Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Tagad diktē nauda un iekšējā cenzūra. Saruna ar režisoru Mārtiņu Eihi (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Lugai ir līdzīgs liktenis kā filmai “Četri balti krekli”, kuru, ekrāna gaismu neieraudzījušu, uz deviņpadsmit gadiem nolika plauktā. Gunāra Priedes luga “Smaržo sēnes” pirmiestudējumu piedzīvoja 21 gadu pēc tās uzrakstīšanas – 1988. gadā Oļģerta Krodera režijā Jaunajā Rīgas teātrī. “Neko spēcīgāku es neesmu uzrakstījis ne pirms tam, ne pēc un neuzrakstīšu arī, kur nu. Lasot kļuva pat baigi,” savā dienasgrāmatā rakstīja lugas autors Gunārs Priede. Latviešu teātrī viņš ienāca 1955. gadā ar lugas “Jaunākā brāļa vasara” iestudējumu Pētera Pētersona režijā Dailes teātrī un bija pats pirmais, kurš desmit gadus pēc kara uzdrīkstējās un prata atklāti un godīgi runāt par dzīviem tā laika cilvēkiem. Tomēr baigi kļuva arī paši notikumi ap lugu “Smaržo sēnes” pēc tās sarakstīšanas…

Nav izslēgts, ka lugu pēc 1988. gada iestudējis kāds no gandrīz trīssimt Latvijas amatierteātriem. Taču Valmieras teātrī “Smaržo sēnes” Mārtiņa Eihes režijā tagad piedzīvos savu otro iestudējumu uz profesionāla teātra skatuves.

– Mārtiņ, “Smaržo sēnes” nav pirmā jūsu iestudētā Gunāra Priedes luga. Pirms vairākiem gadiem Liepājas teātrī tapa “Zilā”, pēc tam – “Trīspadsmitā”…

M. Eihe: – Pati pirmā manis iestudētā Priedes luga bija “Udmurtijas vijolīte”. To veidoju kā diplomdarbu Kultūras akadēmijā. Autors aprakstīja Ogri un to, kas saistās ar trikotāžas kombināta meitenēm. Un, tā kā arī nāku no Ogres, visu lugā rakstīto uztvēru ļoti personiski. “Smaržo sēnes” man liekas pati labākā Priedes luga. Tik patiesi un godīgi tolaik vēl neviens neuzdrīkstējās runāt. Nav nekāds brīnums, ka šo darbu aizliedza, un tā kļuva par pirmo un līdz šim vienīgo oficiāli aizliegto lugu. To apklusināja uz daudziem gadiem. Bet lugas vēstījums ir tikpat aktuāls arī šodien.

1968. gadā, kad luga tika sarakstīta, neviens darbs nedrīkstēja nonākt uz skatuves bez apspriešanas Rakstnieku savienības dramaturgu sekcijā. Tur, iepazīstoties ar lugu, valdīja liela sajūsma un reizē stipras bailes, vai atļaus izrādīt. Tā laika notikumu aculiecinieks Gunārs Bībers stāstīja, ka “Smaržo sēnes” ir viena no pirmajām latviešu lugām, kurā ienāk sarunvaloda. Toreiz tas bija šausmīgs skandāls! Viens no Rakstnieku savienības biedriem ar lugu pa taisno aizskrēja uz čeku un partijas centrālo komiteju. Tajās instancēs uztvēra, ka luga vēršas pret konkrētu, zināmu partijas biedru. Lugā ballīte notiek kādā augsti stāvoša partijas darbinieka mājā Meža-
parkā, kuru apsargā milicis. Realitātē vienīgā māja ar šādu apsardzi bija tā, kurā dzīvoja Jānis Kalnbērziņš. Sava nozīme bija arī tam, ka Priede īstos ideālos komunistus lugā nomirdina, bet pārējie ir liekuļi, kas danco pa virsu mironim.

“Smaržo sēnes” sižets vēsta par kāda liela partijas vīra dzimšanas dienu, kurā ierodas viņa jaunības laiku cīņu biedrene, ar kuru kopā izkarota revolūcija. Viesību laikā sievietei kļūst slikti un viņa nomirst. Ko darīt: pārtraukt ballīti? Bet ieradušies taču ciemiņi no Maskavas, no Polijas – ko viņi padomās, kā tas izskatīsies? Vecmāmiņa nostājas pret mazmeitu, arī pārējie ģimenē cits pret citu. Bet veids, kā tiek pieņemts lēmums, ir baiss.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Padomju sistēmā, protams, represijas bija briesmīgas, tās nevar salīdzināt ar rietumkrātiņa demokrātijas laikā notikušo.
    ” – Kā jau runājām, Priede dramaturģijā ienāca spoži, kļuva pieprasīts teātros, taču pēc valsts neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā sarakstītās lugas vairs nekļuva par notikumiem. Autors netika līdzi laikam vai laiks nesaprata viņu?
    – Tāda sajūta tik tiešām var rasties. Būtiskākais, ka Priede pazaudēja savu, Ādolfa Šapiro vadīto Jaunatnes teātri.
    Gunārs Priede: Slavēts. Aizliegts. (Ne)saklausīts?
    Saruna ar kopoto rakstu “Gunāra Priedes dzīve un darbi” sastādītāju teātra zinātnieci Ievu Struku (LA, 18.02.2014)

  2. Es dodos! 🙂

  3. un kuros laikos nauda nav valdījusi, ko? kārtējais .., kas apvainojas, ja nedod naudu par viņa “mākslu”! bet, ja sabiedrībai nevajag to tavu “mākslu”?

  4. Mušas ar kotletēm.
    Vai pats bez samaksas režisētu ?
    Kāpēc visiem(no valsts) jāmaksā par to, kas viņus, varbūt,
    maz interesē vai pretrunā ar viedokli par realizāciju ?
    Tikumība ir traucēklis ?
    Sodoma un Gomora neko neatgādina ?
    Tikai tāpēc, ka par SAPRĀTĪGU lietu iestājās arī SASKAŅA,
    lieta uzreiz kļūst nesaprātīga ?
    Vai pūšam VIENOTĪBAS demagoģiskajā stabulē ?

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+