Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. jūnijs, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Tādu valdības vadītāju, kas spētu ieziepētā stabā uzrāpties (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Gluži tāpat kā daiļdārznieki vasaras izstādēs parāda savas skaistākās puķes, pirmsjāņu nedēļā partiju dārznieki izrādīja savus ziedus: vēlēšanu sarakstu pirmos numurus un iecerētos valdību vadoņus. Nu tautai stāstīs, cik tie gudri un cik veikli tie prot angliski runāt. Arī pašas tautas tautiešiem un tautietēm būs daudz un dažādas vēlmes, lielākoties ļoti ideālas prasības par kandidātu ideālām īpašībām un īpatnībām.

Interesanti bija ielūkoties vēstures grāmatās un vēsturiski pazīstamāko personu pašu atmiņās un atziņās, filozofu un politologu pētījumos. Patiešām interesanti!

Tā viens no britu politiskajā vēsturē pazīstamākajiem premjerministriem Bendžamins Dizraeli (1804 – 1881) pēc ievēlēšanas amatā teicis, ka viņš jūtas kā ieziepētā stabā uzrāpies. Viņa laikabiedrs, arī izcils britu valstsvīrs Viljams Gladstons (1809 – 1898) savukārt sekojošām politiķu paaudzēm atstāja secinājumu, ka ministru prezidentam jābūt arī prasmīgam miesniekam (sk.: Cilinskis, Streļčenoks, Circene?). Viens no Austrālijas pazīstamākajiem premjerministriem Roberts Menziss (1894 – 1978) paš­ironiski atzinies: “Es neizturētu, ja nebūtu apveltīts ar zirga veselību, un, šķiet, ar (zirga) tādu prātu…” Jūs teiksit, ka tas ir par tālām valstīm, tāliem laikiem, tāliem valstsvīriem. Bet kā par mūsu pašu laikiem un vīriem? Kaut vai bieži daudzinātajiem Ulmaņa laikiem un pašu Kārli Ulmani? Vīru, kas bijis pie latviskās Latvijas dzimšanas un pēc tam vadījis astoņas no pavisam 19 valdībām Latvijā.

Man šķiet, ka K. Ulmaņa kā valsts vadītāja, Ministru prezidenta, politiskās vērtības, sasniegumus un vājības spējis pārliecinoši atklāt akadēmiķis Jānis Stradiņš, līdz ar to pavērdams ceļu mūsdienīgām pārdomām par valsts vadītājam nepieciešamām spējām. J. Stradiņš intervijā žurnālam “Ir” (2013. gada 26. marta numurā) atklāj, ka “te jau ir tā lieta, ka demokrātija jāapvieno ar autoritāti. Šajā ziņā man Ulmanis neliekas slikts… Par Ulmani runājot, viņš bija diezgan aprobežota, es neteiktu, ka izcila personība, bet domāju, ka neviens cits Latvijas valstsvīrs nav tik lielā mērā atbildis vidējā latvieša mentalitātei… Es Ulmani vērtēju vairāk pozitīvi nekā negatīvi”. Akadēmiķa sacītais, manuprāt, mudina ne vien partijas un to kandidātus, bet arī mūs, pašus vēlētājus izvērtēt un uzticību līdz ar balsi atdot tam kandidātam, kurš visvairāk ar spējām, prātu un godīgumu (Ulmanis iztika ar algu, viņam nepiederēja ne liela manta, nedz īpašumi) atbilstu mūsdienu, mūsu vidējo latviešu, mentalitātei. Bet kāda tā ir, šī mentalitāte?

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Akadēmiķis Stradiņš savā Ulmaņa vērtējumā ir piesardzīgs. Domāju, ka Lielais Kārlis ir pelnījis raksturojumu, ko pašā atmodas sākumā, kad par viņu gāza visu ko, kāds autors ir definējis: NERAUGOTIES UZ VISĀM NEGĀCĪJĀM, NOSODĪJUMIEM, VIŅA VĀRDĀ TAUTA TAČU TITULĒJUSI VESELU LAIKMETU. MĒS TAK NESAKĀM : ČAKSTES, KVIEŠA GADI. Vai neskan patiesi – kura vārdā mēs sauksim šo laikmetu?

