Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. maijs, 2016
Drukāt

Tā nav fantastika. Tā ir zinātne! (1)

Foto: LETAFoto: LETA

"L'Oreal Baltic" ģenerāldirektors Johans Bergs pasniedz "L'oreal Latvija" stipendiju "Sievietēm zinātnē" RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošajai pētniecei Kristīnei Šalmai-Ancānei.

“Strādājot zinātnē, galvenais ir vēlme virzīties uz priekšu,” saka Kristīne Šalma-Ancāne, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece kura vakar saņēma “L’Oreal” Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē”. Stipendija nozīmē, ka Kristīnei piešķirti 6000 eiro, lai viņa varētu turpināt jau iesāktu pētījumu “Nanostrukturētu biokompozītmateriālu izstrāde ar pretosteoporozes īpašībām”. Vienkāršākā valodā runājot, Kristīne kopā ar kolēģiem jau ilgstoši strādā pie dažādu implantu, kas var aizstāt kaulu šūnas, radīšanas. Jau veiksmīgi radīti materiāli, ko var izmantot sejas un žokļu ķirurģijā, bet nu pētnieki meklē veidus, kā palīdzēt osteoporozes slimniekiem.

“Galvenais izaicinājums ir atrast materiālu, kas spēj imitēt gana sarežģīto kaulu struktūru,” par savu sākto pētījumu “Nanostrukturētu biokompozītmateriālu izstrāde ar pretosteoporozes īpašībām” teic jaunā zinātniece Kristīne Šalma-Ancāne. “Pagaidām pētniekiem tas nav izdevies. Mums vēl priekšā daudz darba.”

Kristīne jau atklājusi, kā radīt granulas, kas varētu veicināt osteoporotisku kaulu lūzumu dzīšanu un reģenerāciju, kā arī ārstēt un stiprināt kaulus, ko osteoporoze padarījusi trauslus. Šim biokompozītmateriālam pievienots arī atbilstošs medikaments. Taču radītie materiāli vēl sīkāk jāizpēta, jāpārbauda to fizikālās un ķīmiskās īpašības. Un tas būs tikai sākums, jo, pirms ievietot šo materiālu cilvēkā un veikt klīniskos pētījumus, vēl nepieciešams garš pētījumu process – vispirms jāpēta jaunais materiāls šūnu līmenī, pēc tam jāveic testi, implantējot materiālus dzīvniekos.

Kristīne lēš: pat ja būs pietiekams finansējums, šāds pētījums varētu ilgt vismaz piecus gadus. Turklāt radītais biokompozītmateriāls var uzvesties atšķirīgi šūnu, dzīvnieku un klīniskajos pētījumos. Jāņem vērā, ka arī katra cilvēka organisms uz šo implantu var reaģēt atšķirīgi. Tātad vēl nevar zināt, kādi būs pētījuma rezultāti? “Tā parasti zinātnē ir, ka no sākuma ir ideja un vajadzība pēc kāda materi­āla,” attrauc Kristīne. “Tad mēģinām materiālu izstrādāt, un sarežģījumi var būt gan izstrādes procesā, gan vēlāk, sīkāk izpētot izstrādāto materiālu. Protams, gadās arī neveiksmīgi pētījumi. Tad ir vilšanās, bet tam jātiek pāri un jāiet uz priekšu. Citreiz pat nesaproti, kāpēc nav sanācis.”

Ja atklāsies, ka cilvēka organisms labi pieņem jauno kaulu implantmateriālu, ārstējot kaulu lūzumus osteoporozes slimniekiem, lūzuma vietā ievietos implantmateriālu, kas būtu bioaktīvs un varētu veicināt jaunu kaulu šūnu veidošanos, kā arī aizpildīt kaulu defektus.

Pētniece uzsver: šajā pētījumā, tāpat kā daudzos citos, mūsdienās svarīgs ir komandas darbs, jo katram pētniekam ir sava stiprā puse. Nākotnē nozīmīgi pētījuma partneri būs arī mediķi.

