×
Mobilā versija
Brīdinājums +23°C
Ritma, Ramona
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
11. februāris, 2018
Drukāt

Mežs nav koksne! Vides aizstāvji turpina cīņu (24)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vides aizstāvji apņēmušies turpināt cīņu, lai nepieļautu Latvijas mežu izciršanu. Kas sagaida mūsu mežus pēc Saeimas vēlēšanām?

Tā nav anekdote, bet patiess notikums kādā rīdzinieku ģimenē – bērnudārza vecuma puišelis prasa mātei, kāpēc ziemā nav sniega. Izglītota sieviete būdama, viņa pastāsta par klimata pārmaiņām un kas tās ietekmē, pieminot, ka pie vainas arī automobiļu izplūdes gāzes. Nākamajā rītā dēls kategoriski atsakās braukt uz bērnudārzu ar auto. Nelīdz lūgšanās, pārliecināšana, pat ne stingrāks vārds. Nebraukšu, gribu ziemu, spītīgi atkārtojis puika! Ko darīt mammai – gāja abi uz bērnudārzu kājām, bet sarunās par dabu kļuva uzmanīgāka…

Ja esat pārliecināti, ka ar jūsu zaļumu viss kārtībā, iekāpiet Pasaules dabas fonda mājas lapā un izmēriet savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu! Ka tikai nav jāviļas.

Viena no frontēm cīņā par Latvijas dabas aizsardzību ir mūsu mežu nākotne, un aizvadītā gada nogalē zaļie varēja saukt urravas. Dabas draugiem ar iniciatīvu “100 kailcirtes Latvijā” bija izdevies apturēt Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu, kas mežos atļautu zāģēt tievākus kokus nekā līdz šim un kailcirtes arī Baltijas jūras piekrastē. Viena no kampaņas rīkotājām Zane Ruģēna no “Zemes draugu” biedrības gan vēl neredz iemeslu gavilēm. Kāpēc?

“Tā vēl nav uzvara, tikai atelpas brīdis. Pāries Saeimas vēlēšanu bums, un grozījumus virzīs atkal – pat nav ne jausmas, kādos veidos un ar kādām metodēm,” skaidro Ruģēna un piebilst, ka visvairāk viņu biedē melnā PR kampaņa sabiedriskās domas veidošanai pret vides organizācijām, kas sākusies grozījumu apspriešanas laikā un turpinoties arī tagad. Katru nedēļu parādās kāds raksts, kurā tās tiek apsaukātas par ekofašistiem, ekokomunistiem, teroristiem utt.

Grozījumus Zemkopības ministrijai tālāk nevirzīt uz Ministru kabinetu lūdza Latvijas Meža īpašnieku biedrība, to izskaidrojot preses konferencē, kur daudz kritisku vārdu veltīja vides nevalstiskajām organizācijām. Ar to vien nepietika – gada nogalē viņi dabas draugiem par “sliktiem darbiem” jau bija piešķīruši “Melnā čiekura” balvu.

Mežinieku rosīšanās Ruģēnai vairāk atgādina vēlmi iziet no situācijas kā apvainotajiem, kuri gribējuši tikai labu, bet “ļaunie zaļie” bremzē labos nodomus par tautsaimniecības attīstību. Taču grozījumus, kas bija pretrunā ar Latvijas mežu politiku un Kučinska valdības deklarāciju, neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatīvā padome.

