Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. februāris, 2015
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Tad kā norobežosimies no leģiona frontiniekiem? (54)

Foto - LETAFoto - LETA

Aleksandrs Giļmans

Rīgā prezidentūra, Maskavā uzvaras svētki, politiķiem neērtības, ministriem jādreb par amatiem… Leģionāru godināšanu aizstās ar citu?

Jaunā, 2015. gada, pirmajā mēnesī Rīgas krievu avīzē “Vesti segodnja” parādījās vairākas publikācijas, ko nevar palaist garām politiski pazīstamu autoru dēļ. Tie ir Einārs Cilinskis (NA), Andrejs Judins (“Vienotība”) un pieminētās avīzes pastāvīgais autors Aleksandrs Giļmans ar aptuveni divdesmit gadu rakstniecības stāžu žanrā, ko apzīmēšu kā kaitniecisku tai iecerētai sabiedrības saliedētībai, ko mūsdienās neatlaidīgi daudzina. Arī šoreiz ir runa par liepājnieku, medijos nereti pieminēto Jevgeniju Osipovu, kas nokļuvis tiesas priekšā par valsts karoga zaimošanu, kas Giļmanam šķiet politisks brīvības pārkāpums, un, protams, tuvīno 16. martu, par leģionāriem, kuri Giļmanam ir noziedznieki.

Mani ieinteresēja šo triju kungu tikšanās un sarunu loģika. Par to, kādi nolūki vadījuši A. Giļmanu, nav īpaši jālauza galva – to pierāda viņa darbošanās garā laika posmā, par ko mūsu laikraksta lasītājam jau ir zināms, bet laikam vēlreiz atgādināms. Jādomā, ka arī Cilinska un Judina kungiem var būt savi jauni secinājumi, ja pie politikas atkal ķēries tāds pieredzējis vīrs kā Aleksandrs Giļmans.

Jau pirms vairāk nekā desmit (2003) gadiem A. Giļmans, cilvēks ar Rīgas domes politisko pieredzi, jau pieminētajā krievu laikrakstā publiski paziņoja: “Es – padomju cilvēks. Es šajā iekārtā izaugu, es to iemīlēju un nekad nepiedošu tiem, kas man to atņēma. Es balsoju pret Latvijas neatkarību un vēlreiz nobalsotu pret to, ja rastos iespēja (..) Pensionārs gatavs atdot savas balsstiesības par padomju pensiju. Es atdotu vairāk – deputāta mandātu, tas ir, četrus tūkstošus iedzīvotāju balsu… atdotu bez šaubīšanās, lai robeža pie Zilupes un kanādiešu pensionāre Pionieru pilī pazustu kā ļauns sapnis…”

Nepārprotama valoda, un jāuzsver, ka Aleksandrs Giļmans, cik zināms, ne runās, ne rakstos, ne savā politiskajā darbībā no saviem uzskatiem nav nedz atsacījies, nedz tos grozījis. Viņš tos gan ir apstiprinājis, vairāk arī Augstākās tiesas priekšā. Pastāstīšu par 2005. gada “godīgumu”, kad DP un prokuratūra nesekmīgi mēģināja vilkt biedru Giļmanu tiesas priekšā par interneta “publicistiku”. Augstākā tiesa neuzskatīja par krimināli noziedzīgu Giļmana komentāru, ka Latvijas valsts nodibināšanas “pieļaušana” esot bijusi nepiedodama kļūda un ka Latvijas valsts esot ienaidnieks, kas jāsatriec. Giļmans vēl krievu lasītāju pamācīja, ka “tāpēc uzdevums mums ir samērā vienkāršs. Faktiski – censties panākt maksimālu piekāpšanos, izmantojot ienaidnieka (jādomā, ka tas ir Latvijas Valsts. – V. K.) vājību un gļēvulību, taču neaizmirstiet, ka tas ir ienaidnieks…”

