Ekonomika
Bizness

“Swedbank”: Izaugsmes spars palēninās, bet neapstājas0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto-LETA

Latvijas ekonomika piebremzē un vairs netraucas uz priekšu tik strauji kā pērn. Ekonomiku ir nogurdinājis darbaspēka trūkums un augstā ražošanas jaudu noslodze. Gāzes pedāli ir atlaidušas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Bažas rada notikumi uz starptautiskās politiskās skatuves, kas nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku un brīvo tirdzniecību. Sekas arvien vairāk izjūt arī Latvijas ražotājs un eksportētājs. Šo faktoru ietekmē esam samazinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam līdz attiecīgi 2,8% un 2%.

Ekonomika sabremzējusies uz mērenāka investīciju un patēriņa kāpuma rēķina

Divus iepriekšējos gadus ekonomika auga par gandrīz 5%, kas ir fantastisks sniegums. Tomēr šī gada pirmajā pusē izaugsme atslāba vairāk, nekā gaidīts, līdz 2.6%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lai gan ekonomikas motoru turpina kurbulēt investīcijas un mājsaimniecību patēriņš, tas notiek ar ievērojami mazāku jaudu nekā iepriekš, tāpēc arī ekonomika aug lēnāk.

Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018. gadā, palīdzot sasniegt straujo 5% ekonomikas izaugsmi. Šogad šie fondi ir sasnieguši šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu un tajā saglabāsies līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai.

Šī gada sākumā investīciju izaugsme bija aptuveni divas reizes lēnāka, bet būvniecības – pat četras, piecas reizes lēnāka nekā pērn. Gads iesākās arī ar lēnāku iedzīvotāju patēriņa pieaugumu, kas skaidrojams ar lēnāku pirktspējas un nodarbinātības kāpumu. Tai pat laikā iedzīvotāju vērtējums par ekonomikas attīstību un savām finansēm šogad pat ir labāks nekā pērn.

Lai gan Latvijas uzņēmumu noskaņojums jeb vērtējums par sava biznesa attīstību saglabājas diezgan labs, šogad tas tomēr ir pasliktinājies uz vājāka būvniecības un apstrādes rūpniecības noskaņojuma rēķina.

Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un augošie riski ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums arī šogad saglabāsies vājš. Tomēr neskatoties uz nelabvēlīgo pasaules fonu, eksporta izaugsme varētu nedaudz pārsniegt pavisam vārgo sniegumu pērn. Pirmajā pusgadā eksporta apjomu pieaugums varētu būt bijis diezgan līdzīgs kā pērn.

Gada otrajā pusē nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmi vismaz daļēji varētu palīdzēt kompensēt graudu eksports, ko veicinās labā raža.

Lēnāka izaugsme joprojām ir izaugsme

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsme šī gada pirmajā pusē sabremzējās vairāk, nekā gaidīts, un globālās ekonomikas attīstības scenārijs šim un nākamajam gadam mūsu vērtējumā ir pasliktinājies, esam samazinājuši IKP izaugsmes prognozi šim gadam uz 2.8%, bet 2020.gadam – uz 2%. Izaugsmes sabremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs apgrūtinās eksporta izaugsmi.

Neskatoties uz monetārās politikas atbalstu, kas turēs procentu likmes zemā līmenī, investīciju izaugsme palēnināsies, jo, pieaugot bažām par nākotnes izaugsmi, uzņēmumi, visticamāk, pārskatīs savus investīciju plānus. Gaidāms, ka arī mājsaimniecības kļūs piesardzīgākas.

Globālās ekonomikas izaugsmei sasniedzot zemāko punktu 2020. gadā, tās izaugsme nedaudz uzlabosies 2021. gadā, veicinot izaugsmes uzlabošanos arī Latvijas ekonomikā. Gaidāms, ka IKP izaugsme palielināsies līdz 2.5%.

Algu izaugsme turpināsies, cenu kāpums nedaudz mazināsies

Līdz ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos darbaspēka trūkuma problēmai vajadzētu nedaudz mazināties. Jau šobrīd darba tirgus uzrāda dažus vājināšanās signālus – izskatās, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte sasniedza augstāko punktu pērn un šogad mazinās, savukārt nodarbināto skaita kāpums, šķiet, ir apstājies.

Līdz ar mazāku spriedzi darba tirgū un būtiski lēnāku izaugsmi būvniecībā, mazinās pārkaršanas riski ekonomikā. Vidējās bruto algas izaugsme šogad palēnināsies līdz 7.3%, bet nākamajos gados tā noslīdēs līdz 5.5%. Bezdarba līmenis šogad sasniegs zemāko punktu un gadā vidēji būs ap 6.5%. Turpmākajos gados tas nedaudz pieaugs, bet joprojām saglabāsies zems.

Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija neļaus lēnākai ekonomikas izaugsmei pārāk atdzesēt darba tirgu. Inflācija no šī gada 2.9% nākamgad atkāpsies līdz 2.4%, palēninoties ar mājokli saistīto izmaksu, pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugumam.