Dokumenta autori bija “piemirsuši”, ka mežs nav tikai koksne un ekonomiski ieguvumi, tas nav mērāms tikai eiro un kubikmetros, bet pilda arī neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus – ogas, sēnes, ārstniecības augus. “Grozījumu aizstāvji neņēma vērā faktu par sēnēm un ogām, lai gan sēņotāji un ogotāji Latvijai gadā ienes ap 51 miljonu eiro,” norāda Z. Ruģēna. Meži tiek izmantoti atpūtai, tiem ir ainaviska vērtība, tāpēc jebkuras izmaiņas, kas vēl palielinātu koksnes ieguvi, bija jāizvērtē, ņemot vērā visus šos aspektus. “Mēs pat nevaram iedomāties, cik ļoti var mainīties ainava, kā, piemēram, Somijā, kur bērnus ved uz vecajiem mežiem ekskursijā, lai rādītu, kā tie izskatās dabā, jo tur pārsvarā ir jaunaudzes. Vai tādus gribam redzēt Latvijas mežus?” Vides organizāciju viens no lielākajiem iebildumiem grozījumiem – tie neatspoguļo mežu ilgtspējīgu attīstību.

Grozījumu virzītāji neuzskatīja par vajadzīgu pienācīgi informēt sabiedrību, lai uzzinātu, vai tā būs mierā ar tik pamatīgām izmaiņām – vēl vairāk kailcirtēm mežos, arī piekrastes teritorijās. Notikusi viena publiskā apspriešana Zemkopības ministrijā, izveidots viens videoklips ar vēstījumu, ka jāaizsargā daba, arī ar pašvaldību palīdzību iedzīvotāju informēšana vai aptauja nav organizēta.

Par Zemkopības ministrijas lēmumu grozījumu izskatīšanu atlikt uz nenoteiktu periodu savu prieku neslēpa Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atzīstot, ka nosacītajā viedokļu cīņā uzvarēja tā sabiedrības daļa, kas iestājās par dabas aizsardzības vajadzībām. Zināms, ka petīciju pret grozījumiem parakstīja vairāk nekā 4500 cilvēku.

Z. Ruģēna uzskata, ka šis laiks, par spīti saspīlētajām attiecībām ar mežu īpašnieku un kokrūpnieku organizācijām, jāizmanto sarunām. “Lai notiek normāla diskusija un beidzas karš – mēs negribam vēl lielāku sašķeltību.”

Kolēģi no Pasaules dabas fonda spriež, ka nepieciešams caurspīdīgs, demokrātisks un no interešu konfliktiem brīvs mežu politikas izvērtēšanas process ar visu sabiedrības grupu iesaistīšanu. Viņi aicina Zemkopības ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu.

 

Uzziņa

Datori neglābj mežus, papīra kalni aug

Puse pasaules mežu tiek nocirsti papīra rūpniecības dēļ. Papīra patēriņš pēdējo 50 gadu laikā audzis sešas reizes, dienā izmantojam miljons tonnu papīra – aptuveni pusi iepakojumam, taču lielu daļu – arī iespieddarbiem un biroju ikdienas vajadzībām. Datoru lietošana nav palīdzējusi samazināt patēriņu – tas strauji aug un katru gadu datora lietotāji izdrukā 52 miljonus tonnu papīra. Liela daļa pēc lietošanas nonāk atkritumos un veido līdz pat 40% mūsu sadzīves atkritumu apjoma. Ko vari darīt tu?

• Taupi papīru – lasīšanai un labošanai vairāk izmanto dokumenta elektronisko versiju; drukā tikai tos materiālus, kas patiešām nepieciešami; izmanto abas papīra puses.

• Šķiro un nodod makulatūru – iegūstot papīru no makulatūras, tiek samazināts arī gaisa un ūdens piesārņojums.

• Izmanto papīru, kas marķēts ar FSC preču zīmi – tā apliecina, ka ražošanā izmantotā koksne iegūta videi draudzīgi un sociāli atbildīgi apsaimniekotā mežā.

• Izmanto papīru, kas nav balināts ar hloru, – izmantojot šo tehnoloģiju, apkārtējā vidē nonāk ievērojams apjoms bīstamo vielu.