Augstākā tiesa prokurora protestus pret Giļmana attaisnošanu neņēma vērā, viņam tiesu lietās ir vērā ņemama pieredze, un tāpēc paredzējums, ka Jevgenijs Osipovs var izvairīties no soda, ir interesants. Pats Giļmans pēc panākumiem augstākajās tiesu iestādēs savas aktivitātes turpināja. Piemēram – nelokāmais cīnītājs par zaudēto padomju varu saviem tautiešiem deva padomus, ko prokuratūra vairs nelikās zinām. “Mēs pat neiedomājamies,” rakstīja A. Giļmans, “kā vēlētos dzīvot, ja mums neviens netraucētu. Varbūt kā Tatarstānā – pievienojoties Krievijai, atmetot latviešiem autonomiju. Vai kā Piedņestrā – formāli vienā valstī nodibinot savu varu… Iespējami jebkuri varianti, un tos jāsāk apspriest.” Domāju, ka Giļmana kunga individuālos pūliņus nevajadzētu par zemu novērtēt. Viņa ieteikumus par “apspriešanas sākumu” pārtvēra lindermanieši, kas izraisīja 2012. gada t. s. referendumu par krievu valsts valodas ieviešanu Latvijā, kas, no zināma attāluma raugoties, ir saucams par valsts apvērsuma mēģinājumu, lai pārkrievotu Latviju. Tāpēc, kad redzu sarosāmies vecus nelokāmus cīnītājus kā Giļmana kungu, kā mēdz teikt, acis ir jātur rokās.

Lasītājs jau nepacietīgi vaicās: nu, bet ko tad šie kungi sarunāja? Kāpēc sarunai tāda uzmanība? “Vesti segodnja” uzlikusi sarunai virsrakstu “Ar gadiem tradīcijas var pārmainīties”, to ņemot no 
E. Cilinska teiktā 16. marta sakarā, tātad par turpmāku leģionāru piemiņas godināšanu. Saruna ir par šīs piemiņas pasākuma pārtraukšanu, pārveidošanu, pārvietošanu vai aizstāšanu ar citādu pasākumu.

A. Giļmans jautā 
E. Cilinskim: “Tātad jūs ierosināt nepārnest godināšanas vietu (pie Brīvības pieminekļa), bet noteikt citu datumu un līdz ar to citu godināmu priekšmetu (notikumu)?” E. Cilinskis atbild, ka “ne tik primitīvi. Katram datumam (notikumam) ir sava nozīme, 16. martu atzīmē jau vairāk par sešdesmit gadiem. Es vēlētos, lai ar laiku mainītos akcenti, lielāku uzmanību pievērstu Centrālās padomes memorandam (1944. gada 17. martā). Jo izveidojusies arī cita, man (Cilinskim) nepatīkama tradīcija: 16. marts kļuvis par protestu dienu, kas sakņojas mūsdienu politikā, bet nevis Otrā pasaules kara vēsturē. Ja vairākus gadus pēc kārtas 16. marts paietu bez pierastās šīm dienām pretimstāvēšanas, tad šie akcenti nomainītos ātrāk”. (“Vesti”, 20. janvārī)

A. Giļmans Cilinska piedāvāto leģionāru godināšanas nomaiņu 16. martā ar Centrālās padomes cildināšanu 17. martā nosaucis par kompromisa meklēšanas sākumu un solījies par to aprunāties ar t. s. “antifašistiem”. E. Cilinskis pie teiktā atrunājas, ka viņš pauž vien Nacionālā bloka viedokli. Viņam taisnība, ka ir arī citas organizācijas ar citiem uzskatiem par 16. marta godināšanas pārtraukšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (54)

  1. … Naidigos ‘Pasaules profesionalus klaidonus’ nevar parliecinat ka BEZABRENE VEL PASTAV viniem svesa realitate – iedzimto KULTURA ar savadakam tradicijam kas balstas uz jums nepienemamam etiskam un moralam vertibam, …

    … Bet atverot acis, pratu un sirdi, tiem vairs nebutu cita izvele ka tas pienemt un integreties vai ari atgriezties tur no kurienes vini celusies … !

