Ekonomika
Nauda

Olafs Zvejnieks: Tā visa ir dūmu kampaņa tukšuma aizsegšanai1


Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš pirms Saeimas ārkārtas sēdes, kurā paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu viņa izveidotajam Ministru kabinetam.
Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš pirms Saeimas ārkārtas sēdes, kurā paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu viņa izveidotajam Ministru kabinetam.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Konflikts, kas Latvijas politiskajai videi raksturīgajā stilā kusli gruzdēja pāris mēnešus, tikpat kusli arī apdzisis.

Premjers Krišjānis Kariņš vairs var neuztraukties, ka vēlā nakts stundā policija ar brīkšķi izlauzīs durvis, lai apcietinātu viņa laulāto draudzeni par piedalīšanos naudas atmazgāšanā.

Pagājušajā nedēļā Valsts policija izlēma nesākt Saeimas deputāta Alda Gobzema pieprasīto kriminālprocesu par Krišjāņa Kariņa sievas Andas Kariņas darbībām 2014. gadā, pārdodot viņai kādreiz piederējušo nekustamo īpašumu Skolas ielā 2.

Atteica tāpēc, ka neatrada nekādas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

To visu varētu ignorēt un uzskatīt par sīkām kniepadatām, ko šībrīža politiskie zaudētāji mēģina izvietot uz politisko uzvarētāju krēsla.

Taču ir interesanta nianse – kā viens no “pierādījumiem” šķietamajām nelikumībām tika izmantots fakts, ka īpašuma pircējam, Latvijā reģistrētajam uzņēmumam “P.J. Assets 1” naudu bija aizdevis Kiprā reģistrētais uzņēmums “Blackmerc Ltd.”, turklāt vēl pārskaitījums noticis no viena uzņēmuma konta tagad apsūdzētajā “ABLV Bank” uz Latvijas uzņēmuma kontu naudas atmazgāšanā vainīgajā “Danske Bank”.

Abu uzņēmumu vārds it kā pēdējā laikā izskanējis arī sakarā ar apsūdzībām par iespējamu naudas atmazgāšanu.

Principā – skan briesmīgi. Taisnprātīgais, ar boiskauta nesatricināmi godīgo seju apveltītais premjers, nu labi, premjera sieva, pinas ar iespējamiem naudas atmazgātājiem.

Brr… Tomēr tā ir tikai pirmajā brīdī, kamēr nesaproti, ka tā visa ir dūmu kampaņa tukšuma aizsegšanai.

Nu, sakiet, kādā veidā īpašuma pārdevējs ir atbildīgs par to, kurš aizdeva naudu īpašuma pircējam un caur kādiem bankas kontiem tā tika pārskaitīta?

Runa ir par 2014. gadu, kad “Danske Bank” vārdu vēl izrunāja ar bijīgu dvesmu, jo tā bija “skandināvu”.

Tāpat pirms pieciem gadiem “ABLV Bank” cīnījās par vietu finanšu Olimpā un neviens nevarēja zināt, ka atlikuši tikai daži gadi līdz brīdim, kad ASV finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas “FinCEN” paziņojums to pārvērtīs par kūpošu finanšu drupu kaudzi.

Ja ņemtu par pilnu šīs apsūdzības, tas nozīmētu, ka neviens nedrīkst pārdot savu īpašumu, ja nespēj paredzēt, kas notiks ar pircēju un pircēja banku turpmākajos piecos gados.

Vēl jo vairāk – pati ideja, ka pēc šādiem kritērijiem varētu vērtēt pagātnē notikušus darījumus, ir vienkārši destruktīva.

Tiek vērtēts nevis tas fakts, ka pārdevējs, premjera sieva, ir pārdevusi īpašumu un nomaksājusi visus nodokļus – tas taču netiek apšaubīts.

Un piebildīsim, ka 2014. gadā simtprocentīga nodokļu nomaksa par pārdoto nekustamo īpašumu nebūt nebija vispārpieņemta prakse, baidos, ka arī tagad ne. Nē, par argumentu pārdevēja vainai tiek piesauktas pircēja, iespējams, veiktās darbības.

Un vēl – iedomāsimies, ka darījums notiktu 2018. gada sākumā un jau būtu zināms, ka “ABLV Bank” un “Danske Bank” ir nopietnas nepatikšanas.

Vai pārdevējam būtu jāatsaka pircējam nekustamā īpašuma darījums tikai tāpēc vien, ka pircēja konts ir bankā, pret kuru izvirzītas apsūdzības vai pat piespriesti sodi?

Saistītie raksti

Ja tā, tad būs grūti atrast “nevainīgu” banku, jo laiku pa laikam par kaut ko sodītas tiek pat bankas, kas tiek uzskatītas par sistēmas “pīlāriem” – par to var pārliecināties FKTK mājas lapā.

Ar tik absurdiem argumentiem politiskā zaudētāja krēslu nekad neizdosies apmainīt pret uzvarētāja pozīciju. Kniepadatu likšana šķiet šādu ideju autoru politiskās karjeras virsotne.

LA.lv