūbes divām balvām. Kopš 1990. gada, kad aizsākās Spēlmaņu nakts, nav bijis ne reizes tā, ka viens aktieris divus gadus pēc kārtas tiek atzīts par labāko aktieri. Nekad!
    Ja kāds izrāda pārmērīgu iedomību, uzpūtību pret kolēģiem, kas spēlē mazākas lomas, tad, domāju, šāds princips ir īsti vietā. Zināma audzināšana, lai varētu izbaudīt to garoziņu, ko nozīmē dežurēt trīs stundas uz skatuves ar kaut kādu pīķi rokā un pateikt vienu vārdu. Taču, ja ir tiešām izcils aktieris, neiedomājami strādīgs un talantīgs, kurš sevi apliecinājis visizcilākajās lomās, spēlē četras galvenās lomas skatītāju pieprasītās izcilās izrādēs, un tiek ielikts masu skatos… Tad, jā, šāda režisora rīcība man liekas pazemojoša un apkaunojoša.”
    Teātrī esot skaudība, izrādās. Ai, ai, ai…
    Jaunatnes teātra aktrisei T.Soboļevai apritēja 80. Varbūt S.Radzobei, audzinot jaunos teātra zinātniekus, nebūtu nācis par ļaunu saglabāt liecības par mūsu laikabiedriem. Tas varētu būt viens pamatīgs pētījums par paaudzēm, arī par Jaunatnes teātra kursu, kas palika bez darba. Un, ja profesori tas neinteresē, tad žurnālisti to varētu izdarīt. Radio Klasika bija stundas intervija (šķiet 11.februārī – Viss ir cilvēka paša ziņā – gan spēks, gan vājums) ar TS, noklausieties, aizraujoša.

  3. Ontūns Mazpusāns un Cenzūra ir LA štata darbinieki, lai komentāros izteiktos viedokļus aizvirzītu kaut kur tālāk pagultē?

    • CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

      PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la.lv administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

      =======

      Latvijas Republikas SATVERSME.

      VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

      89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

      90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

      91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

      100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. CENZŪRA ir AIZLIEGTA.

      =======

      Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

      Un, arī: “Cilvēkam galva ir paredzēta galvenokārt domāšanai – NEVIS tikai kā plauktiņš cepurei / pakaramais lakatiņam, vai arī priekš tam, lai putni rumpi nepiegāna.”

  4. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C.E.N.Z.Ū.R.A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas KALPOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  5. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  6. Kas NOTIEK???

  7. Kas notiek tai pasaulē???

  8. Ļoti interesanti!? 99% cilvēcības bieži šādos gadījumos pazūd…

  9. par veidu, KĀ atbrīvojas no darbinieka… Viedi vārdi! Egliens laikam tāpēc piesavinājies Žurkas vārdu, ka pašam šasija velkas pa zemi! Svetlanai mazs augums un tas ir forši, bet ja vīrietis ir knapi atlēsis no zemes, tā jau ir traģēdija! Es personīgi pat neskatos uz maziem knīpīzeriem, jo tur nav vizuālā skata! Kāpēc bija kaut kas jāzog??? Vai tad pats nevarēja izdomāt nosaukumu savai iecerei??? NESAPROTU – sieva aktrise, sievas tēvs režisors… KUR PROBLĒMA??? Egliens laikam ir izlecējs! Jā, katram no mums savs laiks un no pensionāra statusa neizbēgt NEVIENAM!!! KO Egleins ieguvis, aizskarot cienījamo aktrisi Bless???????????? Vai tad savai muterei un sievas tēvam arī tā uzbrauks??????

  10. pensionētā skatītāja Atbildēt

    Žēl Svetlanas, bet gadi skrien kā stirnas… Vakardienas izrāde bija gluži citā kvalitātē un dinamikā pasniegta. Senioriem pat būtu grūti to tempu izturēt. Manuprāt. Un, lai uzturētu šo žanru, jābūt pēctecībai. Varbūt cilvēcīgā ziņā tika pieļauta kāda kļūda… ,bet par šo izrādi nebija jākaunas. Paldies!

  11. Tāds mums tiem pensionāriem tas liktenis. Labi, ja ir kāds kaktiņš, kur dzīvot un pensija ar ko to apmaksāt. Vēlu māksliniecei labu veselību, kāda nu mums viņa ir. Prieku par bērniem un mazbērniem.

  12. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Vadītājs ir tad, ja viņa atlaistais darbinieks, pēc pirmā rūgtuma pārvarēšanas, ielās sveicinās smaidot, bet pats vadītājs spēj paskatīties atlaistajam darbiniekam acīs, bet jau laicīgi neskrien uz ielas pretējo pusi! Tas ir lakmusa papīrītis visiem visos gadījumos. Vadītājam ir jāspēj (tādēļ viņš ir vadītājs!) uzaicināt darbinieku uz pēdējo sarunu, pateikt paldies par darbu, novēlēt labas vecumdienas, izmaksāt nelielu “pateicību” un šaurākā vai kuplākā kolēģu pulkā pasniegt Goda Rakstu par mūža ieguldījumu un Goda caurlaidi. Vismaz tā es savulaik rīkojos un man nav neērti satikt ne aizgājušos, ne atlaistos.