    … Kas vinus aiztur to darit … un kamdel … vairs nav svarigi … meginajam … !!!

    … Seit ir Latvija … parejie brauciet vai palieciet izprotosaki un lojali pilsoni … punkts !

  2. Paldies LEĢIONĀRAM par komentāru!!! Visprecīzākais un patiesākais! Giļmanam un viņam līdzīgajiem velti skaidrot un dzesēt muti par leģionu. Cilvēks saprot tikai to, KO VĒLAS SAPRAST!? Tā kā katrs no mums atzīmēsim to karavīru piemiņu, kuri ir mūsējie un nolikt ziedus TUR vai CITUR nevienam ATĻAUJU NEPRASĪSIM – ESAM SAVĀ VALSTĪ nevis kaimiņos… Pietiekami daudz ir lasīti materiāli par leģionu, lai ļautos CITU spriedumiem!? NEESMU KAROJIS 2.pasaules karā, jo manis vienkārši NEBIJA, taču tas man neliedz uzzināt savas tautas vēstures aizliegtās lappuses un tagad tās izlasīt un pieņemt savu lēmumu….

  3. pagājušgad 16.marta gājienā piedalījās daudz cilvēki un sākās kluss protests ar nelieliem lozungiem pret valsts izzagšanu, nabadzību untt, vārdu sakot pret valsts varu. Tāpēc tagad varneši diezgan vienoti grasās aizliegt gājienu, jo visi viņi ir viens klons.

  4. Un ka tad ar 9 maiju? Ja partraukt, tad arī to- tie nav Latvijas svetki!

  5. Es vispār aizliegtu svinēt 16. Martu, Katrina gads notiek vecu, nevienam nevajadzīgu miltu kulsana, tas viss vairāk izskatās pēc politiskajām spēlītēm!!! Ali kāds tikai ar 16 paceltu Sauvignon reciting vain visumā a kaut kā to uzturētu!!!!!!!!

  6. Visām tautām Eiropā ir atzītas tiesības pieminēt savus kritušos karavīrus, vienalga kurā frontes pusē viņi cīnījās. Vienīgi latviešiem daži (krievnacisti un krievnacismam pieslējušies krieviskoti žīdi) grib šīs tiesības liegt. No viņu viedokļa nevainīgais datums jau nav tā problēma, bet pieminēšanas fakts kā tāds. Ja daži iztapīgie “letiņi” sāks leģionārus pieminēt 11. novembrī, nekas jau nemainīsies — visi parastie šakāļi (Giļmanis, Korens, Ždanoka, Kuzins, Osipovs, Krivcova, utt) uzsāks savu ierasto brēku. Latvietis tikai būs atkal zaudējis daļu no savas pašcieņas. Tādēļ — ne pēdu atpakaļ!

  7. Latviešu karavīru, t.sk. leģionāru godināšanas diena ir 11.11. – Lāčplēša diena.

    • Leģionāru piemiņas diena tika iedibināta 1952. gadā. To iedibināja karu pārdzīvojušie leģionāri. Lāčplēša dienu par kritušo piemiņas dienu pasludināja 1990. gadā pārkrāsotais komunistu režīms, kam ar leģionāriem, ne citiem kritušajiem Latvijas karavīriem nav nekāda sakara.
      Lūdzu, paskaidro – kam un kāpēc ir tiesības atcelt leģionāru piemiņas dienu 16. martā un pārcelt to uz Lāčplēša dienu. Varbūt arī Ziemassvētkus pārcelsim un svinēsim tos kopā ar pareizticīgajiem?

      • 16 marta svīnības tika iedībinātas 1935 gadā Vācija. Nav nekādu ziņu, ka latviešu leģionāriem notiktu kaut kas uzmanības vērts šajā datumā. Tātad vienīgais iemesls datuma izvēlei bija trešā reiha tradīciju godināšana. Vai Latvijai ir jāturās pie tadām tradīcijām?