Pasaules ekonomikas izaugsme kļūst lēnāka

Pasaules ekonomika uz savas ādas arvien vairāk izjūt nepārdomātas politikas sekas. Bez-vienošanās Breksits, kas gan Apvienotās Karalistes, gan Eiropas Savienības ekonomikai ir vissāpīgākais, ir kļuvis par ticamāko scenāriju pēc Borisa Džonsona kļūšanas par Apvienotās Karalistes valdības vadītāju.

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš gaidītā mierizlīguma vietā ir vēl vairāk saasinājies, un risinājums nudien vairs nešķiet tuvu pie apvāršņa. Pasaules tirdzniecības apjomi samazinās.

Šie faktori nelabvēlīgi ietekmē pasaules ekonomiku, kā rezultātā šobrīd novērojam ekonomikas izaugsmes palēnināšanos vienlaicīgi visās lielajās pasaules ekonomikās. Visgrūtāk klājas ekonomikas ražojošajai daļai – apstrādes rūpniecībai. Daudzviet, kā piemēram Vācijā un ASV, jau var runāt par krīzi šajā nozarē.

Nelabvēlīgās tendences starptautiskajā tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā dažādas valstis ietekmē atšķirīgi. Vācijā apstrādes rūpniecības nedienas jau ir pārvēlušās uz pakalpojumu sektoru un ekonomiku kopumā, jo apstrādes rūpniecībai ir ļoti nozīmīga loma Vācijas ekonomikā.

Savukārt ASV vājākas apstrādes rūpniecības ietekme uz pakalpojumiem ir mazāka, jo pakalpojumi nav tik ļoti saistīti ar šo nozari. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis attiecībā uz apstrādes rūpniecības nozīmi ekonomikā ir pa vidu starp Vāciju un ASV.

Turpmākā ekonomikas attīstība būs atkarīga no centrālo banku un valdību reakcijas

Mēs sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme turpinās atslābt, noslīdot zem 3% atzīmes 2020. gadā. Izaugsme ir ļoti trausla, un nelabvēlīgu satricinājumu ietekmē, tā var pavājināties vairāk, nekā gaidīts. Viss būs atkarīgs no tā, cik ātri un kā uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos reaģēs centrālās bankas un valdības.

Centrālās bankas cenšas stimulēt ekonomiku un sola, ka palielinās atbalstu vēl vairāk. Tas palīdzēs mazināt vērtspapīru cenu svārstības finanšu tirgos. Tomēr ar to būs par maz, lai pilnībā kompensētu reālās ekonomikas sabremzēšanos.

Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā.

Mēs sagaidām, ka izaugsmes vājināšanās eiro zonā raisīs politiskas diskusijas par budžeta deficītu un valdību parādu noteikumu mīkstināšanu. ES varētu izskatīt iespēju atļaut palielināt izdevumus aizsardzībai un klimata pārmaiņu radīto efektu mazināšanai, pamatojot to ar iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu. Tomēr, visticamāk, valdību atbalsts nāks pārāk vēlu un būs nepietiekams, lai novērstu izaugsmes sabremzēšanos.

Ekonomikas attīstības scenārijs var izrādīties arī mazāk labvēlīgāks

Šajā prognozēšanas ciklā nenoteiktība, kas apvij prognozes, ir palielinājusies. Latvijas izaugsme būtu labāka, ja starptautiskajās tirdzniecības attiecībās parādītos kāds uzlabojums vai tiktu novērsts
bez-vienošanās Breksits.

Saistītie raksti

Tomēr izaugsme varētu izrādīties arī daudz vājāka, pilnībā neizslēdzot arī krīzes scenāriju, ja mums zināmās un nezināmās starptautiskās ķibeles pēkšņi izrādās kaitīgākas ekonomikas izaugsmei, nekā šobrīd to vērtējam savos pieņēmumos. Mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situācija ir diezgan labā stāvoklī, parādu slogs ir neliels, un pelnītspēja laba.

Eksporta un importa plūsmas ir tuvu līdzsvaram. Relatīvi zemais valdības parāds atļauj nepieciešamības gadījumā atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības izdevumus. Līdz ar to Latvijas ekonomika ir diezgan labi sagatavota, pat ja iestājas t.s. “sliktākais no visiem scenārijiem”.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās nedaudz pieaudzis
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Kādēļ Rīgā mājokļu pieejamība samazinās, bet Viļņā pieaug
3 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO. Atklāj, kāda izskatās jaunā biroju ēka “Mežaparka birojs”
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Noskaidrots, kas visvairāk satrauc Latvijas iedzīvotājus
12 minūtes
LE
LETA
Latvijā
FID oficiāli savā mājaslapā publicējis ASV sankciju sarakstā iekļautā Lemberga vārdu
20 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Asinspirts slimnīcā Čehijā: bruņots vīrietis nogalinājis vairākus cilvēkus
1 stunda
FG
Franks Gordons
Pasaulē
Franks Gordons: Baltkrievijas prezidents paziņo, ka nav nekāds puika
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
Konstatē nepamatotu Latvijas karoga izgatavošanas tehnoloģiju ierobežošanu
10 minūtes