Ekonomika
Bizness

“Tāds partneris Latvijai nav vajadzīgs.” Intervija ar uzņēmēju Pēteri Šmidri 9

Foto – Valdis Semjonovs

Pirms trim gadiem no  telekomunikāciju uzņēmuma “Baltcom” valdes priekšsēdētāja amata un vispār no telekomunikāciju nozares aizgāja  uzņēmējs Pēteris Šmidre, kurš tagad atklāj, ka izvēli atkāpties vieglāku padarījuši arī valsts  lēmumi, kas bremzē telekomunikāciju nozares attīstību. Jau pavisam drīz, oktobrī, būs zināma galīgā valsts nostāja abu Latvijas telekomunikāciju milžu – “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons” – jautājumā  apvienot, neapvienot, varbūt pavisam pārdot. Privatizācijas aģentūra tandēmā ar auditorkompāniju “KPMG Baltics” piedāvā uzņēmumus apvienot, saglabājot kontrolpaketi. Kā valstij vajadzētu rīkoties un vai apvienošana nodrošinās solīto ekonomisko izrāvienu?

Jums piederēja “Baltcom”, bijāt arī valdes priekšsēdētājs, tāpat bijāt iesaistīts naftas ieguves biznesā. Ar ko šobrīd nodarbojaties?

P. Šmidre: Vēl ir daļēji naftas ieguves bizness – daudz ko esmu nodevis citiem, taču šis tas vēl ir. Ar šodienas cenām nekāds lielais bizness ar to gan nesanāk. Aizgāju no telekomunikācijām diezgan apzināti un palika dažādi ar telekomunikācijām nesaistīti biznesi Latvijā un ārzemēs. Šobrīd attīstu finanšu fondu un sanāk vairāk darboties ārvalstīs.

Kā jūs kā uzņēmējs vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā?

Tā ir slikta. Ekonomiku nevar vērtēt pēc cipariem un sasniegumiem aizvakar. Ja tu šodien skrien ātrāk nekā vakar, taču kaimiņi tāpat tevi apsteidz, tu skrien slikti! Latvijas valdība – cilvēki, kuriem esam uzticējuši stūrēt valsti, – absolūti nav orientēta uz ekonomisko attīstību. Palasiet valdības lēmumus, partiju programmas. Kurš tur ir orientēts uz ekonomiku? Visi orientēti uz budžeta palielināšanu, ceļot nodokļus. Netiek domāts, kā to izdarīt bez nodokļu celšanas.

Vai ar esošo varu ir iespējamas izmaiņas domāšanā un lēmumu pieņemšanā?

Kaut kam jāmainās. Vajadzīgs sitiens, pēc kura cilvēki sāktu domāt, jo ir problēmas domāšanā – dzīvojam šodienai. Vajag palielināt algas, pensijas, bet vienīgā izeja, ko valdība atrod, – nodokļu palielinājums. Domājot par nodokļiem un cilvēku labklājības līmeni, jābūt citiem kritērijiem. Piemēram, viens no galvenajiem kritērijiem ir cilvēku kustība, proti, vai darbspējīgi cilvēki brauc strādāt uz vai no valsts. Cilvēks ir vislielākā vērtība, neviens dabas izraktenis nav tik vērtīgs un neienes tik daudz naudas valstij kā cilvēki. Ja cilvēki brauc prom, valsts cieš zaudējumus. Tērējam veselībai, izglītībai u. c. lietām, bet, ja cilvēki aizbrauc, tad šiem izdevumiem nav jēgas. Pie varas esošajiem būtu vairāk jādomā par nākotni, rītdienu.

