Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2015
Drukāt

Kā mūsu sabiedrībā un vidē jūtas neredzīgie? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien daudzviet pasaulē un Latvijā atzīmē starptautisko Baltā spieķa dienu, atgādinot līdzcilvēkiem par vāj­redzīgu un neredzīgu cilvēku iespējām pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

 

Kristīne Berkule, Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Balvu organizācijas priekšsēdētāja: “Tā kā atrodamies Latvijas nomalē, vides pieejamība neredzīgajiem pie mums uzlabojas samērā lēni. Bet ir arī labie piemēri: Gulbenē esošais skaņas luksofors, kas ļauj neredzīgiem cilvēkiem droši šķērsot ielu, vai Alūksnē, kur pie krustojumiem un gājēju pārejām ir iestrādāts taktilais bruģis, kas ziņo gājējam par tuvumā esošo krustojumu vai pāreju. Manuprāt, Latvijas sabiedrība pamazām kļūst iejūtīgāka un atsaucīgāka pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet, protams, ir arī izņēmumi, ar kuriem dažkārt nākas saskarties. Īpaši nepatīkamas situācijas piedzīvotas sabiedriskajā transportā, kad neredzīgam cilvēkam ir jādodas uz pašām pēdējām vietām, jo pirmās jau ir aizņemtas. Bet kopumā gan droši var teikt, ka sabiedrība kļūst draudzīgāka un, ja uz ielas jālūdz palīdzība, ļoti reti tā tiek atteikta. Cilvēkiem, kas ir zaudējuši spēju redzēt, lielu prieku un gandarījumu sniedz iespēja lasīt vai klausīties audiogrāmatas, kopīgas nodarbības un tikšanās organizācijā. Laukos dzīvojošajiem sarūgtinājumu sagādā tas, ka 3. grupas invalīdiem ir jāmaksā par sabiedrisko transportu. Bēdīgas ir arī iespējas neredzīgajam atrast algotu darbu, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju. Taču kopumā dzīve ir skaista un jābauda tas, ko tā sniedz.”

 

Iveta Vilka, LNB Jūrmalas organizācijas koordinatore: “Situācija nav no īpaši iepriecinošām, jo sabiedrības attieksme pret neredzīgiem cilvēkiem joprojām nav mainījusies uz labu, lai arī notiek dažādas sociālās kampaņas un tamlīdzīgi. Ja runājam par Jūrmalu, vides pieejamība neredzīgajiem pilsētā gan ir ievērojami uzlabojusies. Pašvaldība tiešām rūpējas par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, un ir izveidotas pielāgotas ietves, autobusu pieturas utt. Mūsu biedrības biedrus iepriecina kopā sanākšanas un savstarpēja komunikācija. Sarūgtina daudzas lietas, bet tās mēs neesam spējīgi risināt, tās jārisina valsts līmenī.”

 

Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs: “Situācija Latvijā mainās uz labo pusi. Mēs iesaistāmies aktivitātēs, kas veicina vides un dažādu pakalpojumu pieejamību visiem, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Domāju, ka Liepāja ir viena no attīstītākajām pilsētām šajā jomā. Ir speciāli aprīkots komplekss, kas atļauj peldēties jūrā arī invalīdiem. Ir arī speciālie peldratiņi, kas ļauj peldēties cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šogad šo pakalpojumu vasarā izmantoja 1116 cilvēki un tas bija par brīvu. Savukārt neredzīgie cilvēki dodas peldēties ar speciālām aprocēm, kas izdala signālus, ļaujot orientēties, kur atrodas krasts. Līdzās atrodas asistenti, kas reaģē brīžos, ja peldētājam nepieciešama palīdzība. Cilvēkus iepriecina tas, ka vide un infrastruktūra arvien vairāk tiek pielāgota vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Sarūgtinājumu rada tas, ka, piemēram, lai arī būvnormatīvi nosaka, ka stikla konstrukcijām un durvīm jābūt ar viegli pamanāmu marķējumu, parasti marķējums ir pelēkā krāsā, sagādājot grūtības cilvēkiem, kas slikti redz. Tā nav kaprīze, tā ir vajadzība, bet ne visi to saprot. Latvijā arī nav vienota standarta, kā ar skaņām aprīkot dažādus luksoforus, jo katrā pilsētā tās skaņas ir atšķirīgas, tāpēc tas mulsina cilvēkus. Tātad ir lietas, kas kopīgi jārisina.”

 

UZZIŅA

* 1964. gadā parakstīta ASV Kongresa rezolūcija, pilnvarojot ASV prezidentu pasludināt katra gada 15. oktobri par Baltā spieķa (drošības) dienu.

* Pirmajā Baltā spieķa dienas izsludināšanas dokumentā toreizējais ASV prezidents Lindons Džonsons uzteica neredzīgos cilvēkus par arvien pieaugošo vēlmi pēc neatkarības, par pieaugošo vēlēšanos paļauties uz pašu spēkiem, ko uzskatāmi apliecinājusi neredzīgo cilvēku kustība.

* Rezolūcijas pieņemšana bija ASV Nacionālās neredzīgo federācijas darba rezultāts ar mērķi panākt neredzīgo cilvēku neatkarības, patstāvības un pašpaļāvības atzīšanu, panākot Baltā spieķa atzīšanu par šīs neatkarības simbolu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Visgrūtāk jau ir veikalos, kad atbild, ka cenas jau ir pieliktas pie preces. Tad nu taisnojies, ka neredzi augšējā vai pašā apakšējā plauktā. Sarūgtina arī televīzija. Jau tāpat ļoti slikti redzi titrus un ja vēl uz kāda dzeltena fona ar pelēkiem burtiem…Tad nu jāsaka, kā par ēdušo un neēdušo, kas nekad viens otru nesapratīs. Žēl, ka tie, kas atbild par reklāmām presē, TV un citur nekad nav atcerējušies par vājredzīgajiem un to tiesībām.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (21)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+