Foto – Ieva Čīka/LETA

Sviesta cenu kāpums – stimulējošais mārketings 8

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne: Pārlieku lielā ažiotāža par sviesta cenu kāpumu masu medijos un sociālajos tīklos ir radīta ar stimulējošā mārketinga palīdzību. Šobrīd tiek mākslīgi celts pieprasījums, kam nav nekāda sakara ar sviesta pēkšņo popularitāti. Pirmkārt, izejvielas, loģistika un citas izmaksas ir kāpušas, kas arī rada sviesta cenas palielināšanos, otra lieta – pārstrāde piena nozarē ir samazinājusies, lopkopībā varam salīdzināt statistiku – šogad ir par 10,8% mazāk ganāmpulku nekā pērn, līdz ar to arī piedāvājums samazinās. Uz šī fona pieprasījums, protams, ir salīdzinoši augsts. Visai situācijai ir tīri ekonomisks izskaidrojums. Tā ir ķēdes reakcija – ja kāds no ražošanas posmiem sadārdzinās, pašsaprotami, ka galaprodukts lētāks nekļūst. Svarīgāks par jautājumu, kāpēc cenas aug, ir jautājums, kāpēc cenas aug par gandrīz 50%? Ar ko ir skaidrojami šie procenti? Zinot to, ka pašizmaksa nav tik ļoti sadārdzinājusies un pieļaujamais cenu kāpums varētu būt par aptuveni 15%, rodas jautājums, kāpēc tieši šāds cenu kāpums? Tā kā šobrīd nav bijis neviena loģiska skaidrojuma no piena nozares pārstāvjiem par sviesta cenu kāpumu, tas liek domāt, ka visa situācija būvēta, lai pievērstu uzmanību piensaimniecības nozarei un stimulētu pārdošanu. Pirms pāris gadiem (2011. gadā) Igaunijā cukura pārdošanas apjoms auga par 30% ziņas dēļ, ka produkta cena celsies. Līdzīgu situāciju, kad uzņēmēji mākslīgi rada pieprasījumu, ir daudz. Šobrīd sviesta cenu kāpums ir nesamērīgs, kas ir radīts mākslīgi, un celties, visdrīzāk, neturpinās. Pieprasījums pēc šī produkta vai nu pazemināsies, vai paliks nemainīgs, bet pilnīgi noteikti, ka šajā situācijā pieprasījums nepalielināsies.

Reklāma
Reklāma