    • tu pieņem ka atlažamais Atbildēt

      ir adekvāts un saprātigs cilvēks. diemžēl 99% pensionāru tādi nav. viņi nesaprot un negrib saprast ka viņu laiks ir pagājis, aktieriem tas it sevišķi raksturigi, mums te pedejā laikā mode riet uz teātru vadībām par katru pensiā aizsutito. viš paraud žurnaļugām, tiem jau tik sensāciju/skandālu vajag un tad rej bezsaturā.
      es zinu skolotājus teikim kam jau vecuma marazms, bet viš neiet no skolas prom ne sitams, viņu atlaiž, viš tiesājas. un ar vienmer vadiba pie vainas tik ne pensionārs , kas biežāk slimo nekā ir darbā, kas guļ burtiski klases priekšā, vai savā nodabā kautko purpina zem deguna…..
      abām pusēm jābut adekvātām, tas ir prieknosacijums tevis aprakstitajai situācijai

  13. Nu nnav jau nekaadas dizhaas aktrises , ne maate , ne meita.

    • Protams, jo dižā aktrise esi tu, mož pateic savu vārdu, anonīmā comentprīma, un kur tavu rožu var redzēt, gribu aiznest rožu klēpi😅

    • meita Ieva Puķe neliekas pietiekoši diža aktrise,pati esi prātiņā apdalīta.Nabadzīte…Vienkārši trūkst vārdu.

  14. par veidu, kā atbrīvojas no darbiniekiem.

  15. 74 gadi!!! Pensiju saņem. Ko tad vajadzēja jaunu aktieri atbrīvot no darba lai pensionāram būtu vieta? Vai jau nav pietiekoši vietu, kur veči sēž, bat jauniešiem jābrauc uz Angliju darbu meklēt? Taču ar aktieriem ir vēl sliktāk: kāpēc man jāiet skatīties uz vecu krunkainu ģimi, ja tādu redzu spogulī. Te nu nebija par ko “vārīties”, katram sava vieta.

  16. Piekrītu, tā ir taisnība, ka žurka nozagta. DIemžēl tā notiek it visās skatuves ,, kultūras ” jomās! Īpaši jau mūzikā…. Varētu garu sarakstu uzrakstīt…. jaunie neko paši nevar izdomāt , tik tikai ir kā augstprātība un pieļīšanas savām vadībām, lai kāstu naudiņu. BŪtu kaunējušies…. KĀ TO VAR NEREDZET

  17. Kultūras iestādes tā lemj par cilvēku likteņiem: “Mani aizsūtīja pensijā. Patrieca no teātra… Neviens man neko nepaskaidroja līdz brīdim, kad grāmatvedībā bija jāparaksta zīmīte, kas apliecināja – esmu pensionāre.
    Slepeni, aizmuguriski, bez argumentācijas. Forši. Kāpēc runāt, ja var nerunāt. Dailes teātra direktors taču nodemonstrēja žurnālistiem, ka komentāru nebūšot. Vienmēr jāatrod neaizsargātākie un tad jāpārsteidz nesagatavotus, un tā lieta iet. Bet būtībā tā ir naudas lieta, vienus ir jānodrošina, bet citus nē. Citreiz argumentēt nav ieteicams, jo argumentācija var izrādīties apgāžama, tad vislabāk tā, kā to dara un darījuši direktori un mākslinieciskie vadītāji visos teātros – pēkšņi un bez vārdiem. Tiešām tas strādā, arī tad, ja līdz pensijai vēl jātiek!
    Tikai aiz kam no skatuves sludināt to cilvēcību un smalkjūtību? Vai baigi nelien ārā dubultmorāle?

  18. Eglienam, piesavinoties Žurkas vārdu, sanākusi tāda pat šmuce, kā, ja pieteiktu Raimondu Paulu, bet uz skatuves iznāktu mūzikas skolas skolotāja un mēģinātu viņu atdarināt. Mūzika jau, droši vien, būtu baudāma, bet vilšanās skatītājos paliktu. Ja ko maina, tad saknē, nevis mēgināt pievilināt skatītāju ar pazīstamu brendu.

    • tur ari viss ir izmainits saknē, no iepriekšejā palicis tik nosaukums un žanrs-izklaidegalu galā jau 2010 gadā kad pedejā žurka bija, jau tad saturs neatbilda vairs laika garam, kur nu vel pēc tik daudz gadiem.

  19. Bail teikt kaut ko pret teātra galveno režisoru, kurš šo organizēja un tad atrod mazo knariņu, kuram droši var kost.
    Drosmīgi cilvēki tā nedara.

