Mobilā versija
+0.3°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
4. novembris, 2014
Drukāt

SVF iekšējā ziņojumā atzītas kļūdas mudinājumā samazināt tēriņus (1)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pēc 2008.gada finanšu krīzes lielākajām ekonomikām deva kļūdainu padomu, mudinot tās samazināt izdevumus un paļauties uz centrālās bankas stimulēšanas pasākumiem izaugsmei, teikts otrdien publiskotajā SVF iekšējā politikas pārskatā.

Pārskatā atzīts, ka 2010.-2011.gadā fonds pārsteidzīgi aizstāvēja taupības politiku tādās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Japāna un eiro zonas valstīs.

Organizācija nepareizi pieņēma, ka ekonomikas atkopšanās jau bija sākusies, secināts pārskatā.

Fonda Neatkarīgā novērtējuma birojs garajā ziņojumā norādīja, ka vienlaicīgs atbalsts centrālajām bankām naudas ieplūdināšanai, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, izraisīja nepastāvīgu kapitāla plūsmu augošajās ekonomikā.

“SVF darbība bija iedarbīga globālās fiskālās stimulēšanas veicināšanā tūlīt pēc bankas “Lehman” sabrukuma 2008.gadā,” teikts ziņojumā.

“Tomēr tas pārsteidzīgi rosināja fiskālās konsolidācijas, un paralēli ierosināja paļaušanos uz paplašināšanās monetāro politiku, lai stimulētu pieprasījumu,” tajā norādīts.

“Šis politikas sajaukums bija mazāk nekā pilnībā iedarbīgs atkopšanās veicināšanā un tas sniedza savu ieguldījumu kapitāla plūsmas nepastāvībā attīstības ekonomikās,” secināja SVF Neatkarīgā novērtējuma birojs.

Ziņojumā novērtēta krīzes laika SVF politika, kas joprojām tiek pretrunīgi vērtēta, jo īpaši Eiropā, un uzkurina pašreizējās politiskās diskusijas par lielāko pasaules ekonomikas cīņu, lai pastiprinātu ekonomikas izaugsmi.

SVF institūcijas ziņojumā norādīts, ka tad, kad 2008.gada beigās krīze sāka izplatīties pasaulē, SVF kļuva par “galveno pārstāvi” sarunās, lai valstis palielinātu savus izdevumus cīņā pret ekonomikas lejupslīdi pasaulē.

“Fiskālā stimulēšana tika aizstāvēta ne tikai valstīm, kas atradās finanšu krīzes centra, bet arī daudz plašākam pasaules ekonomikas segmentam, tostarp eiro zonas ekonomikām,” atgādināja SVF.

“Fiskālā paplašināšana, kas sekoja pēc tam, ir plaši atzīta kā tāda, kas sniedza ieguldījumu recesijas laika saīsināšanā un dziļuma mazināšanā,” teikts ziņojumā.

Tomēr 2010.gadā SVF mainīja savu padomu, aizstāvot fiskālo konsolidāciju. Fonds sacīja, ka izdevumu samazināšana ļautu lielajām ekonomikām samazināt parādu nastu, kas krīzes pirmajos gados bija pieaugusi.

Tolaik SVF pauda bažas, ka lieli fiskālie deficīti un pieaugošie valsts parādi apdraudēs fiskālo maksātspēju un pagarinās krīzi, teikts Neatkarīgā novērtējuma biroja ziņojumā.

Tomēr SVF tādu pozīciju pieņēma kļūdaina uzskata, ka ekonomikas izaugsme attīstītajās valstīs 2010.gadā būs pozitīva, tomēr tā nenotika un eiro zona ieslīga atpakaļ recesijā.

Neatkarīgā novērtējuma birojs atzina, ka SVF politika tolaik nebija labi pamatota.

Ziņojumā atzīts, ka SVF “parādīja elastību savas fiskālās politikas padoma novērtējumā, kad izaugsmes prognozes pasliktinājās”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Raksts pilnigi neko nepasaka!

Darbs ir, bet nav kas strādā (64)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+