LETA

Svin baltu vienību 0

Gunta Saule, 
latviskās dzīvesziņas centra “Zaltis” valdes priekšsēdētāja:
 “Mūsu centrs ir bijis viens no iedvesmotājiem, lai šī diena tiktu svētīta un lai baltu vienības uguņi tiktu iedegti daudzos pilskalnos un svētkalnos. Ir labi, ka tiek iedegti lielie ugunskuri kā šogad Šauļos, taču ļoti svarīgi arī mazie, ko iededz folk­loras grupas un citas vietējās kopienas. Es dziedu folkloras kopā “Rām­upe”, mēs 22. septembrī pulksten astoņos vakarā iedegsim ugunskuru Katlakalnā Sauliešu pilskalnā. Zinu, ka būs ugunskuri Rīgā Bastejkalnā, Beverīnas novadā Pekas pilskalnā un daudzviet citur.”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

Aldona Treija, 
Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore:
 “Lietuviešiem un latviešiem kā blakus dzīvojošiem kaimiņiem ir daudz kopīgu problēmu. Mēs varētu vairāk draudzēties un kļūt tuvāki – tas būtu stipri vēlams. Valstu vadītājiem derētu biežāk tikties, izvirzīt kopīgus mērķus. Abas baltu valodas ir ļoti līdzīgas, un tiem Saeimas deputātiem, kas viesojušies mūsu skolā, esmu izteikusi savu viedokli, ka latviešu skolās Lietuvas pierobežā vajadzētu mācīt lietuviešu valodu, bet lietuviešu skolās – latviešu. Taču arī pieaugušajiem ir ieteicams apgūt kaimiņu tautas valodu. Tas palielinātu vēstures un kultūras izpratni. Mūsu skolas četri simti bērnu apgūst Latvijas izglītības pro­grammas, un papildus lietuviešu valodu un literatūru, vecākajās klasēs mācās arī Lietuvas vēsturi un etnokultūru. Tas iespējams, pateicoties Lietuvas valsts atbalstam.”

Arnis Radiņš, 
vēsturnieks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors:
 “Apzīmējumu “balti” kā terminu, izmantojot Baltijas jūras nosaukumu, ieviesa vācu valodnieks Ferdinands Neselmanis 19. gadsimta otrajā pusē. Baltu vienības ideja ir laba, taču grūti realizējama. Ir cilvēki, kas par to cīnās, bet citai daļai tas nav svarīgi. Valodas mūs tuvina, palīdz vienam otru labāk izprast, taču mums ir atšķirīga mentalitāte un vēsturiskā pieredze. Vienotībai traucē arī ekonomika, piemēram, konkurē Rīgas un Klaipēdas osta, tāpat citi raugās pēc ekonomiskā izdevīguma. Es balsotu par to, ka skolās jāmāca vairāk Latvijas un Lietuvas savstarpējo attiecību vēsture un kaut vai fakultatīvi – lietuviešu valoda.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Edmunds Trumpa, 
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents:
 “Katru gadu Baltu vienības dienā notiek daudz sarīkojumu. Mūsu universitātē ir Lituānistikas centrs, taču tas ir tikai kabinets, kur notiek lekcijas. Būtu vēlams, lai tiktu piešķirts finansējums arī dažādiem izglītojošiem pasākumiem. Zinu, ka Letonikas centru Kauņā Lietuvas valdība atbalsta augstā līmenī.”

Indra Lapinska, 
Latviešu valodas aģentūras metodiķe:
 “Aģentūra cenšas sniegt atbalstu visām tām Lietuvas augstskolām, kas nodrošina latviešu valodas apguves iespējas. Atbalsta mērķis ir stiprināt Baltijas studiju programmu un lektorātu darbību Lietuvas augstskolās un veicināt studentu interesi par Latviju, Latvijas kultūrvēsturi un kultūru, tādējādi sekmējot ciešākas saites starp abām valstīm. Sadarbojamies ar Kauņas Vī­tauta Dižā universitāti, Klaipēdas universitāti, Šauļu universitāti un Viļņas universitāti – sūtām mācību līdzekļus, vārdnīcas, zinātnisko literatūru, daiļliteratūru, metodiskos materiālus u. tml.”

Daina Avotiņa, 
rakstniece un tulkotāja:
 “Par baltu vienību esmu ļoti daudz domājusi. Žēl, ka esam pašķīrušies, jo senatnē taču esam bijuši viena tauta. Līdzās Eiropas Savienībai varētu pastāvēt arī Baltijas savienība. Mūsu valdībām vajadzētu vairāk domāt par biedrošanos un kooperāciju. Padomju laikos mēs ar lietuviešiem jutāmies vienoti ciešāk, toreiz garīgi balstījāmies viens uz otru. Ir vajadzīgas spēcīgas personības, kam šī vienotība ļoti rūp. Taču vecie jau aizgājuši mūžībā, bet jaunie vēl nav satuvinājušies. Es vairāk ceru uz kultūru nekā uz ekonomiku. To virzienu vajadzētu dot kultūrai un darbu darīt ekonomikai. ”

Fakti


* Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kaujas dienu jeb 22. septembri par Baltu vienības dienu pasludināja 2000. gadā, pieminot žemaišu un zemgaļu uzvaru pār krustnešiem Saules kaujā, kas notika 1236. gadā.

* 2012. gadā Baltu vienības dienai veltītie pasākumi notika Latvijā, Bauskas pilī. Šogad Baltu vienības diena Šauļos tiks svinēta nedēļā, kad notiek Šauļu pilsētas 777. dzimšanas diena.

* Baltu vienības dienu Šauļos organizē Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programma, Šauļu pilsētas pašvaldība un organizācija “Baltų centras”, Lietuvas Ārlietu ministrija, Latvijas Ārlietu ministrija, Lietuvas vēstniecība Latvijā un Latvijas vēstniecība Lietuvā.

Reklāma
Reklāma

Avots: LETA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.