Krimas tatāru līderi Refats Čubarovs (no labās) un Mustafa Džemiļevs uzskata, ka pussalā atgriezies vēl ciniskāks režīms nekā PSRS.
Krimas tatāru līderi Refats Čubarovs (no labās) un Mustafa Džemiļevs uzskata, ka pussalā atgriezies vēl ciniskāks režīms nekā PSRS.
Foto – Dainis Bušmanis

Tā ir okupācija! Saruna ar Krimas tatāru līderiem 11

“Nevajag uztraukties, kā uz to skatīsies Krievija, bet nepieciešams Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā atvērt NATO bāzes, jo šīs valstis izjūt tiešus draudus no Krievijas,” saka Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs, kurš kopā ar kādreizējo Medžlisa priekšsēdētāju Mustafu Džemiļevu – Krimas tatāru tiesību aizstāvi, PSRS disidentu un pašreizējo Ukrainas prezidenta pilnvaroto Krimas tatāru jautājumos, viesojās Rīgā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

– Krimas okupācijas sākumā jums bija saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kāda tā bija?


M. Džemiļevs: – Uz Maskavu nebraucu, lai runātu ar Putinu, bet lai satiktos ar Tatarstānas eksprezidentu Mintimeru Šaimijevu. Viņš man jautāja, kā var palīdzēt Krimas tatāru tautai. Atbildēju, ka Krievijai nepieciešams no Krimas izvest okupācijas spēkus. Šaimijevs man teica, ka Putins gaida telefonsarunu ar mani. Tā ilga pusstundu. Putins apgalvoja, ka Krimas tatāriem būs ļoti labi zem Krievijas varas un visas problēmas, kuras neesot spējusi atrisināt Ukraina, tiks atrisinātas. Uzstāju, ka nepieciešams izvest okupācijas spēkus. Atgādināju, ka Krievijai vajag ievērot starptautiskās vienošanās. Vēl viena lieta, par ko Putins interesējās, bija tas, vai Krimas tatāri neveiks kādas asiņainas provokācijas, uz ko es atbildēju, ka mēs savas tiesības esam izcīnījuši bez vardarbības un asinīm un pie tā arī turēsimies. Putins skaidroja, ka esot devis rīkojumus, lai provokāciju nebūtu. Teicu, ka mēs negatavojamies karot ar Krieviju un turamies pie principa nelietot vardarbību, bet par tālāko rīcību – tatāri rīkosies tā, kā nolems mūsu valsts – Ukraina. Putins atbildēja, ka citu atbildi neesot gaidījis, jo es esot savas valsts patriots, par ko mani varot cienīt. Viņš teica, ka 24 stundas dienā pie Šaimijeva telefonlīnija ar viņu ir pieejama, lai es zvanu, ja ir kas nepieciešams.

– Kā mainījusies dzīve Krimā?


CITI ŠOBRĪD LASA
R. Čubarovs: – Krimā šobrīd nav neviena cilvēka neatkarīgi no tautības, kas neizjustu kādas problēmas. Tās izjūt arī tie, kas savulaik skrēja ar Krievijas karogu rokās. Krimas tatāri un ukraiņi ir riska grupas – tās līdz pēdējai dienai iestājās pret tā saucamo referendumu un rīkoja protestus. Krimas tatāri, okupācijas varas skatījumā, ir neuzticama grupa. Pastāv morāls terors pret mums, bez vēsts pazūd cilvēki, kas ir sabiedriski aktīvi. No protesta akcijas Krimas “pašaizsardzības” vienības aizveda mūsu aktīvistu Rešatu Ahmetovu. Šīs bandītiskās bruņotās grupas darbības nofilmēja žurnālisti. Pēc vairākām nedēļām viņa ķermeni atrada pusapraktu, ar spīdzināšanas pazīmēm. Vainīgie nav saukti pie atbildības, lai gan pēc būtības visi zina vainīgos. Ir pazuduši vēl trīs aktīvisti – Leonīds Koršs, Teimurs Šaikmardanovs un Seirans Zinedinovs. Sodīti vairāk nekā simts Krimas tatāru, kas uz Krimas un Hersonas apgabala administratīvās robežas gaidīja Džemiļeva kunga ierašanos. Nav pilsoniski aktīvu cilvēku, kurus uz sarunām neizsauc Krievijas Federālais drošības dienests. Man ir bijuši divi brīdinājumi no tā saucamā Krimas galvenā prokurora un viena saruna ar FDD pārstāvjiem. Daudzi lieli uzņēmumi aizgājuši no Krimas sankciju dēļ – tās ir bankas, tirdzniecības un celtniecības uzņēmumi. Tādēļ ap 10 000 cilvēku zaudējuši darbu, arī tie, kas piedalījās tā saucamajā referendumā.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.