Foto – Valdis Semjonovs

“Tāds partneris Latvijai nav vajadzīgs.” Intervija ar uzņēmēju Pēteri Šmidri 9

Pirms trim gadiem no  telekomunikāciju uzņēmuma “Baltcom” valdes priekšsēdētāja amata un vispār no telekomunikāciju nozares aizgāja  uzņēmējs Pēteris Šmidre, kurš tagad atklāj, ka izvēli atkāpties vieglāku padarījuši arī valsts  lēmumi, kas bremzē telekomunikāciju nozares attīstību. Jau pavisam drīz, oktobrī, būs zināma galīgā valsts nostāja abu Latvijas telekomunikāciju milžu – “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons” – jautājumā  apvienot, neapvienot, varbūt pavisam pārdot. Privatizācijas aģentūra tandēmā ar auditorkompāniju “KPMG Baltics” piedāvā uzņēmumus apvienot, saglabājot kontrolpaketi. Kā valstij vajadzētu rīkoties un vai apvienošana nodrošinās solīto ekonomisko izrāvienu?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Jums piederēja “Baltcom”, bijāt arī valdes priekšsēdētājs, tāpat bijāt iesaistīts naftas ieguves biznesā. Ar ko šobrīd nodarbojaties?

P. Šmidre: Vēl ir daļēji naftas ieguves bizness – daudz ko esmu nodevis citiem, taču šis tas vēl ir. Ar šodienas cenām nekāds lielais bizness ar to gan nesanāk. Aizgāju no telekomunikācijām diezgan apzināti un palika dažādi ar telekomunikācijām nesaistīti biznesi Latvijā un ārzemēs. Šobrīd attīstu finanšu fondu un sanāk vairāk darboties ārvalstīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā jūs kā uzņēmējs vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā?

Tā ir slikta. Ekonomiku nevar vērtēt pēc cipariem un sasniegumiem aizvakar. Ja tu šodien skrien ātrāk nekā vakar, taču kaimiņi tāpat tevi apsteidz, tu skrien slikti! Latvijas valdība – cilvēki, kuriem esam uzticējuši stūrēt valsti, – absolūti nav orientēta uz ekonomisko attīstību. Palasiet valdības lēmumus, partiju programmas. Kurš tur ir orientēts uz ekonomiku? Visi orientēti uz budžeta palielināšanu, ceļot nodokļus. Netiek domāts, kā to izdarīt bez nodokļu celšanas.

Vai ar esošo varu ir iespējamas izmaiņas domāšanā un lēmumu pieņemšanā?

Kaut kam jāmainās. Vajadzīgs sitiens, pēc kura cilvēki sāktu domāt, jo ir problēmas domāšanā – dzīvojam šodienai. Vajag palielināt algas, pensijas, bet vienīgā izeja, ko valdība atrod, – nodokļu palielinājums. Domājot par nodokļiem un cilvēku labklājības līmeni, jābūt citiem kritērijiem. Piemēram, viens no galvenajiem kritērijiem ir cilvēku kustība, proti, vai darbspējīgi cilvēki brauc strādāt uz vai no valsts. Cilvēks ir vislielākā vērtība, neviens dabas izraktenis nav tik vērtīgs un neienes tik daudz naudas valstij kā cilvēki. Ja cilvēki brauc prom, valsts cieš zaudējumus. Tērējam veselībai, izglītībai u. c. lietām, bet, ja cilvēki aizbrauc, tad šiem izdevumiem nav jēgas. Pie varas esošajiem būtu vairāk jādomā par nākotni, rītdienu.

Jaunajās partijās un līderos neredzu virzienu uz valsts attīstību. Pamainīt lietas nav vienkārši. Daudzi jauni un gudri cilvēki ieiet politikā, bet strādā pēc veco noteikumiem. Arī sabiedrība paliek par patērētājsabiedrību. Ievēl tos, kuri apsola lielāku algu, pensiju, medicīnu, sabiedrisko transportu par velti. Kurš vairāk sola, par to arī balso. Tā gan nenotiek tikai pie mums, tā ir visur, taču Latvija ir specifiska ar to, ka mūsu birokrātiskā augša izveidojusi draugu pulciņu un sociālo slāni, kas aizstāv savas intereses un likumus. To šobrīd nereti saucam par politisko pieredzi. Tāpēc man imponē ideja par tautas vēlētu prezidentu, kas varētu situāciju pamainīt. Individuāli prezidentam būtu daudz grūtāk izvairīties no atbildēm un no viņa daudz vairāk varētu pieprasīt. Nebūtu tik vienkārši atrunāties – vai nu izdarīja, vai ne! Esošā sistēma ir lieliska, lai valdība un Saeima problēmas nogremdētu purvā, jo neviens neuzņemas atbildību. Es valsts prezidentam gribētu citu statusu.

Reklāma
Reklāma

Ko uzņēmējdarbībai nozīmēs jaunā nodokļu reforma?

Reforma ir nožēlojama. Ideja ir pareiza – 0% nodoklis reinvestētajai peļņai –, tas kādreiz jau bija. Taču no šīs idejas dzima vēl citas, un, kolīdz paver reformu durvis, tā samet visu – gan labo, gan slikto. Galarezultātā uzņēmumiem kārtējo reizi palielināsies nodokļi, kas pēc būtības dod absolūti pretēju efektu – tie, kuriem ir cerības uz ieņēmumiem, atkal izklīdīs pa pasauli. Tas ir slikts stils – palielināt divreiz. Tā nedara! Kāpēc neienāk prātā divas reizes palielināt cenas? Nu pamēģiniet! Preci nepirks! Uz papīra saskaitīja, ka viss būs labi, bet nebūs.