Tādas tās lietas 0
Vara un to atbalstītājas partijas aukstasinīgi vēro, kā daži spēki organizē kārtējās provokācijas, sauktas par referendumu ierosmi, bet Lindermans drīz dibinās partiju
Gribi vai negribi, bet pienācis laiks, kad atkal jāatceras notikumu gaita ap šā gada 18. februāri, kad izšķīrās lieta par krievu valodas ieviešanu par valsts valodu Latvijas Republikā.
Osipova, Lindermana un Gapoņenko k-gu saorganizētais pasākums, ko pat dažu valstu vēstnieki un vēstnieces apzīmēja par demokrātisku procedūru, šoreiz neizdevās. Faktiskā provokācija sabiedrības šķelšanai gan izdevās, un valsts joprojām nav attīrījusies no rūgtajām mielēm. Jo “latviskās” politiskās partijas nav joprojām izdarījušas godprātīgus, nenogrimētus un reālistiskus secinājumus par notikušā cēloņiem, nedz izšķīrušās par atbilstošiem pasākumiem.
Bet vai tad nesolīja?! “Turpmāk tas netiks pieļauts!”, “Saeima rīkosies!”, “Valdība nesnaudīs!” Vai tas netika solīts? Bet ne darīts.
Toties Lindermana k-gs, viņa sabiedrotie un lietas turpinātāji gan izdarīja savus secinājumus, tos propagandē savos ietekmes kanālos un rīkojas. Lindermanieši nebaidījās savai publikai pateikt: kaut bijām ap trīssimt tūkstošiem, tomēr mūsu vēl par maz, lai Latvijā iegūtu pārsvaru. Vajag vairāk balsu referendumiem un citādiem protesta pasākumiem, vairāk mūsējo pilsoņu Latvijā!
Un viņi rīkojas. Teiksim – pat ar vērienu. Piemēram, pagājšnedēļ Rīgā vairākos notāru kantoros par organizatoru samaksātu reģistrācijas samaksu pieņēma parakstus prasībai par vispārēju pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Visa šī pasākuma sarīkotāji ir pārliecināti, ka sākotnēji vajadzīgos 10 000 parakstu kārtējā referenduma pieprasīšanai tie savāks ar uzviju līdz 10. maijam. Uz sekmēm var cerēt, jo krievvalodīgie mediji šajā pasākumā nestāv vis malā. “Vesti” aģitē krievvalodīgos – lai iet, lai iet, tas esot tikpat kā pienākums.
Jo pēc tam tad būšot citādas lietas, citādi lēmumi.
Politiski jūtīgi, tālredzīgi ļaudis brīdina, ka iespējamais pasākums, sauc to kaut par referendumu, var vēl bīstamāk satricināt valsts iekšējo stabilitāti. Par to var gari spriest, bet, ja Saeima un valdība vilcināsies un nerīkosies, turklāt ātri, provokācijas var izdoties, un to sekas būs daudz grūtāk neitralizēt, ja vien tas izdosies.