  2. Akadēmiķis Stradiņš savā Ulmaņa vērtējumā ir piesardzīgs. Domāju, ka Lielais Kārlis ir pelnījis raksturojumu, ko pašā atmodas sākumā, kad par viņu gāza visu ko, kāds autors ir definējis: NERAUGOTIES UZ VISĀM NEGĀCĪJĀM, NOSODĪJUMIEM, VIŅA VĀRDĀ TAUTA TAČU TITULĒJUSI VESELU LAIKMETU. MĒS TAK NESAKĀM : ČAKSTES, KVIEŠA GADI. Vai neskan patiesi – kura vārdā mēs sauksim šo laikmetu?

  3. Kalvītis ar Šloseru un goodman, mierīgi uzlīdīs ne tikai ieziepiētā stabā. viņi arī ielīdīs tur kur kājas sāk augt.

  4. Ko gan Stradiņš domājis ar to vidējo latvieti? Kā izrādās tad ne inteliģencei ne lumpeniem nebija pa ceļam ar K. Ulmani. Vienīgi vidējais vai varbūt viduvējība bija apmierināta ar Ulmaņa devumu? Izrādās, ka Ulmanis bija tikai tāda prasta viduvējība. Tā vien liekas, ka slavenais zinātnieks ir apbižojies uz pasauli par to,ka viņu neieceļ prezidenta godā, bet droši vien pamatoti.

  5. Es vairs neticu nekam!

  6. Pirmajā vietā godīgs darbs un valsts intereses bez politiskajām spēlēm, klačām un intrigām.

  7. Laikam līgošanas ietkmē Krustiņa kungs “paršāvis pār strīpu” – salīdzinot Sreļčenoku ar Cilinski un Circeni. Runājot par Circeni ieteiktu cienijamam kungam palasīt reģonu laikrakstos mazpilsētu gadatirgu grafiku, pabraukāt, paskatīties, novērtēt preces, kuru katrā tirgū ir ne mazāk miljons latu vertībā, un kuras jau no 1988. gada dažādos veidos nonāk šajos tirgos un pārdevēju ģimenes, kuru locekļi jau trešajā paaudzē nav nomaksājuši valstij nevienu nodokli.

  8. šie uzrāpsies arī ieziepētā stabā Atbildēt

    es arī par šiem gudrajiem cilvēkiem
    26.06.2014 09:06
    Man arī prieks ,ka politikāatgriežas TP un pārējie gudrie politiķi/Jurkāns,utt/ Tikai ,lūdzu,domājiet,kādu lokomotīvi likt Rīgai ! nenošaujiet greizi !un sadarbojieties ar Sudrabas kundzi,viņas partijai ,diemžēl, laikam nekas spožs nedraud, piedodiet, sudrabas k-dze, pārāk ilgi jūs tur kūņojaties laukā ,tautai tas nepatīk viņai vajadzīgi drosmīgi ,aši, darbīgi un gudri politiķi,kuri neģībst pie pirmajām grūtībām

  9. Valsts vadonim ( prezidentam, premjeram) ir jābūt ar tādu valsts vadības sparu, lai tauta to laiku sauktu vārdā ( kā Ulmaņlaiki ) pieminot valsts labos laikus un celtu vadonim pieminekli kā Kārlim. Jā Čakstem tika pirmā prezidenta piemineklis un tikai kā pirmā prezidenta.

  10. Mentalitāti lielā mērā nosaka ideoloģija,bet tā kā pie mums ideoloģijas nekādas,tad arī mentalitātes nekādas un beidzot arī tautas nekādas.

Draugiem Facebook Twitter Google+