Latvijā

Edgars Jaunups: Sabiedrībā jāizplata uzņēmīguma bacilis 16

Foto – Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīzē” viesojās biedrības “Latvijas attīstībai” izpilddirektors, viens no topošās Repšes partijas organizatoriem 
EDGARS JAUNUPS. Tiek vēstīts, ka partijas dibināšana nolikta uz 15. decembri. Par to redakcijā ar Jaunupa kungu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Tātad jūs tomēr pošaties uz partijas dibināšanu?


E. Jaunups: – Jā, 15. decembrī Latvijā tiks dibināta jauna, Latvijas ražotāju un uzņēmēju intereses pārstāvoša partija, kas par galveno risināmo jautājumu uzskata ekonomisko attīstību, ar mērķi veicināt ražošanu un labi apmaksātu darba vietu radīšanu. Pie tā ilgi strādāts, lai saprastu: a) vai šāda partija aktuāla, b) vai šādas idejas aktuālas, proti, ka uzņēmīgiem cilvēkiem ir politiskā platforma, kas par viņiem stāvētu tikpat stingri. Pusotru gadu darbojoties biedrībā, konstatējām – jā, ir, un to, ka idejas tiek atbalstītas, rāda ne tikai socioloģija, bet arī praktiskā politiskā situācija. Nav runas par biznesa haizivīm, bet gan lielākam, gan mazākam uzņēmējam valdībā nav savu cilvēku, kuri diskutētu par svarīgo Latvijas ekonomikā, lai nepieņemtu vienu vai otru muļķīgu lēmumu.

– Redzot jūsu TV reklāmas rullīšus, cilvēkiem rodas iespaids, ka “attīstītājiem” nepietiek biedru, ja šādi jāaicina uz partiju. Otrs jautājums – kur tad interesentiem pieteikties?


– Ja runa ir par nepieciešamo 200 cilvēku minimumu, lai nodibinātu Latvijā partiju – to mums ir atliku likām. Viņi jau strādā. Nosacīti šiem biedriem partijā būs priekšroka, viņi ilgu laiku piedalījušies partijas veidošanā un par daudz ko ir vienisprātis. Ar uzsaukumu televīzijā vēršamies pie cilvēkiem, kuri izjūt vēlmi un gatavību piedalīties politiskajā procesā. Aicinām – nāciet un kļūstiet par sabiedriski politiski aktīviem ļaudīm. Tā ir mūsu sabiedrības problēma – ka gribam būt pie visa gatava, pie klāta galda.

– Pragmatiskie latvieši grib zināt – rādiet preci, tos savus krietnos, pieredzējušos līderus, vismaz pirmo desmitnieku partijas dibinātāju. Pazīstam Repšes kungu, Jaunupa kungu, tas par maz.


– Neskriešu notikumiem pa priekšu, tuvākajā nedēļā viss tiks atklāts. Teikšu, ka partijā būs arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, un dibinātāji pārsvarā būs sevi dzīvē realizējuši – tajā izpratnē, ka viņi nemeklēs politikā maizes darbu, jo viņi jau bijuši veiksmīgi profesionālajās karjerās. Izaicinājums būs – nevarēju šobrīd palikt malā.

V. Krustiņš: – Esat jauna partija, kas grib uzvarēt. Pēdējās nedēļās piedzīvoti lieli satricinājumi, un šajā sakarā bijuši visasākie izvirdumi, vārdu apmaiņa starp visaugstākajām un zemākām personām. Tāpēc tik neatlaidīgi iztaujājam – kas būs jūsu iedvesmojošie runas vīri? Paši taču negribēsiet dzirdēt apzīmējumu par veciem vēžiem citā kulītē.


– Būšu nekorekts pret kolēģiem, ja saukšu viņu uzvārdus pirms laika. Apliecinu, ka partijā darbosies politikā bijuši, tuvu stāvējuši un arī agrāk nepiedalījušies cilvēki. Taču visiem vienmēr bijis viedoklis par valstī notiekošo un idejas, un priekšlikumi, kas darāms. Turklāt nodibinoties mēs taču neaizslēgsim durvis. Tās paliks vaļā jaunienācējiem, kuri vēlēsies iesaistīties arī “pēc starta šāviena”. Esošo pieredzi līdz šim izmantojām ideju vētīšanas stadijā, bet pēc 15. decembra kļūsim ievērojami aktīvi, piesakot sevi par konkurentiem pie varas esošajiem.