        • Vajag pamaaciities veesturi. 16 marts bija diena kad 15. un 19. legjionaaru diviizijas ciiniijaas plecu pie pleca pret sarkanarmiju. Un to dibinaaja kaa atceres dienu 1952. gadaa dziivi palikushie legjionaari. Ne vaacieshi un ne 1935. gadaa!

  8. m.youtube.com/watch?v=…

  9. Kārtējais pierādījums tam, ka jebkāds mēģinājums nomelnot Latviju tiesā tiks attaisnots, bet cilvēki ar latvisku stāju valstī valdošajiem gļēvlatviešiem būs kā dadzis acī.
    Cilvēks, kas dzīves laikā nemaina savus uzskatus jauniegūto zināšanu un pieredzes dēļ, ir stulbs.

  10. Atkal uzvirmo neķītras kaislības ap Cilinski, bet tie latvju tautas nīdēji un naida kurinātāji – kā Ģilmans ar savu svītu var turpināt šķelt sabiedrību, publiski ķengāties un neviens viņus neaptur. Cik ilgi tas tā turpināsies?

    • un ja neievēlēsim nacionālu Saeimas vairākumu, tas “tas tā turpināsies” līdz pat “zaļo cilvēciņu” atnākšanai…

      • pareizāk sakot – “tas tā turpināsies” līdz okupācijas seku likvidēšanai un “piektās kolonnas zaļo cilvēciņu” atnākšanas novēršanai.

  11. Cilinskim ir nepamatoti.viņa ideja par 17.martu ir ļoti laba un pareiza,bet 16.martā ziedus pie pieminekļa var nolikt visi,kas to vēlas,bet ne organizētā gājienā.Visi pārējie pasākumi-baznīca,Lestene,protams,paliek spēkā,bet ziedu nolikšana visas dienas garumā katram,kas to vēlas.Huligāniem un neizglītotiem bļauriem ārdīties aizliegt.

    • O, tad jūs laikam abi divi ar Cilinski esiet tie Dieva vietnieki zemesvirsū, kas šeit noteiks kur, kad , kā un kas drīkstēs vai nedrīkstēs pieminēt kritušos karavīrus? Kādus publiskus gājienus drīkstēs rīkot , kādus nedrīkstēs. Tā laikam ir tā jaunā demokrātija?

      • Ne es,ne Cilinskis neko negrasāmies noteikt.Es,piemēram,katru gadu 16.martā nolieku ziedus pie Pieminekļa ,kad gribu,bet ne tajā laikā,kad tur ārdās dažas pretīgas personas,jo man viņi šausmīgi riebjas.Negribu,ka mani kāds traucē to darīt.

    • > pārmetumi. Kusls lūgums pamatot tekstu: „ideja par 17.martu ir ļoti laba un pareiza”. Protams, gods un cieņa LCP par Memorandu; protams, gods un cieņa par „laivu akciju”, taču LCP neatņemama komponente ir ģenerālis Jānis Kurelis. „16.martā ziedus pie pieminekļa var nolikt visi,kas to vēlas,bet ne organizētā gājienā.” Jums ir iebildumi pret Satversmes 8. nodaļu? Ja iespējams, lūdzu konkretizēt. „Huligāniem un neizglītotiem bļauriem ārdīties aizliegt.” Jums ziedu nolicēju vidū ir gadījies ieraudzīt „huligānus un bļaurus”? – esat apbrīnojami vērīgs. (Atvainojos par dzēlību.)

      • Nav jābūt “apbrīnojami vērīgam”,lai ik gadu organizētās ziedu nplikšanas laikā pamanītu huligānu un bļauru baru,kuri sevi dēvē par antifašistiem.Neorganizēts gājiens vai organizēts ir katra brīva izvēle.jūs varat iet organizētā,es eju neorganizētā.Kureli “tiesāt” manuprāt nav ētiski.

