Dabā
Zaļā dzīvošana

Mežs nav koksne! Vides aizstāvji turpina cīņu24

Foto – Shutterstock

Vides aizstāvji apņēmušies turpināt cīņu, lai nepieļautu Latvijas mežu izciršanu. Kas sagaida mūsu mežus pēc Saeimas vēlēšanām?

Tā nav anekdote, bet patiess notikums kādā rīdzinieku ģimenē – bērnudārza vecuma puišelis prasa mātei, kāpēc ziemā nav sniega. Izglītota sieviete būdama, viņa pastāsta par klimata pārmaiņām un kas tās ietekmē, pieminot, ka pie vainas arī automobiļu izplūdes gāzes. Nākamajā rītā dēls kategoriski atsakās braukt uz bērnudārzu ar auto. Nelīdz lūgšanās, pārliecināšana, pat ne stingrāks vārds. Nebraukšu, gribu ziemu, spītīgi atkārtojis puika! Ko darīt mammai – gāja abi uz bērnudārzu kājām, bet sarunās par dabu kļuva uzmanīgāka…

Ja esat pārliecināti, ka ar jūsu zaļumu viss kārtībā, iekāpiet Pasaules dabas fonda mājas lapā un izmēriet savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu! Ka tikai nav jāviļas.

Viena no frontēm cīņā par Latvijas dabas aizsardzību ir mūsu mežu nākotne, un aizvadītā gada nogalē zaļie varēja saukt urravas. Dabas draugiem ar iniciatīvu “100 kailcirtes Latvijā” bija izdevies apturēt Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu, kas mežos atļautu zāģēt tievākus kokus nekā līdz šim un kailcirtes arī Baltijas jūras piekrastē. Viena no kampaņas rīkotājām Zane Ruģēna no “Zemes draugu” biedrības gan vēl neredz iemeslu gavilēm. Kāpēc?

“Tā vēl nav uzvara, tikai atelpas brīdis. Pāries Saeimas vēlēšanu bums, un grozījumus virzīs atkal – pat nav ne jausmas, kādos veidos un ar kādām metodēm,” skaidro Ruģēna un piebilst, ka visvairāk viņu biedē melnā PR kampaņa sabiedriskās domas veidošanai pret vides organizācijām, kas sākusies grozījumu apspriešanas laikā un turpinoties arī tagad. Katru nedēļu parādās kāds raksts, kurā tās tiek apsaukātas par ekofašistiem, ekokomunistiem, teroristiem utt.

Grozījumus Zemkopības ministrijai tālāk nevirzīt uz Ministru kabinetu lūdza Latvijas Meža īpašnieku biedrība, to izskaidrojot preses konferencē, kur daudz kritisku vārdu veltīja vides nevalstiskajām organizācijām. Ar to vien nepietika – gada nogalē viņi dabas draugiem par “sliktiem darbiem” jau bija piešķīruši “Melnā čiekura” balvu.

Mežinieku rosīšanās Ruģēnai vairāk atgādina vēlmi iziet no situācijas kā apvainotajiem, kuri gribējuši tikai labu, bet “ļaunie zaļie” bremzē labos nodomus par tautsaimniecības attīstību. Taču grozījumus, kas bija pretrunā ar Latvijas mežu politiku un Kučinska valdības deklarāciju, neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatīvā padome.

Dokumenta autori bija “piemirsuši”, ka mežs nav tikai koksne un ekonomiski ieguvumi, tas nav mērāms tikai eiro un kubikmetros, bet pilda arī neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus – ogas, sēnes, ārstniecības augus. “Grozījumu aizstāvji neņēma vērā faktu par sēnēm un ogām, lai gan sēņotāji un ogotāji Latvijai gadā ienes ap 51 miljonu eiro,” norāda Z. Ruģēna. Meži tiek izmantoti atpūtai, tiem ir ainaviska vērtība, tāpēc jebkuras izmaiņas, kas vēl palielinātu koksnes ieguvi, bija jāizvērtē, ņemot vērā visus šos aspektus. “Mēs pat nevaram iedomāties, cik ļoti var mainīties ainava, kā, piemēram, Somijā, kur bērnus ved uz vecajiem mežiem ekskursijā, lai rādītu, kā tie izskatās dabā, jo tur pārsvarā ir jaunaudzes. Vai tādus gribam redzēt Latvijas mežus?” Vides organizāciju viens no lielākajiem iebildumiem grozījumiem – tie neatspoguļo mežu ilgtspējīgu attīstību.

Grozījumu virzītāji neuzskatīja par vajadzīgu pienācīgi informēt sabiedrību, lai uzzinātu, vai tā būs mierā ar tik pamatīgām izmaiņām – vēl vairāk kailcirtēm mežos, arī piekrastes teritorijās. Notikusi viena publiskā apspriešana Zemkopības ministrijā, izveidots viens videoklips ar vēstījumu, ka jāaizsargā daba, arī ar pašvaldību palīdzību iedzīvotāju informēšana vai aptauja nav organizēta.

Par Zemkopības ministrijas lēmumu grozījumu izskatīšanu atlikt uz nenoteiktu periodu savu prieku neslēpa Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atzīstot, ka nosacītajā viedokļu cīņā uzvarēja tā sabiedrības daļa, kas iestājās par dabas aizsardzības vajadzībām. Zināms, ka petīciju pret grozījumiem parakstīja vairāk nekā 4500 cilvēku.

Z. Ruģēna uzskata, ka šis laiks, par spīti saspīlētajām attiecībām ar mežu īpašnieku un kokrūpnieku organizācijām, jāizmanto sarunām. “Lai notiek normāla diskusija un beidzas karš – mēs negribam vēl lielāku sašķeltību.”

Kolēģi no Pasaules dabas fonda spriež, ka nepieciešams caurspīdīgs, demokrātisks un no interešu konfliktiem brīvs mežu politikas izvērtēšanas process ar visu sabiedrības grupu iesaistīšanu. Viņi aicina Zemkopības ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu.

 

Uzziņa

Datori neglābj mežus, papīra kalni aug

Puse pasaules mežu tiek nocirsti papīra rūpniecības dēļ. Papīra patēriņš pēdējo 50 gadu laikā audzis sešas reizes, dienā izmantojam miljons tonnu papīra – aptuveni pusi iepakojumam, taču lielu daļu – arī iespieddarbiem un biroju ikdienas vajadzībām. Datoru lietošana nav palīdzējusi samazināt patēriņu – tas strauji aug un katru gadu datora lietotāji izdrukā 52 miljonus tonnu papīra. Liela daļa pēc lietošanas nonāk atkritumos un veido līdz pat 40% mūsu sadzīves atkritumu apjoma. Ko vari darīt tu?

• Taupi papīru – lasīšanai un labošanai vairāk izmanto dokumenta elektronisko versiju; drukā tikai tos materiālus, kas patiešām nepieciešami; izmanto abas papīra puses.

• Šķiro un nodod makulatūru – iegūstot papīru no makulatūras, tiek samazināts arī gaisa un ūdens piesārņojums.

Saistītie raksti

• Izmanto papīru, kas marķēts ar FSC preču zīmi – tā apliecina, ka ražošanā izmantotā koksne iegūta videi draudzīgi un sociāli atbildīgi apsaimniekotā mežā.

• Izmanto papīru, kas nav balināts ar hloru, – izmantojot šo tehnoloģiju, apkārtējā vidē nonāk ievērojams apjoms bīstamo vielu.

 

Avots: Pasaules dabas fonda informācija

LA.lv