Vīnogu vākšana. No iedomātās romantikas vīnogu laukos – maz. Neiedomājamu muguras un kāju muskuļu sāpju – daudz.
Vīnogu vākšana. No iedomātās romantikas vīnogu laukos – maz. Neiedomājamu muguras un kāju muskuļu sāpju – daudz.
Foto – Adele Brīvība-Padalka

Sviedri un asinis vīnā. Latvietes pieredze vīnogu vākšanas darbā Francijā 21

Kā skudras uz pūzni katru gadu augusta beigās vai septembrī no daudzām Eiropas valstīm uz dažādiem Francijas vīna reģioniem steidz viesstrādnieki. Viens no tiem ir Božolē (franciski – Beaujolais), kur vīnu iegūst no Gemī (fr. – Gamay) vīnogu šķirnes. Daļa vīnogu vācēju (tie, kuri jau iepriekšējā gadā nav pieteikušies darbā pie vīna lauku īpašniekiem) pulcējas pie Božolē reģiona pilsētiņas Belevilas dzelzceļa stacijas, lai sagaidītu savu rindu pie darba meklētāju kioska “Operation vendange” un kļūtu par vīnogu vācējiem – vondonžieriem. Salīdzinājumā ar citiem vīna reģioniem – Bordo, Šampaņu – darba apstākļi un darba devēju attieksme Božolē, pēc draugu, paziņu teiktā, esot vishumānākā. Arī es šogad jau otro reizi nolēmu pārbaudīt savu izturību vīnogu laukā, lai dalītos ar redzēto un piedzīvoto.

Reklāma
Reklāma

Tusiņš pie stacijas

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Šai diezgan populārajai sezonas nodarbei ir vairākus gadu desmitus senas tradīcijas, jo iespēju labi nopelnīt, veicot nekvalificētu darbu, sāka izmantot ne tikai Francijas bezdarbnieki un avantūristi, bet arī Spānijas, Portugāles, Itālijas un citu valstu pilsoņi. Vērojot šo darbaspēka kustību, man radies iespaids, ka vondonžieri ir ne tikai trakulīgi franču studenti, latviešu bezdarbnieki vai pat darbaholiķi, bet arī ceļojuma, informācijas un ap­stākļu neprognozējamības baudītāji. Nereti zālītes smēķēšana pie dzelzceļa stacijas, kur vondonžieri gaida rindā, ir gandrīz tikpat ierasta parādība kā alus skārdenes iztukšošana. Turklāt radās iespaids, ka vietējā policija jeb žandarmērija tikai skata dēļ atbrauc ar suņiem, lai pastaigātos gar apreibināties gribētājiem, kuri savukārt likumsargiem nepievērš uzmanību.

Eiropas hipiju nometnes Rainbow (arī citu subkultūru) atvasara – tā varētu nosaukt lielo tusiņu Belevilas stacijas laukumā, kuras tuvumā pavadīju vairākas naktis. Lai nodrošinātu nepieciešamos priekšnosacījumus elementārās higiēnas un tīrības uzturēšanai, pilsētas mērija sezonas laikā blakus stacijai novieto konteinerus ar dušas un tualetes kabīnēm. Tas padara tusēšanu mazāk problemātisku un vairāk patīkamu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Esot Belevilā jau otro sezonu, pamanīju daļu viesstrādnieku, kuri nealkst pēc darba, bet gan atbilstoši savai pašsajūtai un dzīves filosofijai vēlas pašpietiekami pavadīt laiku. Brauc ne tikai nopelnīt gribētāji, bet arī tie, kuru pamatmotivācija ir izrauties no dzīves rutīnas un justies neatkarīgiem, ignorējot dažādus sabiedrības uzstādījumus. Pašsaprotama šādas atpūtas sastāvdaļa ir ceļošana ar autostopiem, nakšņošana teltīs, kā arī apmešanās skvotos (pamestās mājās) vai kur pagadās.