        • “Antifašistiskie” huligāni un bļauri, kas ālējas ārpus šī pasākuma ietvariem ir policijas kompetence. Tas neattiecas uz šo pasākumu. Cita lieta, ka kaut kas tāds speciāli tiek pieļauts, atļauts un organizēts. Lai pēc tam to varētu izmantot kā “argumentu” ši piemiņas dienas likvidēšanai. Jo citu argumentu jau nav.

        • „jūs varat iet organizētā,es eju neorganizētā.”
          Paldies par atļauju! Taču E. Cilinskis runāja par koncepciju, nevis par manām tiesībām. Savukārt es, pie pieminekļa ejot, negrasīšos Jūs aģitēt, lai pievienojaties gājienam. Tomēr jautājums paliek: uz kurieni esat iecerējis atkāpties, ja giļmanisti ieradīsies arī Lestenē?
          „Kureli “tiesāt” manuprāt nav ētiski.” Pirms kaut ko publiski proponēt, ir jāorientējas visos jautājuma aspektos. Arī tajos, kas nav īpaši glaimojoši.

          • johan sebastian bah

            Nu tad orientējies!Man kā vēsturniecei par Kureli ir zināms viss,kas vēsturniekam jāzin,un es viņu cienu,Un atkāpies vienreiz,ja tev liekas,ka būs jāatkāpjas!Es atkāpties negrasos.Man leģionāru piemiņa ir svēta.

          • „Nu tad orientējies!”
            Arī Jums paldies par atļauju!
            „es viņu cienu”
            Jums ir tiesības savu cieņu veltīt katram, kam vēlaties. Savukāret citiem – Jūsu viedoklim argumentēti nepiekrist.
            „Es atkāpties negrasos.”
            Arī no tiesībām nolikt ziedus Brīvības pieminekļa pakājē – nē?
            „Man leģionāru piemiņa ir svēta.”
            Taču… „taisnības augšāmcelšanos” gaidot patālāk no acīm – Lestenē…

  12. sociāli atstumtais Atbildēt

    Ko tad Jūs gribējāt ? 4.maija republika ! Labi , ka tā ! Tieši k Finks paredzēja : būs karogs , ,, auseklīši ,, bet viss labums tiks Maskavas žīdiem un krieviem … un latvieši būs pliki un nabagi , bet tad nāks utt. un jo paliek sūdīgāk , jo labāk , tas nozīmē , ka ātrāk n ā k s ! ! !

  13. Cilinskis sācis meklēt kompromisus ar okupantiem un kolonistiem un piekāpties?

    • es jau sen esmu norobežojies no Cilinska.

    • Ne nu sācis,nekā!Tas nemaz nav viņa dabā.

    • Kaut kā dīvaini jau ir. Cilinskis ir arī viens no diviem NA deputātiem, kurš balsoja par visiem ebreju īpašumu likumprojektiem. Kas ir noticis ar Cilinski?

      • Iespējams, ka Cilinskis tiek šantažēts par, iespējams, viņa netradicianālo orientāciju. Un tāpēc viņš, iespējams, balsoja gan par ebreju īpašumie, gan ir sācis runāt par 16.marta “aizmiršanu”.

        • ka Cilinskis nemaz netiek šantažēts,un iespējams,ka komentāra autors ir vienkārši apsēsts ar visādiem “skapjiem” un ōrientācijām”.Tāpat iespējams,ka lielai cilvēces daļai smalki neinteresē ne vieni,ne otri.Liela daļa cilvēku tā arī nekad neapprecas un dzīvo vieni un daudzi,iespējams par to nemaz nebrīnās.

          • Kārlis Streips

            Parāžnieks gan brīnās un tūlīt uzliks bezbērniekam Cilinskim nodokli par to, ka Cilinskis nav atražojis Latvijas tautu.

          • Parādnoieks nekādu nodokli nevar ne uzlikt,ne noņemt.Ideja nemaz nav peļama.Precētie vīrieši,kuriem bērni var būt,bet viņu nav,varētu to maksāt.Okupācijas laikā maksāja pat,ja nemaldos,neprecētie un nevienam nekas ļauns nenotika.Var papētīt citu valstu likumus.

