Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
23. augusts, 2017
Drukāt

Sviesta cenu kāpums – stimulējošais mārketings (8)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne: Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta – pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, lopkopībā varam salīdzināt statistiku – šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku nekā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās. Uz šī fona pieprasījums, protams, ir salīdzinoši augsts. Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Tā ir ķēdes reakcija – ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka galaprodukts lētāks nekļūst. Svarīgāks par jautājumu, kāpēc cenas aug, ir jautājums, kāpēc cenas aug par gandrīz 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti? Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par aptuveni 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums? Tā kā šobrīd nav bijis neviena loģiska skaidrojuma no piena nozares pārstāvjiem par sviesta cenu kāpumu, tas liek domāt, ka visa situācija būvēta, lai pievērstu uzmanību piensaimniecības nozarei un stimulētu pārdošanu. Pirms pāris gadiem (2011. gadā) Igaunijā cukura pārdošanas apjoms auga par 30% ziņas dēļ, ka produkta cena celsies. Līdzīgu situāciju, kad uzņēmēji mākslīgi rada pieprasījumu, ir daudz. Šobrīd sviesta cenu kāpums ir nesamērīgs, kas ir radīts mākslīgi, un celties, visdrīzāk, neturpinās. Pieprasījums pēc šī produkta vai nu pazemināsies, vai paliks nemainīgs, bet pilnīgi noteikti, ka šajā situācijā pieprasījums nepalielināsies.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tagad zināšu, ka stimulējošais mārketings nozīmē panākt ka simti un tūkstoši vairs kādu preci nepērk. Bet kā sauc tos, kas to izdomājuši neteikšu, pārāk rupji skan!

  2. Kas tie pae suņa murgiem?

    Pajautājiet ražotājiem un miers, ko Jūs te eksperti PRĀTOJAT!
    ….
    Pajautājiet pārdevējiem par cik viņi iepērk no ražotājiem un par cik pārdod?!

  3. Kārtējai stimuls aizbraukšanai!

  4. Tas vienkārši ir pretīgi, tas nav mārketings, bet manipulācija.

  5. Ar cenu celšanu, kam labāk izdarīja…….nu tiešām smieklīgi. Ja iepriekš pirku biežāk sviestu, tad tagad reti vai iztiksim ar ko citu. Kam no tā labāk, nu tiešām nav saprotams. Ka tik neiznāk atkal slēgt pārstrādes kombinātus un atbrīvot darbiniekus. Lūk tāds ir latviešu bizness. Pēc 51.gada PSRS okupācijas mūsu vadītāji nav spējīgi domāt vai negrib, māk tikai celt cenas.

  6. vai tik te nav notikusi neatļauta sviesta ražotāju vienošanās par cenas celšanu.

  7. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 21% likmi svarīgākajiem pārtikas produktiem jāsamazina līdz Polijas 5% vai vismaz Vācijas 7%!!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Dievs ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas…

Sestdien, 18. novembrī, valsts svētku svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sacīja tradicionālo sprediķi, kur pieskārās dažādām tēmām. “Ceļu no šī brīža uz Latvijas simtgadi arī vajadzētu mērot ar to pašu jautājumu. “Kā es stāvēšu Dieva priekšā?” Visiem reiz tur būs jāstāv un Dievs jautās, kā reiz jautāja Kainam: “Ko tu esi darījis?”. Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš zina visu un ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas, bet visas sarunas? Dievam nebūs nekādu šaubu par to, cik autentisks ir tas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis. Par to ir jānodreb līdz dvēseles dziļumiem,” teica J. Vanags.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+