 

Avots: Pasaules dabas fonda informācija

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Žēl, ka Eiropas fondu naudas izmantošanu valsts kontrole laikam jau nedrīkst pārbaudīt. Tad Rīgas domes nano ūdens vēl būtu no lētā gala. Augstu ierēdņu lobēti projekti vieniem un tiem pašiem izpildītājiem, kas ražo zemas kvalitātes plānus, kur paredz pasākumus, par kuriem pārmaksā vairākas reizes. Pamēģiniet uzzināt ,cik maksāja viena koka gredzenošana GNP. Vidēji labs programmētājs dienā nopelna mazāk. Bet tas jau tikai zaļo asiņu ļaužiem pienākas.

    • Attiecībā uz koku gredzenošanu GNP var atzīmēt, ka nekur vēljoprojām nav atrodama informācija par tajā Projektā izlietotajiem vairāk kā 800 tkst. EUR! DAP atbild, ka tā esot “ierobežotas pieejamības informācija”! Nemaz nerunājot par to, ka visi 250 ha projekta “biotopu meži” pēc “biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanas” veiksmīgi atjaunojas (aizaug) ar bērziem, lazdām un avenēm! Vai kāds par to arī ir atbildīgs?
      Tas vēl nav viss! Zaļie Dabas draugi ir izbīdījuši vēl vienu, daudz iespaidīgāku projektu -“Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāns”! Paredzētās izmaksas ir aptuveni 1,5 milj.EUR! Tikko to pārlasīju. Ārprāāāc! Pat neticās, ka kaut kas tāds var iziet cauri! Malači! “Zaļie” rullē! Varētu vēl viņiem ieteikt, ka no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam varētu ne tikai aizliegt jebkādu mežsaimniecisko darbību, bet aizliegt jebkādu cilvēku ieiešanu mežā, lai netraucētu mežirbītēm vairoties! Arī melleņu laikā – mežā ne soli!
      Vēl taču mums ir “Dabas skaitīšanas” Projekts ar 9,5 milj. EUR finansējumu!
      Šādiem “Projektiem” nauda atrodas, bet cita starpā no nākamā mācību gada tiek slēgta Ērgļu arodskola un citas mācību iestādes!
      Latvija! Kur mēs ejam? Vai ir kāds Projekts, kas pētītu šo “Zaļo Dabas draugu” ietekmi uz Cilvēku kā tādu?

  2. Slava zaļajiem pienāktos, ja viņi savas aktivitātes vērstu uz valsts kopmežiem, kur arī paši ir formāli īpašnieki – uz priekšu, darbojaties uz vella paraušanu, māciet un rādiet kā jāapsaimnieko īpašums.
    Un nav ko līst ar saviem padomiem svešos privātīpašuma lietās – ir kapitālisms.

  3. Vēl noteiks kad ko stādīt un kad pļaut? Lieciet mežu īpašniekus mierā, citādi drīz redzēsiet uzrakstus kas aizliedz atrasties mežos, Meža likumā tas ir paredzēts
    Meža likums
    5 pants
    Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

    Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

  4. Es varu audzēt kokus, stādīt ābeles vai gurķus, kas jums par daļu?

  5. Ekonfašistu tipiskais rakstiņš. Vajag diskusiju, hahhhh kādu diskusiju? Viņi lohi nav runājami.
    Viņi bļauj, raud, piketē. Jaunaudzes somijā? Tā vegāne vispār ie bijusi somijā? Vai zāli pļaujot viņai saskrien siekalas mutē kā es cepjot steiku uz grila.?

  6. Ekonfašistu tipiskais rakstiņš. Vajag diskusiju, hahhhh kādu diskusiju? Viņi lohi nav runājami.
    Viņi bļauj, raud, piketē. Jaunaudzes somijā? Tā vegāne vispār ie bijusi somijā? Vai zāli pļaujot viņai saskrien siekalas mutē kā es cepjot steiku uz grila?.

  7. Ekonfašistu tipiskais rakstiņš. Vajag diskusiju, hahhhh kādu diskusiju? Viņi lohi nav runājami.
    Viņi bļauj, raud, piketē. Jaunaudzes somijā? Tā vegāne vispār ie bijusi somijā? Vai zāli pļaujot viņai saskrien siekalas mutē kā es cepjot steiku uz grila?

