Kā vērtējat mudinājumu domāt par piedāvājumu tiem, kas vēlas atgriezties? 2
Latvijas Institūts aicina novadu un pilsētu pašvaldības domāt par savu piedāvājumu cilvēkiem, kas vēlētos atgriezties uz dzīvi Latvijā, tā atbalstot sociālās kustības “Gribu tevi atpakaļ” praktiskos soļus. Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir gatava atbalstīt šīs sociālās kustības mērķus un veicināt praktisku rīcību. Vaicāju novadu pašvaldību vadītājiem, kā viņi redz aizbraukušo atgriešanas problēmas risinājumu.
Monvids Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka nav pareizs pats uzstādījums – nu mums būs programma aizbraucēju atgriešanai Latvijā, un viss notiks. Tā ir kārdināšana ar burkānu. Nedrīkst kaut ko mēģināt panākt atsevišķi, atrauti no pārējā, jādomā par valsts politiku kopumā, tādu politiku, kas būtu orientēta uz vispārējā dzīves līmeņa celšanu. Cik nav dzirdēts, ka attīstībai galvenais ir izglītots cilvēks. Bet valstī joprojām nav pietiekamas rūpes par augstskolu beidzējiem, kas vēlas uzsākt savas darba gaitas, nodibināt ģimeni un novīt stipru ģimenes ligzdu. Rēzeknes novads ne ar ko neatšķiras no daudziem citiem Latvijas novadiem, kur cilvēks visaugstāk vērtē komfortu un stabilitāti. Cilvēkam vajag apziņu, ka viņš būs saimnieks savā mājā, ka viņš jutīs savas dzimtas stiprās saknes, ka varēs teikt – tas ir mans saullēkts, tas ir mans saulriets. No šāda skatpunkta lūkojoties, mani visvairāk uztrauc, ka valdošie spēki Latviju cenšas pārvērst par vienas pilsētas valsti. Neliels pretsvars tam ir, piemēram, mazā programma jauno uzņēmēju atbalstam līdz 3000 eiro, kas mūsu novadā ļāvis ne vienam vien jaunajam speciālistam laukos nodibināt mazo uzņēmumu vai atvērt savu privātpraksi. Līdzīgu programmu vajadzētu vairāk. Kur ņemt naudu? Varētu ietaupīt, saprātīgāk izlietojot sociālajiem pabalstiem. Man tuvinieku ārzemēs nav, tikai attāli radi. Viņi saka – atgriezīsimies, kad izskolosim bērnus. Neskan slikti, taču bērni tad jau vairs negribēs atgriezties un turpinājuma Latvijā nebūs.”
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Cilvēkam pašam ir jānonāk līdz atziņai – nekur nav tik labi kā Latvijā. Mēs, pašvaldības, varam tikai divas lietas. Pirmā – caur sociālajiem tīkliem aicināt ciemos vai arī tiešajos kontaktos stāstīt, kādas pārmaiņas ir pie mums, ko mēs darām, lai būtu draudzīgāka vide uzņēmējdarbībai un sakoptāka un skaistāka teritorija. Otrā – apsolīt dzīvojamo platību ja ne uzreiz, tad apmēram gada laikā, nodrošināt vietu bērnudārzā un skolā. Es šovasar biju Norvēģijā – fantastiski skaista zeme, bet reizē arī skarba. Kad portugāļi viesojās mūsu novadā, viņi teica – cik pie jums skaisti un nekarsē 40 grādu svelme. To es saku tāpēc, lai vēlreiz uzsvērtu – agrāk vai vēlāk aizbraucēji sapratīs, ko ir pametuši. Sapelnījuši naudu un uzkrājuši pieredzi, viena daļa atgriezīsies, iegādāsies te īpašumus, saimniekos un laidīs dziļas saknes, bet otra daļa, kas pārāk stipri būs iedzīvojusies ārzemēs, tā arī tur paliks.”
Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Latvijas Institūta ideja ir pareiza, tā vismaz dod signālu, ka mēs aizbraucējus gaidām atpakaļ. Taču pašvaldībām ir ļoti maz instrumentu, lai pa īstam varētu palīdzēt tiem, kas atgriežas. Man tikko piezvanīja piecu bērnu ģimenes galva un interesējās, vai atgriešanās gadījumā mēs viņiem varam piedāvāt īres māju. Sāpīgi, bet nācās teikt, kā ir – nevaram piedāvāt. Vēl bēdīgāk, ka daži cilvēki, kuri atgriezās, pēc pāris gadiem aizbrauca atpakaļ. Var jau viņus saprast – viņi nevēlas pazemināt dzīves līmeni sev un bērniem.”
Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Varam emocionāli runāt daudz un dikti, taču ar to vien ir par maz. Valsts līmenī vajadzētu kārtīgi izpētīt un formulēt cēloņus, kāpēc cilvēki aizbrauc un kāpēc nevēlas atgriezties, un tad nekavējoties spert konkrētus soļus, lai situāciju mainītu par labu Latvijai.”
