Mobilā versija
Brīdinājums +5.1°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
4. oktobris, 2017
Drukāt

Swedbank ekonomiste: Apstrādes rūpniecība sit pušu rekordus (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Autore: Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi augustā palielinājās par 12.1% (kalendāri izlīdzināti dati) gada izteiksmē. Tas ir ne tikai straujākais kāpums šogad, bet tik spēju ražošanas apjomu kāpumu nebijām redzējuši kopš 2012. gada augusta.

Pieaugums ir vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs. Produkcijas kāpumu galvenokārt veicina augošais ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas eksporta pieaugumā. Arī vietējais tirgus ir nedaudz sarosījies līdz ar iedzīvotāju vidējo ienākumu palielināšanos. Šī gada augusta sniegumu spodrināt ir līdzējis arī bāzes efekts, proti, vairākās nozarēs tieši pērna gada augusts ir bijis diezgan vājš. Tā šī gada augustā negaidīti strauji palielinājās, piemēram, koksnes un koka izstrādājumu (+10.95), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana (+34.9%). Tik straujš kāpums, visticamāk, ir viena mēneša svārstības un tādus pieauguma tempus nākamajos mēnešos neredzēsim.

Apstrādes rūpniekiem šī gada pirmie astoņi mēneši ir bijuši ļoti veiksmīgi. Produkcijas izlaide bija par 8.5% augstāka nekā pērn. Arī ražotāju cenas ir augušas, palīdzot audzēt ieņēmumus.

Uzņēmumu aptaujas rāda, ka jauno pasūtījumu apjomi pieaug, kas liecina, ka izaugsme turpmākajos mēnešos arī būs gana laba. Tomēr augstā jaudu noslodze un darbaspēka trūkums neļaus ilgstoši kāpināt apjomus. Ražotājiem jāturpina investēt efektivitātes uzlabošanā un darbaspēka produktivitātes celšanā. Uz gada beigām produkcijas izlaides pieauguma tempi, visdrīzāk, sāks noplakt bāzes efektu dēļ – līdz ar ārējā pieprasījuma palielināšanos apstrādes rūpniecības sniegums sāka uzlaboties pērnā gada nogalē.

Gan apstrādes rūpniecības, gan mazumtirdzniecības dati par jūliju un augustu liecina, ka plašā un straujā ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī turpinājās un, iespējams, pat paātrinājās salīdzinājumā ar gada pirmo pusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja gadā pāris mēnešus kaut kas tiek saražots un notiek, tad tas nu galīgi nav jāinterpolē uz visu gadu. Fakts gan ir tas, ka pēc VID uzbraucieniem mazajiem biznesiem ir ievērojami atbrīvojušās līdz šim īrētās telpas, kas nozīmē, ka šie biznesi ir ciet. Cik tas ietekmē vietējo demagoģiju to nu nezinu, bet gan saprotu, ka tas norāda uz ekonomikas lejupslīdi, nevis otrādi. Lai nu kā kāds gribētu man to iegalvot.

  2. Bankas stūrē valsti Atbildēt

    Pat aptaujas taisa. Un cik “spēcīgi”visu komentē, kā no ekonomikas ministrijas departamenta. Laikam EM sniedz bankām ziņas, nosūta informāciju, laiviņi izstāstītu masu medijiem, tautai, kas notiek ekonomikā.
    Tā ir varena valsts – bankas var vadīt valsti un tās ekonomiku.

  3. Bankas lien ekonomikā. Ekonomikas ministrija nav nepieciešama, jālikvidē ar steigu, bankas pārņēmušas visu. Viņi taču augļotāji, bet tas nekas, tas viņiem netraucē vadīt ekonomiku.
    Ekonomikas ministrija neiebilst,, ka galvenie speciālisti ekonomikā ir bankas. Par Valsts sekretāru sanāksmē piedalās bankas un lemj, kādam jābūt īrnieku janajam likumam.

    Bankām pieder nauda un vara! Pat likumprojekta darba grupā bija banķieri un viņu advokāti, bet īrnieku biedrības nelaida ne tuvu. Demokrātija bankām, tautai verdzība?

  4. Kāda daļa bankām gar ekonomiku? Skaitiet savus %, kā vairāk dabūt no tautas kabatas.
    Latvija ir banku, uzņēmēju un varas organizētās noziedzības valsts – domā kā gribi., ka tā nav. Ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, nauda paredzēta labām algām, nodokļiem un atīstībai, bet sūdzas – lieli nodokļi, nav ko maksāt algās. Patiesībā nemaksā ne algas, ne nodokļus. Labi bija teikts – pētniecības žurnāliste “krustpunktā – Vācijā uzņēmēju ienākumi ir daudz zemāki kā mūsu uzņēmējiem – proti – visus ienākumus mūsu uzņēmēji rauš savās kabatās, un vara ir sajaukta ar uzņēmējdarbību. Pie tam vara pie mums neuzņemas nekādu atbildību – satrādā aplamības pretrunā ar likumu, neatceļ ne tāpati, neaugstākā iestāde, visu tautu sūta uz tiesu, kurai nav ne spēka, ne naudas. Likumi ir tādi, ka kauns lasīt – kā latvietis pret savu tautu izrīkojas. Tagad Saeimā ir noziedzīgs Tieslietu ministrijas (latvietīšu NA) likumprojekts Par dalītā īpašuma (daudzīvokļu mājas un zem tās svešās zemes) izbeigšanu, kur sadomājusi Tieslietu ministrija izsūkt no tautas 200 -300 miljonu. Ekonomikas ministrija sagatavojusi Dzīvojamo telpu īres likumu, kas tikpat ir noziedzīgs., banku un namīpašnieku interesēs, gatavojas represēt denacionalizēto māju īrniekus. Ne kaun, ne goda. Un uz tādu valsti var atgriezties, lai tevi pazemotu? Labāk svešā zemē sūdus vākt, nebūt savā zemē pazemotam un piesmietam!
    Un kas pārvalda valsti? Paklausieties, neviens no Ekonomikas ministrijas par ekonomiku nerunā. Par to kladzina % augļotāji no bankām, runā par ražošanu, par pensijām, par emigrāciju, veido aptaujas utt. Kas viņiem par daļu?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+