E. Līcītis: – Te bija ieviesies darbā iekārtošanas biroja termins “Jaunupa kursabiedri”. Tas nav atbilstošs?


– Visiem, kas to terminu valkā, tas asociējas tikai ar bij. valsts sekretāru Juri Pūci. Amatā viņš bija viens no kompetentākajiem valsts sekretāriem valsts pārvaldē, bet nezin kāpēc nerunā par citu manu kursa biedreni, Izglītības ministrijas valsts sekretāri Sandu Liepiņu. Un viņa arī savā amatā ir ļoti piemērota.

– Teiksim, iestāsieties par Satversmes preambulas pieņemšanu? Ko teiks jurists Jaunups?


– Tas ir stāsts par: a) atsevišķu juristu ambīcijām tapt ierakstītiem vēsturē, ka viņi ir preambulas tēvi, b) atsevišķiem juristiem pateicīgu tēmu, ko runāt starptautiskās un vietējās konferencēs, c) dažiem politiķiem attaisnojumu, ka viņi divu gadu laikā neko nav darījuši, lai stiprinātu latviskās vērtības, piemēram, mācot valodu cittautiešiem. Tad pēdējiem ir vēlme pirms vēlēšanām izrādīties – re, ko izdarījām! Preambulu apstiprinājām! Neviens to nebija spējis 20 gadus, tagad gan ir! Tā būs fundamentāla liekulība, bet pats dokuments stipri diskutabls. Tiešā veidā tas varbūt nenodara ļaunu, bet, pasniegts kā milzīga latviešu, latviskās identitātes uzvara, tas kaitē. Ar šīs valsts pilsoņiem viss ir kārtībā. Kolīdz referendumos virza jautājumus par Satversmes pamatlietām, nav problēmu ne ar vēlētāju aktivitāti, ne ar skaidru “nē” šo pamatu ļodzītājiem. Latviešu tauta momentā reaģēja, kad krievu valodu gribēja virzīt par otro valsts valodu, deva nepārprotamu atbildi – šeit ir Latvija, šeit runā un runās latviski!

– Tātad neesat par preambulu, cik saprotam – pret. Jaunupa kungs, bet dzejnieki, filozofi, LTF priekšsēdētāji arī domā, ka Satversmes priekšvārds jāpieņem. Mūsu lasītāji sliecas par. Viņiem nevaram pārmest juristu, politiķu ambīcijas. 


– Diskusija par preambulu ir leģitīma tajā ziņā, ka tā nav nekāda muļķība. Šāda Satversmes daļa varētu būt, iespējams, tai pat vajadzētu būt. Tādā gadījumā gribētos nopietnāku un ilgāku diskusiju. Konstitūcijas grozījumu priekšlikumus apspriež, vētī un vērtē nopietnāk. Neesmu pret sagatavoto teksta materiālu, bet esmu tais ieskatos, ka ir tik daudz aktuālo problēmu – ražošanas atjaunošana, eksporta veicināšana, labi apmaksātu darba vietu radīšana, vietējo uzņēmēju stiprināšana, skolotāju un mediķu algu palielināšana, uz ko jākoncentrējas politiskai varai – Saeimā, valdībā, partijās. Tā vietā iets vieglākais ceļš, aktualizēta viena tēma, kas neatnesīs ne lata vairāk iekšzemes kopproduktā un arī pensijas nepalielinās, neko citu vērtīgu neizdarīs.

– Jā, bet tad sakiet skaidri – kas tiks izdarīts, cik darba vietas spējat nodrošināt? Politiķiem vajag solīt, bet tad skaidri un ticami! Jā, tādus solījumus preambulā neraksta.


– Tas, ko varam solīt, – ka nodokļu politika, kas ir uzņēmējdarbības pamats, turpmāk netiks izlemta kā līdz šim. Tas nozīmē, ka, izskatot budžetu, ar likumu jāliedz nodokļu izmaiņas uz augšu. Budžets jāskata tā nodokļu līmeņa ietvaros, kāds noteikts līdz šim. Otrs priekšlikums – ja mainām nodokļus, izmaiņas nestājas spēkā agrāk kā pēc gada. Trešais – mikrouzņēmumu nodoklim jāpaliek, kāds tas bija, – 9% apmērā. Ceturtkārt – jāstiprina valsts atbalsta mehānismi, īpaši izmantojot ES fondu programmas, lai atbalstītu uz eksportu orientētos uzņēmējus.

Uzņēmējus smacē nost ar divām lietām. Ar nenormālo VID un citu kontrolējošo institūciju formālu un nevis pēc būtības birokrātisko kontroli pār mazo, vidējo biznesu un ar nemitīgām nodokļu izmaiņām. Šie slogi ir jānoņem. Ka, taisot nākamā gada budžetu, politiķi neizdomās pamainīt kādu nodoklīti tāpēc, ka tā viņi iedomājušies.

PILNU INTERVIJU LASIET ŠEIT

LA.lv