Jaunajās partijās un līderos neredzu virzienu uz valsts attīstību. Pamainīt lietas nav vienkārši. Daudzi jauni un gudri cilvēki ieiet politikā, bet strādā pēc veco noteikumiem. Arī sabiedrība paliek par patērētājsabiedrību. Ievēl tos, kuri apsola lielāku algu, pensiju, medicīnu, sabiedrisko transportu par velti. Kurš vairāk sola, par to arī balso. Tā gan nenotiek tikai pie mums, tā ir visur, taču Latvija ir specifiska ar to, ka mūsu birokrātiskā augša izveidojusi draugu pulciņu un sociālo slāni, kas aizstāv savas intereses un likumus. To šobrīd nereti saucam par politisko pieredzi. Tāpēc man imponē ideja par tautas vēlētu prezidentu, kas varētu situāciju pamainīt. Individuāli prezidentam būtu daudz grūtāk izvairīties no atbildēm un no viņa daudz vairāk varētu pieprasīt. Nebūtu tik vienkārši atrunāties – vai nu izdarīja, vai ne! Esošā sistēma ir lieliska, lai valdība un Saeima problēmas nogremdētu purvā, jo neviens neuzņemas atbildību. Es valsts prezidentam gribētu citu statusu.

Ko uzņēmējdarbībai nozīmēs jaunā nodokļu reforma?

Reforma ir nožēlojama. Ideja ir pareiza – 0% nodoklis reinvestētajai peļņai –, tas kādreiz jau bija. Taču no šīs idejas dzima vēl citas, un, kolīdz paver reformu durvis, tā samet visu – gan labo, gan slikto. Galarezultātā uzņēmumiem kārtējo reizi palielināsies nodokļi, kas pēc būtības dod absolūti pretēju efektu – tie, kuriem ir cerības uz ieņēmumiem, atkal izklīdīs pa pasauli. Tas ir slikts stils – palielināt divreiz. Tā nedara! Kāpēc neienāk prātā divas reizes palielināt cenas? Nu pamēģiniet! Preci nepirks! Uz papīra saskaitīja, ka viss būs labi, bet nebūs.

Igauņus var saukt par e-lietu čempioniem. Varbūt vajadzētu pāris risinājumu un reformu aizņemties no kaimiņiem, piemēram, e-veselības sistēmu?

Igauņi ir IT lietu čempioni nevis cilvēku, resursu vai uzņēmumu dēļ, bet pateicoties Igaunijas valdības rīcībai, tam, cik ātri un efektīvi viņi strādā un ievieš jauninājumus. Vai igauņi ir labāki IT lietās par mums, es vēl pastrīdētos, taču viņi visu spēj ieviest krietni ātrāk un labāk. Ņemt piemēru no gatava risinājuma nevar – kamēr ieviesīsim risinājumu, tas jau būs novecojis. Ieviešot gatavus risinājumus, parakstīsim spriedumu visu laiku būt otrajiem. Nedomāju, ka Latvijai tas būtu vajadzīgs.

Vēl cīnāmies ar 4G internetu, taču jau strādājam pie 5G tehnoloģijām. Internets joprojām ir labs, kaut gan nedaudz esam sabremzējušies. Nav tā, ka, mēģinot pārlēkt uzreiz divus līmeņus, iepriekšējos tehnoloģiskos risinājumus pametam puspabeigtus?

Šodienas tehnoloģijas samazina lielo gigantu peļņu. Tehnoloģijas kļūst lētākas, bet lielie uzņēmumi nav pārāk ieinteresēti attīstīt tehnoloģiju, kamēr nav izdomājuši, kā tai uzlikt skaitītāju. Latvijā 4G varēja būt divus gadus agrāk, varēja būt arī lētāka televīzija, taču izveidojās situācija, kura bija bīstama lielajiem uzņēmumiem.

Ja vēlamies attīstību, jāstrādā pie jaunākajām tehnoloģijām, tostarp 5G. 4G tomēr daudzus pakalpojumus nenodrošina. 5G būs pavisam cits ātrums, kas palīdzēs daudzās nozarēs. Basketbola hallē redzi, kā bumba iekrīt grozā, bet šodien šo epizodi var paspēt redzēt vēlreiz telefonā, skatoties spēles tiešraidi. TV tik lēnu internetu vēl var atļauties, taču ir daudzas nozares, kur tas neiet cauri – transporta vadībā, finanšu operācijās biržā u. c. Pussekundi nokavē un priekšrocība jau ir citiem.

Kāpēc 4G Latvijā nebija jau agrāk?

