Svinīgi ielikts LU Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens (+FOTO) 1
Klātesot valsts augstākajām amatpersonām, Latvijas Universitātes (LU) un LNK Industries Group vadībai, trešdien, 28. maijā, svinīgi ielikts LU Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, portālu LA.lv informēja LU rektora padomniece Evija Ansonska.
Dabas zinātņu centrs, kura būvniecību plānots pabeigt jau nākamā gada augustā, būs pirmā augstākās izglītības ēka, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tiks pilnībā uzcelta no jauna.
Pamatakmens un laika kapsulas ielikšanas svinīgā pasākuma goda viesi bija Ministru prezidente Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, tieslietu ministre Baiba Broka, Rīgas domes pārstāvji, LU vadība un fakultāšu dekāni u.c. sabiedrībā zināmi cilvēki. Ar vīziju par topošo LU Akadēmisko centru iepazīstināja projekta arhitekti Sestais stils un būvnieki LNK Industries Group.
Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš uzsvēra: “Zīmīgi, ka LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecība uzsākta mūsu Alma Mater 95. jubilejas gadā, lai, atzīmējot tās simtgadi, Latvija varētu lepoties ar vienu no modernākajiem izglītības un zinātnes centriem Eiropā, bez kā 21. gadsimtā nav iedomājama neviena attīstīta un ilgtspējīga nācija.”
Ministru prezidente Laimdota Straujuma apliecināja valdības atbalstu projektam, sakot: “LU Akadēmiskais centrs būs pirmais augstākās izglītības komplekss, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tiks pilnībā uzcelts no jauna un es ticu un ceru, ka ar to Latvijas zinātnē un izglītībā tiks pavērta jauna lappuse. Kas tiks rakstīts šajā jaunajā lappusē, ir atkarīgs no mums pašiem. Lai mūsu valsts augstākā izglītība sasniegtu tai izvirzītos uzdevumus, ir jāiegulda ļoti liels darbs un nepieciešama visu ieinteresēto pušu sadarbība. Taču mums visiem ir labi jāapzinās, ka bez izglītotas sabiedrības nav iedomājama Latvijas nākotne.”
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete uzsvēra: “Torņakalns kā LU izvēlētā mājvieta ir dziļi simboliska. Pārdaugava bija latviešu saimnieciskā uzplaukuma un turīguma avots. Nākotnes bagātības avots ir zināšanas, tāpēc patiess prieks strādāt un redzēt kā uzsākam īstenot sapni par laikmetīgu un vienotu, visā pasaulē atzītu zinātnes Universitāti.”
Savukārt tieslietu ministre Baiba Broka norādīja, ka Latvijas Universitāte ir arī viņas Alma Mater un vieta, kur viņa aizvadījusi 15 gadus pasniedzējas darbā. “Šobrīd tā ieiet jaunā attīstības posmā, un es nešaubos, ka Latvijas Universitātes vārds izskanēs tālu pāri mūsu valsts robežām. Šodien, kad ieliekam jaunā Akadēmiskā centra pamatakmeni, es vēlos tam pievienot bīskapa J.Buļa Aglonā iesvētītu krustiņu – apliecinājumu kristīgo vērtību nozīmībai arī mūsdienu modernajā laikmetā un svētīgu sākumu izglītībai tik liela un svarīga projekta veiksmīgai īstenošanai,” sacīja ministre.
AS “LNK Industries” valdes loceklis Jevgenijs Locovs: “LU Akadēmiskā centra būvniecība iezīmē jaunu posmu izglītības un zinātnes attīstībā visās Baltijas valstīs, tādēļ mums ir liels gods būt daļai no šī projekta īstenotājiem. Akadēmiskā centra būvniecība ļaus radīt papildu motivāciju talantīgiem studentiem un zinātniekiem, nodrošinot modernu un funkcionālu vidi, kas pilnībā atbilst viņu prasībām un augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Visbūtiskāk gan, ka, atklājot jauno ēku, tiks radīta platforma intelektuālā potenciāla saglabāšanai valstī.”
Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmā projekta kārta tiks pabeigta jau nākamā gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā. Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.
Topošajā ēkā tiks iekārtotas sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas: Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centrs, Farmācijas un biomedicīnas Valsts nozīmes pētniecības centrs, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas Valsts nozīmes pētniecības centrs, Meža un ūdens resursu Valsts nozīmes pētniecības centrs, Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centrs, kā arī Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas Valsts nozīmes pētniecības centrs.
Nākamajās kārtās plānots izveidot Humanitāro zinātņu centru, Dzīvības un veselības zinātņu centru, Skolotāju izglītības centru un Sociālo zinātņu centru. Kompleksā paredzētas studiju servisa un rekreācijas telpas, kā arī dienesta viesnīcas, sporta centrs un ekumēniskā baznīca. Plānots, ka viss komplekss tiks pabeigts līdz 2023. gadam un uzņems 15 tūkstošus studentu.
Pirmās kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība uzticēta pilnsabiedrībai LNK Industries Group, ar kuru 2013. gada septembrī parakstīts sadarbības līgums par summu 21,18 miljoni eiro (14,89 milj. latu) bez pievienotās vērtības nodokļa.