  14. Ir ļoti maz palikuši godīgi žurnālisti, tāpēc manipulācijas var izdarīt ļoti viegli.

  15. Šis ir kārtējais piemērs tam, ka Latvijā valdošais internacionālais padomju režīms pilnībā pārvalda visas Saeimā pārstāvētās poilitiskās partijas. Gan tā sauktie nacionāļi, gan vienotībnieki, gan saskaņieši, gan giļmanieši un osipovieši faktiski ir viena brandža, kas, pēc valdošā režīma norādījumiem, tautas priekšā spēlē demokrātijas teātri. Visu laiku tiek imitēta savstrpējā “cīņa” un kompromisa meklējumi. Tikai nez kādēļ šo atrasto kompromisu rezultātā viemēr zaudētāja ir bijus latviešu tauta.
    16. martu par piemiņas dienu saviem kritušajiem biedriem pēc kara kopējā sapulcē nolēma izdzīvojušie, kara šausmas izgājušie leģionāri. Un nekādi giļmani, cilinski vai straujumas nav tiesīgi šo lēmumu ne atcelt, ne mainīt. Šī diena, kā piemiņas diena tika pieņemta PĒC KARA, tātad tai nav nekāda sakara ne ar Hitleru, ne nacismu, ne fašismu. Hitlera režīms uz to brīdi jau bija pagātne. Bet mūsu politiskā teātra spēlētāji, protams, šo vienkāršo patiesību izliekas nezinām. Viņu, kā vienotas komandas, uzdevums ir ar demagoģiju, meliem un “kompromisiem” dzēst no latviešu tautas atmiņas visu to cīnītāju piemiņu, kas kādreiz cīnījušies pret asiņaino komunistu ( boļševiku) režimu. To režīmu, no kura ir izaugusi arī vēl šodien Latvijā valdošā vara.

  16. Kas tas par virsrakstu? Kā norobežosimies no rašistiem fašistiem?

  17. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Mūsu valsts ir ne tikai ekonomiski vāja, bet arī ideoloģiski. Tas ir tādēļ, ka tās dibinātāji LC centrāl komitejas vadībā neatkarīgu Latviju veidoja ar gariem zobiem. Par katru cenu gribēja vēl paši palikt pie varas. Mēs vēl esam ar vienu kāju pagātnē. Tikai tad, kad tā saucamā totalitārā režīma vietā spēsim pateikt Staļina laika krievu fašisms, spēsim tikt ārā no pagātnes.

  18. Ja pareizi sapratu , Cilinskis izlūdzās sovjetiska Šnobeļberga un Antonijas ielas čūsku midzeņa apmaksātas alkānu-“antifašistu” varzas akceptu plānam pa kluso nolikvidēt pret padomijas sērgu cīnijušos Latvijas karavīru piemiņas dienu ? Ta vietā izveidos Moskovijai pieņemamu balagānu ar častuškām un citām ākstībām , kas tik tuvas sirdij austumu slepkavniekiem ? Nu , moins… Atliek vēl tikai “mūsu politiķiem” nomaukt sev ādu un komplektā ar Lielvārdes jostu pasniegt krieviskajām salašņām kā durvju tepiķīti .
    Ja kāds ir aizmirsis , tad 2. pas. kara uzvarētāji Nirnbergas tribunāla (kurā Krievija nebūt nebija noteicēja) laikā daļu no apsardzes uzdevumiem uzticēja tieši latviešu leģionāriem . Un , ja šim “kādam” zāģē riekstos mūsu griba un tiesības brīvi pieminēt savus karavīrus , lai aizbrauc uz Krieviju , kad tur maršē skūtgalvju viepļi , vicinot kāškrustus , un nosauc tos īstajā vārdā . Tad (miers viņa pīšļiem) šie Giļmani un citi Girsveidīgie ātri uzzinās , kas īsti ir , un kur mājo fašisms . Bet , baidos , viņi paši ar lielāko sajūsmu piedalītos šajos “festivālos” nosaucot tos par tautas gribas “svētkiem”…

