Ekonomika
Nauda

Ģirts Kasparāns: Tad jau labāk saņemt algu aploksnē un pašam izlemt4

Foto: Shutterstock

Lai gan pašlaik jau notiek pakāpeniska pensijas vecuma palielināšana līdz 65 gadiem, Latvijas Bankas eksperti pauduši viedokli, ka ar to nebūs gana, tādēļ jau pārskatāmā nākotnē būs jādomā par pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 67 vai pat vairāk gadiem.

Tam nepiekrīt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, kurš uzskata, ka darbaspēka deficītu vispirms jāmēģina risināt ar citiem paņēmieniem.

Arodbiedrību savienība ir kategoriski pret vēl straujāku pensijas vecuma palielināšanu, jo tam jābūt kā pēdējam risinājumam, kad visas citas iespējas jau ir izmantotas.

Šobrīd tā nav, un šķiet, ka pensijas vecuma celšana tiek uztverta kā vieglākais ceļš, lai risinātu Latvijas demogrāfiskās un darbaspēka deficīta problēmas. Šāda pieeja man atgādina mēģinājumu nevis atraisīt mezglu, bet gan vispirms pārcirst uz pusēm un pēc tam atkal mēģināt sasiet kopā.

Šī nav pirmā reize, kad Latvijā aktualizējies jautājums par pensijas vecuma paaugstināšanu, un iepriekš arodbiedrībām sekmīgi izdevies panākt, lai tas nenotiktu tik strauji, kā to gribēja valdība. 1999. gadā es biju viens no tiem, kas rosināja referendumu pret grozījumiem pensiju likumā, lai atceltu strauju pensijas vecuma palielināšanu un ierobežojumus strādājošiem pensionāriem.

Kā redzams, mums ik pa laikam ir nācies atgriezties pie jautājuma par pensijas vecumu, un šīm diskusijām ir objektīvs pamats, jo Latvijas demogrāfiskais stāvoklis nozīmē, ka nākotnē mums būs arvien mazāk strādājošo uz katru pensionāru.

Taču šo problēmu iespējams risināt ar citiem paņēmieniem, ne tikai mehānisku pensijas vecuma palielināšanu.

Valdībai vairāk būtu jādomā par citiem risinājumiem: kā samazināt ēnu ekonomiku, palielināt darba ražīgumu, uzlabot demogrāfisko stāvokli un veicināt dzimstību, stimulēt aizbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē.

Lai nodrošinātu Latvijā vajadzīgās darbarokas, iespējams, nāksies domāt arī par imigrāciju, kvalificētu viesstrādnieku piesaistīšanu.

 

Nedrīkst sagraut ticību

Pensijas vecuma paaugstināšana nedrīkst sagraut iedzīvotāju ticību sociālās apdrošināšanas sistēmai. Cilvēkiem ir jābūt apziņai, ka viņi patiešām nodzīvos līdz pensijai un varēs izmantot uzkrāto pensijas kapitālu.

Ja pensijas vecums tiek paaugstināts pārāk strauji, daudziem varētu rasties doma, ka viņi tāpat tik ilgi nenodzīvos, tādēļ nav jēgas maksāt nodokļus un krāt naudu vecumdienām.

Tad jau labāk saņemt algu aploksnē un pašam izlemt, kā tērēt un ieguldīt savu naudu.

Latviju nevar salīdzināt ar Vāciju vai Japānu, kur ir pavisam cita situācija, šajās valstīs vidējais mūža ilgums ir krietni augstāks nekā Latvijā, it sevišķi vīriešiem. Jāņem vērā arī ekonomikas attīstības tendences, ko pašlaik varam vērot attīstīto valstu sabiedrībā.

Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām, automatizācijai un robotiem, tādēļ sarūk pieprasījums pēc cilvēku darbaspēka. Skaidrs, ka jau drīzā nākotnē būs arvien vairāk cilvēku, kam būs grūti atrast jebkādu darbu, tādēļ valdībai nāksies domāt, kā viņiem nodrošināt kaut vai iztikas minimumu.

Šādā situācijā būtu dīvaini, ja gados vecāki cilvēki būs spiesti strādāt līdz 67 vai pat 70 gadu vecumam, kamēr jaunākās paaudzes ļaudis slaistīsies bez darba. Jāsaprot, ka ne visās profesijās fiziski ir iespējams nostrādāt līdz 70 gadu vecumam.

Biroja darbinieks to var mēģināt darīt, bet profesijās, kur darbs prasa ievērojamu fizisku piepūli, tas nav reāli.

 

Jāceļ atalgojums

Tendences darba tirgū liek pārskatīt tradicionālos priekšstatus, piemēram, ka visiem obligāti ir jāstrādā astoņu stundu darba diena.

Tagad arvien vairāk tiek runāts par darba laika samazināšanu, jo tādējādi iespējams nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu: darbiniekiem būs vairāk laika atpūtai un mazināsies bezdarba problēma, jo darba apjoms tiktu sadalīts uz lielāku skaitu darbinieku.

Nedomāju, ka mums vajadzētu censties maksimāli nodarbināt cilvēkus pensijas vecumā. Tai jābūt katra paša izvēlei: ja cilvēkam darbs ir galvenais dzīves saturs un joprojām sagādā prieku, tad nav nekādu šķēršļu, lai cilvēks nevarētu strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

Lai nākotnes pensionāriem Latvijā būtu iespēja saņemt normālu pensiju, nevis pabalstu iztikas minimuma līmenī, valdībai jau tagad vairāk būtu jādomā, kā veicināt darba samaksas pieaugumu.

Saistītie raksti
Latvija šobrīd ir stabili pēdējā vietā Baltijas valstu vidū, ja raugāmies uz minimālās algas apmēru.

Latvijā tā pašlaik ir 352 eiro (pēc nodokļiem), kas ir krietni mazāk nekā Lietuvā (396 eiro) un Igaunijā (516 eiro). Tādēļ nepieciešams paaugstināt gan minimālo algu, gan neapliekamo minimumu. No tā visi būs ieguvēji, jo cilvēkiem būtu vairāk naudas, ko viņi izmantotu preču un pakalpojumu iegādei.

LA.lv