Frekvenču diapazons, kuru vēlāk sadalīja 4G, vēsturiski piederēja “Baltcom”. Izmantojot šo frekvenci, mēs vienojāmies ar piegādātājiem – “ZetCOM” – un eksperimentāli uzstādījām četras 4G bāzes stacijas. Jau 2008. gadā 4G strādāja Rīgā! Tad parādījās jautājums par frekvenču izmantojumu. Mums frekvenču izmantošanai bija licence līdz 2012. gadam. “LMT” uzreiz sāka kliegt, ka tādam uzņēmumam, kurš neko nemāk un neko nesaprot no sakariem, kurš neattīstās, nedrīkst būt tāda frekvence. Mēs parādījām, ka 4G jau strādā. Varat iedomāties, kāds tas bija drauds mobilajiem operatoriem? Mēs viņus apsteigtu ar 4G ieviešanu! Tad Ministru kabinets pieņēma fantastisku lēmumu. Es neticēju, un tā bija mana kļūda, ka civilizētā valstī var atņemt frekvenci. Mani brīdināja, taču neticēju. Valdība pateica – 4G standartu Latvijā ieviesīs no 2012. gada, lai gan mēs bijām gatavi jauno standartu ieviest jau ātrāk. Līdz ar Ministru kabineta lēmumu, kaut arī frekvencei mums bija licence, strādāt pie 4G nevarējām.

Man piedāvāja divus variantus – uzreiz atteikties no licences vai pēc diviem gadiem, kad būtu frekvences izsole. Frekvenci nopirka visi trīs mobilie operatori. Mēs tāpat paņēmām pusi no frekvences diapazona, taču, kad arī digitālo televīziju atdeva “Lattelecom”, sapratu, ka šī attieksme man nepatīk un drīz vien aizgāju.

Uzskatu, ka nobremzēt 4G attīstību par četriem gadiem bija noziegums. Valsts izvēlējās neizdevīgu, dārgu digitālās televīzijas piedāvājumu. “Baltcom” projektu varēja paveikt piecreiz lētāk un efektīvāk, un arī cenas būtu patērētājiem zemākas. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka telekomunikācijās lētāks nenozīmē sliktāks – pakalpojuma lētums nozīmē attīstību.

Es saprotu, ka valsts ar šo izvēli stutēja “Lattelecom”, kam tolaik negāja pārāk spīdoši, taču valstiskāk būtu izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus.

Kura pusē esat jūs – Bindes pusē, kurš negrib “LMT” apvienošanu ar “Lattelecom”, vai Gulbja, kurš grib?

Es neesmu neviena pusē. Nevar būt kāda pusē, kamēr valsts nav definējusi, ko grib. Šobrīd rodas iespaids, ka uzņēmumu apvienošana ir kāda interesēs.

Ja kompānijas apvienos, tad noteikti būtu jāatdala maģistrālo telekomunikāciju tīkls, ko var atstāt arī valsts īpašumā, un klientu apkalpošana jāuztic kompānijām, kuras nav saistītas ar maģistrālo tīklu turētājiem. Tādējādi saglabātos konkurence. Uzskatu, ka apvienojoties noteikti nobremzētos attīstība. Jo lielāks monstrs, jo mazāka steiga un lielāks miers – viņiem vairs neko nevajadzēs. Konkurentiem, protams, patiktu, ja neapvienotos. Bet kompāniju apvienošanās ir pasaules prakse un, domāju, ka no šīs globalizācijas neaizbēgsim.

Ekonomikas ministrs, arī premjers, izteikušies, ka apvienot abus telekomunikāciju milžus var, taču nezaudējot kontrolpaketi. Ko sakāt par šo ideju?

Es piedāvātu visiem apspriest trīs elementārus pamatjautājumus. Pirmkārt, vai gribam saglabāt telekomunikāciju nozari valsts ziņā vai atdot. Pagaidām izskatās, ka gribam saglabāt. Otrkārt, vai gribam pakalpojumus eksportēt? Esam pierādījuši, ka Latvijas speciālisti ir gana labi un varam būt konkurētspējīgi. Treškārt, jānodrošina maksimāla konkurence. Pēc tam var skatīties – apvienot, sadalīt, atdalīt vai vēl ko citu. Iegūt atbildes uz šiem jautājumiem ir nepieciešams nozares attīstībai.