  20. Latvija neciena .savus seniorus…tev tik un tik gadi…ahaa..tu esi norakstiits…se tev apreekins un staigaa…izraade ir gana populaara….pietiktu gan jaunajai ,gan vecajai aktieru paaudzei , bet nee saadu iespeju neviens nekur nepielauj.

  21. Brīnos par komentāra (jautājums)autora dīvainajiem uzskatiem. Šķiet, viņš nav redzējis Kornēliju un stāv tālu no latviešu valodas gramatikas un teātra.
    Brīnos par taātri, kurā nav cieņā AKTIERIS ( nav svarīgi – bijušais vai štata)un tas lielā mērā ir atkarīgs no teātra direktora. Atbrīvoties no brīnišķīgiem aktieriem tik zemiski, neizrādot cieņu un pateicību par teātrim atdotajiem gadiem, tas ir neticami. Interesanti, uz ko gan, darba gaitas beidzot, cer pats Ojārs Rubenis?
    Skatītāji mīlēja Žurku Kornēliju, to neviens viņai un Cirčam neatņems. Protams, dzīve iet uz priekšu, nāk jaunie – tas viss ir dabisks process, taču ir svarīgi KĀ mēs attiecamies pret vēsturi un cilvēkiem.

    • gramatiku čatā Atbildēt

      parasti musu jaunie nacisti pieprasa kad nav argumentu ko pretim likt. tu tāpec neizlasiji, vai nesaprati ko gribeju pateikt? kas tad teātrim ar to aktieri jādara? jāļauj nomirt uz skatuves dēļiem? ja nav lomu, un protams ka vecajiem aktieriem visiem lomas nekad nebūs, tad jāiet prom no štata. labs aktieris ari pēc tam no darba piedāvājumiem nevarēs atkauties. viduvejam piedavas laiku pa laikam halturiņas, slikts sēdēs mājās un žultos. vari pati izdomāt kurš no šiem variantiem ir te. tie paši kas te bļauj tagad bļautu vel skaļāk, uzzinot ka aktierim kam nav lomas maksā algu jo viši ir štatā, tāpec pārejiem ir mazākas algas. nu nevar maksāt algu ja spēlē 1-2 izrādes mēnesī, tas ir ārštata līmenis

  22. Nesaprotu,kāda te nozagšana? Mārtiņš taču pat neizskatās līdzīgs Svetlanai! Lai cik bēdīgi nebūtu,bet visi kādreiz jāpalaiž pensijā un ar to jāsamierinās,it sevišķi mākslas nozares cilvēkiem. Un vai jauki būtu,ja aktrise savā vecumā uz skatuves runātu ka “mīļotais” Ļ,I.Brežņevs vai mūsu bijušais prezidents! Skatītājiem to nevajag.Es vakar noskatījos izrādi un varu teikt tikai vienu,ka tā bija super un arī Driska ar Kornēliju bija neatkārtojami. Mīļā Svetlana ,cienīsim savus pases datus un nekļūsim marasmātiski!

    • Tieši tā!
      Pasaulei ir jāmainās. Nevar visu laiku būt viens un tas pats. Tas paliek par rutīnu un vairs nav interesanti!
      Galu galā – ja esi aktieris ar stāžu, tad pašam ir iespēja sevi parādīt. Pieredze taču ir! Un būt skatītājiem pieejamākam – braukā pa Latviju (beidzot), kur visi Tevi var satikt!
      Vai ne tā?

      • ..un vel: runa te nav par krekliem, bet Sirds-Apzin,am – ka rakstiija 2 talantiigi letin,i, kam pashiem bija gruti ar to “lietu”. Tikai atshk,iriba no vin,iem aniem un Egliena, Oicim nav pat talanta.

    • Peeciit, pieveries – sabiedriba bez morales ir m..maaja, bet shajaa gadiijumaa Eglienam “uzaak,eeja” Oicis-dir-riikotajs – jemu n,jeprivikak,.. Stoit l,ji – tam pa-osmotrim: ar Labvakar!

  23. vai tad viņa viena pati rakstija scenāriju, režisēja, prodicēja…. ka tagad pretenzijas izvirza? taču nē. tātad tas nav viņas, tātad zagt nav ko. spēlēji, un labi, tev tika lauri, beidzi spēlet un tagad spēlē citi. izklausās pēc žults izgāšanas un pat ne īstajā virzienā, ne jau egleins viņu no teātra atlaida un ne jau viš pieņēma lēmumu par žurkas jauno iestudejumu.
    var protams saprast saruktinājumu, noteikti cereja ka uz žurku tiks uzaicināta un vares atkal prožektoru gaismā pagozeties, bet nekā. tad nu žulto

    • Rakstā ir pieļautas vairākas gramatiskās kļūdas. Laikam tāpēc Jūsu komentārā šādu kļūdu ir vēl vairāk.

Draugiem Facebook Twitter Google+