Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Tā ir okupācija! Saruna ar Krimas tatāru līderiem (11)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Nevajag uztraukties, kā uz to skatīsies Krievija, bet nepieciešams Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā atvērt NATO bāzes, jo šīs valstis izjūt tiešus draudus no Krievijas,” saka Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs, kurš kopā ar kādreizējo Medžlisa priekšsēdētāju Mustafu Džemiļevu – Krimas tatāru tiesību aizstāvi, PSRS disidentu un pašreizējo Ukrainas prezidenta pilnvaroto Krimas tatāru jautājumos, viesojās Rīgā.

– Krimas okupācijas sākumā jums bija saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kāda tā bija?


M. Džemiļevs: – Uz Maskavu nebraucu, lai runātu ar Putinu, bet lai satiktos ar Tatarstānas eksprezidentu Mintimeru Šaimijevu. Viņš man jautāja, kā var palīdzēt Krimas tatāru tautai. Atbildēju, ka Krievijai nepieciešams no Krimas izvest okupācijas spēkus. Šaimijevs man teica, ka Putins gaida telefonsarunu ar mani. Tā ilga pusstundu. Putins apgalvoja, ka Krimas tatāriem būs ļoti labi zem Krievijas varas un visas problēmas, kuras neesot spējusi atrisināt Ukraina, tiks atrisinātas. Uzstāju, ka nepieciešams izvest okupācijas spēkus. Atgādināju, ka Krievijai vajag ievērot starptautiskās vienošanās. Vēl viena lieta, par ko Putins interesējās, bija tas, vai Krimas tatāri neveiks kādas asiņainas provokācijas, uz ko es atbildēju, ka mēs savas tiesības esam izcīnījuši bez vardarbības un asinīm un pie tā arī turēsimies. Putins skaidroja, ka esot devis rīkojumus, lai provokāciju nebūtu. Teicu, ka mēs negatavojamies karot ar Krieviju un turamies pie principa nelietot vardarbību, bet par tālāko rīcību – tatāri rīkosies tā, kā nolems mūsu valsts – Ukraina. Putins atbildēja, ka citu atbildi neesot gaidījis, jo es esot savas valsts patriots, par ko mani varot cienīt. Viņš teica, ka 24 stundas dienā pie Šaimijeva telefonlīnija ar viņu ir pieejama, lai es zvanu, ja ir kas nepieciešams.

– Kā mainījusies dzīve Krimā?


R. Čubarovs: – Krimā šobrīd nav neviena cilvēka neatkarīgi no tautības, kas neizjustu kādas problēmas. Tās izjūt arī tie, kas savulaik skrēja ar Krievijas karogu rokās. Krimas tatāri un ukraiņi ir riska grupas – tās līdz pēdējai dienai iestājās pret tā saucamo referendumu un rīkoja protestus. Krimas tatāri, okupācijas varas skatījumā, ir neuzticama grupa. Pastāv morāls terors pret mums, bez vēsts pazūd cilvēki, kas ir sabiedriski aktīvi. No protesta akcijas Krimas “pašaizsardzības” vienības aizveda mūsu aktīvistu Rešatu Ahmetovu. Šīs bandītiskās bruņotās grupas darbības nofilmēja žurnālisti. Pēc vairākām nedēļām viņa ķermeni atrada pusapraktu, ar spīdzināšanas pazīmēm. Vainīgie nav saukti pie atbildības, lai gan pēc būtības visi zina vainīgos. Ir pazuduši vēl trīs aktīvisti – Leonīds Koršs, Teimurs Šaikmardanovs un Seirans Zinedinovs. Sodīti vairāk nekā simts Krimas tatāru, kas uz Krimas un Hersonas apgabala administratīvās robežas gaidīja Džemiļeva kunga ierašanos. Nav pilsoniski aktīvu cilvēku, kurus uz sarunām neizsauc Krievijas Federālais drošības dienests. Man ir bijuši divi brīdinājumi no tā saucamā Krimas galvenā prokurora un viena saruna ar FDD pārstāvjiem. Daudzi lieli uzņēmumi aizgājuši no Krimas sankciju dēļ – tās ir bankas, tirdzniecības un celtniecības uzņēmumi. Tādēļ ap 10 000 cilvēku zaudējuši darbu, arī tie, kas piedalījās tā saucamajā referendumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tatāri? No kurienes tie tur radušies? Tie nu gan lai mazāk dirš!

    • Patiesībā krievnacisti visu Krimu **. Līdzīgi krievu okupanti darīja Latvijā 1940.gadā un no 1944.-1994.gadam. 1994.gadā, kad no Latvijas izvācās krievu armija – visas kara bāzes un kazarmas bija piedirstas. Krievu karavīru ** bija ne tikai uz grīdas, bet arī uz galdiem, palodzēm, gultās, pat uz durvju rokturiem.

  2. Stastits par tataru bedam loti “labi” Krievija par 5 menesiem ir daudz vairak izdarijusi tatariem dzives uzlabosanai ka nezaleznaja par 23 gadiem.Stastit par sausmam un tuksiem veikaliem Krima nav jaunums.Par aktivistu pazusanu mil stastit, bet kapec nestasta par nosleptiem ierociem, par literaturu.Galvenais jau saja lieta ir atrast ausis.

  3. Visu cieņu šiem vīriem. Starp citu, Džemiļjeva kungam pēc Edvīna Šnores ierosinājuma nesen piešķīra Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas ( Prāgas platformas) balvu.

  4. Es esmu tatārs, es neesmu ukrainis.

  5. Okupācija plus terors.

  6. latvietis parastais Atbildēt

    krimas tatāri bija neapmierināti un brēca ari kad bija ukrainas sastāvā. tad gan viņus neviens neklausijās. tagad mainot valsts piereribu protams ka ” dzirdigas ausis” atrodas, jo viņu protesti sakrīt ar rietumu valstu mērķiem/nostāju. bet tāpec jau vairāk taisnibas nekļuva. disapora ir tik nieciga ka pat eiropas valstī nespētu iegut valsts valodas statusu, kur nu vel pašnoteikšanos. tad lībieši pie mums ari varetu pieprasit atgriezt vēsturiskās zemes

    • Nu, pārāk skaļi “brēkt” neviena krievu okupētā tauta nevarēja, citādi nonāca Sibīrijā. Mēs to labi zinām no savas pieredzes.

      • Ja jau Sibirijā tik slikti, kādēļ tik daudz latviešu tur palika? Arī tatāru gadījumā daudz brēkas un maz patiesības.

      • latvietis parastais Atbildēt

        kāpec tu sibiriju piesauc? ukraina taču uz sibiriju pat gribedama nespēja nevienu izsutit. es tev skaidri aizrādu ka ari zem kijevas tatāri bija neapmierināti, un tad vel tas viņu līderis kas uz turieni pārcelies no rīgas(te vairs nebija ko un uz ko musināt, brauca uz krimu ūdeni duļķot)
        tie ir profesionāli kašķa cēlāji kam principā vienalga par ko kašķeties, galvenais lai kašķetos un lai butu pietiekoši daudz atbalstitāju kas algu par to maksā

Draugiem Facebook Twitter Google+