  8. Ekonfašistu tipiskais rakstiņš. Vajag diskusiju, hahhhh kādu diskusiju? Viņi lohi nav runājami.
    Viņi bļauj, raud, piketē. Jaunaudzes somijā? Tā vegāne vispār ie bijusi somijā? Vai zāli pļaujot viņai saskrien siekalas mutē kā es cepjot steiku uz grila?

  9. Certam visu nost lidz paliek tiktuksnes

  10. Savas Zemes patriots Atbildēt

    Malači vides aktīvisti, uzskatu, ka mežu ciršana steidzami jāsamazina! STOP LVM negausībai – mežu bendes un izsaimniekotāji!

  11. Lai iet dirst tie visi zaļie, vajag cirst, jo vairāk jo labāk.

  12. Es tiem kas bez ļoti ciešas vajadzības pēc materiāla nocirstu koku…tādam nocirstu roku

  13. Rādat piemēru ar kājiņām zaļie Atbildēt

    Paši dabas fonda pārstāvji varētu rādīt piemēru ar kājām uz darbu un attālākiem stūriem lai dodas. Bet tas nenotiks jo ir taču džipi sapirkti un dabu paši piesarņo. Taka nelīdzēs vaimanas par to kas ko piesārņo ja paši zaļie ir lielāki dabas necienītāji.

  14. Vispirms jāaizliedz ievest un izvest tos produktus kurus LV var saražot pati! Tāpat varam ziemā iztikt bez svaigām mellenēm, pākšaugiem, zemenēm utt produktiem kurus mēz varam vasarā saēsties. Tāpt jāierobežo sojas daudzuma patēriņš un tās pievienošana visiem produktiem. Jo Lai izaudzētu šos nenormālos sojas daudzumus tiek izcirsti lietusmeži, bojā iet ne tikai koksnes, bet arī visa dzīvā radība. . . vietā atstājot tuksnesi.

  15. Pateicos visiem pret-cirtes aktivitāšu veicējiem! Lai izdodas arī turpmāk!

  16. Pirms 100 gadiem Latvijā meži aizņēma apmēram 27% teritorijas, šodien 54%! Mērķis pēc 100 gadiem sasniegt visus 100%!

    • Cik gadus aug mežs? Izcirst jau var ātri. Aplami ir tas, ka šķeldu izved uz Skandināviju-mēs iepērkam citu kurināmo-gāzi. Tas mežs nebūtu tāpat vien jāizved, bet pašiem šeit jāpelna, tad arī nevajadzēs tik traki cirst.

      • Tu neko nezini par koģenerācijas stacijām latvijā? Tu esi tas eko fašists kuram no meža saprašana kā ginekologam no lidmasinas vadišanas?

    • šodien 54% aizņem krūmi izcirtumu vietās !

    • Zaļajiem vajadzētu pārstāt izniekot līdzekļus, kas tiem piešķirti, lai terorizētu meža īpašniekus! Tas ir bezjēdzīgi un neekonomiski attiecībā pret Latvijas Valsti! Entie milijoni par kautkādiem putnu novērošanas pasākumiem vai stulbiem piketiem. Izšķērdība! Jūs tā pat nespējat ietekmēt putna dzīves gaitu. Melnie stārķi tieši dēļ Jums Latvijā ir tik maz. Tiklīdz tas jūt, ka cilvēks ir bijis tuvumā vai gramstijies gar viņa ligzu ar kautkādām web kamerām, tas lielākajā daļā gadijumu pamet savu ligzdu uz neatgriešanos. Šo naudu labāk būtu izdalījuši penšiem vai trūcīgajām ğimenēm vai kam lietderīgākam!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +23
Alūksne +21.7
Daugavpils +21
Saldus +24.0
Liepāja +20
Jelgava +24.5
Ventspils +18.2
Limbaži +23
Madona +20.3
Rēzekne +21.1
+20
+11
+9
Draugiem Facebook Twitter Google+