    • Jautājums – stāoties leģionā bija jāzvēr uzticība Hitleram ? Un tad viņš skaitās cīnītājs par neatkarīgu Latviju? Pareizi kdreiz teica Bismarks,ka vēsture ir politiķu skats uz pagātni …

      • atšķiras tie,kuri zvērēja Staļinam?Arī taču nebija runa par neatkarīgu ,brīvu Latviju?Tad kāpēc tie,kuri zvērēja Staļinam ,ir tie labie,bet tie otri-slepkavas.Nez ko tad frontē darīja tie Staļinam zvērējušie?Tikai Dziesmu un deju ansamblī piedalījās?Vai tomēr arī nogalināja?Ar ko tad viena nogalināšana ir labāka par otru?

        • Abi vacu un krievu komandieri Atbildēt

          rupejas par to lai kur vien iespejams latvietis karotu pret latvieti. Un ta tie latviesi varonigi cinijas un par viniem neraudaja ne krievu ne vacu mates. Gudra strategija…. Katrai pusei tie latviesi labi noder un abas puses latviesiem sastastits kautkas par Latvijas ” brivibu” …. Bet par kadu “brivibu” un kam par labu? Ne jau latviesiem.

  19. Vientiesīgie latvieši dara visu iespējamo ,lai grautu savas tautas tēlu un dotu trumpjus latviešu tautas nīdējiem.16 martā no paša sākums bija plaši jārāda saprotamā veidā Leģiona rašanās cēloņi,kureliešu cīņas mērķis un leitnanta Rubeņa bataljona cīņa ar nacistu pārspēku Kurzemē.

    • Ja salīdzina iesaukšanu dienestā ar leģionu, tad abos gadījumos jaunie cilvēki tika pakļauti varai. Tas pirmkārt. Otrkārt, latvieši joprojām zina un saprot, ka puikas gāja karot par Latviju. Un ikviens leģionārs ir pelnījis, lai pie Brīvības pieminekļa tiktu atdots gods kritušajiem karavīriem, atgādinājums vēsturiskajai netaisnībai pret Latviju. Arī te komentāros izskatās, sak, mīļā miera dēļ vajag apklusināt,pieklusināt. nevajag neko atcelt vai pārcelt. Mēs esam tik maz un katra ģimene zina, kādu postu nesa okupācija. Drīzāk būtu jārunā par to, kā izturēties pret 9. maija notikumiem šogad, jo izskatās, ka netraucēti godināsim arī citu zemju okupantus.

  20. si godinasana ir tragiska Atbildēt

    Legionari nebija nacisti. Legionari nesastradaja kara noziegumus. Legionari bija zaldaditi nelegali formeta okupantu armija. Legionari varonigi cinijas. Vini bija labi zaldati. Bet vini nekad necinijas par Latvijas neatkaribu jo vinus vadija Latvijas neatkaribas ienaidnieki un nideji. Latviesiem cinities par latvijas brivibu bija sodama lieta un Kureliesi par to ari sanema naves sodu.

  21. Cilinskis progresē (un pieļauju, ka netikai 16. marta kontekstā). Tikai šis “progress” noticis gana strauji – viena gada laikā, jo, ja atceramies pērnā gada 16. martu, kāds ministrs vēl bija tik drosmīgs, ka atkāpās no krēsla, neatkāpjoties no principiem. Izrādās, ka arī principi var būt tādi… gauži līgani.

    • “Progresē” un “evolucionē”! Varbūt arī Cilinskim ir laiks “iziet no skapja”? Citādi rašisti viņu “rausta” un iespējams šantažē, un šis visu dara tā, lai noslēpums netiktu atklāts.

Draugiem Facebook Twitter Google+