Mūsu saruna notiek institūtā, bet Kristīnei līdzi ir tikai mēnesi vecā meitiņa. Vai pētījums uz kādu laiku jāatliek bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ? “To zinātnē nevar atļauties. To jums apstiprinās jebkura mana kolēģe, kurai ir bērni. Mēs nedrīkstam izkrist no aprites,” atbild Kristīne. “Kad 2010. gadā man piedzima dēls, turpināju darbu pie doktora disertācijas un 2011. gadā to aizstāvēju. Tagad domāju, ka spēšu savienot bērniņa kopšanu ar darbu zinātnē. Lielu daļu eksperimentālā darba var paveikt mani studenti – doktoranti; man jāspēj šo pētījumu vadīt. Zinātnē ir ļoti jāmāk plānot savu laiku un organizēt savu darbu, jo neviens neuzskaita, cik daudz laika pavadu laboratorijā, taču ir jābūt rezultātiem.” Lai apvienotu ģimenes dzīvi un darbu, neiztikt bez vīra Andra atbalsta.

Kristīnei ir inženierzinātņu doktora grāds materiālzinātnes nozares biomateriālu apakšnozarē. Grāds iegūts RTU, kur Materiālzinātnes un ķīmijas fakultātē viņa ieguvusi arī bakalaura un maģistra grādus. Interesanti, ka šajā jomā Kristīne nonāca gluži nejauši. Mācoties Valmieras Valsts ģimnāzijā, licies, ka ķīmiju nu gan nestudēs. Vēlējusies apgūt finanšu nozari, taču vecāki ieteikuši stāties fakultātē, kur ir vairāk valsts apmaksāto studiju vietu. Kristīne klausījusi un jau 1. kursā sapratusi, ka “tieši te ir mana īstā vieta”. “Vecāki pēc tam uztraucās, ka uzspieduši man šo ceļu, taču tā nav. Iespējams, augstskolā ķīmija šķita interesantāka, jo te tai ir praktiskāka pieeja nekā skolā,” stāsta pētniece.

Jau otrajā studiju gadā Kristīnei piedāvāja pētniecisku darbu: lasīt par noteiktu tēmu zinātniskās publikācijas un rakstīt kopsavilkumu par tām. Grūti gājis, jo otrā kursa studentei nav viegli uztvert sarežģītus pētījumus, kas turklāt aprakstīti angļu valodā. Tomēr tikusi galā.

Kristīnei ļoti iepatikās jau ievadlekcija biomateri­ālu ķīmijā un tehnoloģijā. Pēc tās viņa piegāja pie profesores Līgas Bērziņas-Cimdiņas un vaicāja, vai var jau sākt darboties laboratorijā. “Sākumā, protams, nebija tādu tehnoloģisko iespēju kā tagad,” atceras Kristīne, kas darbu sāka fakultātes laboratorijā. Tolaik šķitis, ka kaulu implantmateriāli ir “kaut kāda fantastika”. Pēc tam viņa nokļuva profesora R. Cimdiņa dibinātajā centrā, kas ir vienīgais šāda veida pētniecības centrs Baltijā. “Šobrīd mums ir gan nepieciešamās iekārtas, gan gribēšana strādāt,” saka zinātniece.

Darbam zinātnē Kristīni piesaista tas, ka “vienmēr ir kas jauns un interesants”. Smaidošā pētniece atzīst: mūsdienās zinātniekiem jābūt aktīviem, jākomunicē ar sabiedrību, jāstāsta par saviem pētījumiem, jābrauc uz starptautiskām zinātniskām konferencēm, lai gūtu pieredzi, kas palīdzētu radīt jaunas idejas.

“L’Oreal” stipendiju šodien saņem arī Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Jevgeņija Lugiņina, kura pētīs organisko savienojumu reakcijas šķidrā sēra oksīdā, un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātniskā asistente Ilze Dimanta pētījumam “Hibrīdus veidojošu materiālu izmantošana mikroorganismu saražotā ūdeņraža savākšanai un jauna tipa bioreaktora dizains”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Briessssmīgi mikroskopiska prēmija !!!!!
    Dažs klerks vienā mēnesī par parakstīšanos vien saņem 2x vairāk !!!
    Bet te risina visas cilvēces mēroga problēmu !

Draugiem Facebook Twitter Google+