Ja negribam vairs attīstīt sakaru nozari, tad jāpārdod kaut vai “Telia”, jāsaņem nauda un tālākie jautājumi vairs nav risināmi. Ja gribam nozari attīstīt, tad jāsaprot, kā to izdarīt. Attīstība nevar notikt, muļļājoties Latvijā – jāiet ārpus. Nevar veidot rūpnīcu, kas ražos riepas tikai Latvijai. Tas ir muļķīgi. Uzskatu, ka ar telekomunikācijām mēs mierīgi varētu ielauzties starptautiskā tirgū, taču ir liels “bet”. Telekomunikācijās visvieglāk būtu ieiet kaimiņvalstu tirgū, piemēram, kā “Bite” iegāja Latvijā. Taču kaimiņvalstīs viss jau pieder “Telia”, arī Latvijā viņiem taču daļēji pieder gan “Lattelecom”, gan “LMT”. Domājat, ka ir iespējams ieiet Somijā vai Zviedrijā? “Telia” to nevajag, jo viņi tur jau valda. Līdz ar to vienīgais veids, kā eksportēt telekomunikācijās, ir tikt vaļā no “Telia” – tādu partneri mums nevajag. Kamēr “Telia” būs teikšana abās kompānijās, nekur mēs netiksim.

Eksportēt būtu vieglāk apvienojoties vai neapvienojoties?

Jā, droši vien, ka apvienojoties būtu vieglāk, taču lielāka nozīme ir speciālistu profesionalitātei un konkurencei, kas ir attīstības dzenulis.

Privatizācijas aģentūra biedē, ka, ja neapvienosies “Lattelecom” un “LMT”, apvienosies citi. Par iespējamu “Baltcom” un “Bites” apvienošanos baumo jau gadiem.

Lai apvienojas. Cik liela viņiem beigās būs tirgus daļa? Mazāka nekā “LMT” un “Lattelecom” atsevišķi. Šī biedēšana neiztur kritiku.

Bet sarunas par apvienošanos ar “Biti” taču savulaik bija?

Ļoti teorētiskas. “Bitei” tolaik bija laba finansiālā situācija. Jāsaka gan, ka “Bites” ielaišana Latvijā bija kārtējais kropļojums no valdības puses. Visas smadzenes viņiem bija Lietuvā, šeit tikai vajadzēja izbūvēt bāzes stacijas. Manuprāt, ielaist “Biti” Latvijā, neprasot no viņiem lielākus ieguldījumus nozarē, bija kļūdaini un nekorekti.

Nesen notika vēl cits nozīmīgs notikums telekomunikāciju tirgū – “MTG” pārdeva savu raid-organizāciju biznesu kompānijai, kurai pieder arī “Bite”. Ja jūs būtu “Bites” valdes priekšsēdētājs, censtos izmantot radušos situāciju, lai palielinātu savu varu telekomunikācijās?

Potenciāls ir, taču šis darījums ir vairāk makro-ekonomisks, no kura ieguva abas puses. Satelīttelevīzija ir diezgan arhaiska. “MTG” specializējas mobilajos sakaros un ievieš 4G. Viņiem bija aste – satelīts, kas kopumā nebija vajadzīgs. Nogriežot asti, kompānija palika mūsdienīgāka. Savukārt “Bites” īpašnieki nodarbojas ar sakariem – mobilo, tehnisko apraidi. Viņiem pietrūka satura, ko tagad ieguvuši. Ar cerību, ka tādējādi celsies akciju cenas. Nevienu pusi neinteresē, vai “Bite Latvija” sāks rādīt filmas vai apvienos satelītlicenci ar OTT licenci (“over the top”, piemēram, “Shortcut TV” – Aut.). Turklāt tas cilvēkiem neko daudz nemaina.

Pagājuši trīs gadi, kopš neesat “Baltcom” valdes priekšsēdētājs un esat aizgājis no uzņēmuma. Uzņēmums nav apstājies izaugsmē?

Tieši tāpēc pārdevu savas pēdējās daļas – ar jaunajiem akcionāriem un partneriem nesakrita domas par attīstību: viņi gribēja nostabilizēties un palikt par klasisku televīziju. Es uzskatu, ka šis nav tas bizness, kurā var apstāties. Taču manu lēmumu vieglāku padarīja arī valdības lēmumi, digitālās televīzijas praktiski atdošana “Lattelecom”.

LA.lv