Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Krīzes gados nākotnes pensija samazinājās; tagad — nesamazināsies (16)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“LA” redakcijā vērsās lasītājs Alberts, kurš bija neizpratnē par savas gaidāmās valsts pensijas samazinājumu. Alberts ik pa laikam interesējas par savu gaidāmo valsts pensiju, un liels bijis viņa pārsteigums, ka uzkrātā summa nevis pieaugusi, bet gan samazinājusies. Līdz ar to loģisks bija viņa jautājums – vai viņš nav apkrāpts un kā tad galu galā aprēķina gaidāmo valsts pensiju.

 

Krīzes gados nākotnes pensija samazinājās

Ar šo jautājumu “LA” vērsās Labklājības ministrijā (LM), lūdzot skaidrojumu gan par pensijas aprēķināšanu, gan to, kādēļ bija iespējams samazinājums. LM vecākā eksperte Dace Trušinska stāsta, ka portālā www.latvija.lv ikviens, ņemot vērā savas sociālās iemaksas un darba stāžu, var uzzināt, kāda būs gaidāmā pensija.

Atbildot uz lasītāja Alberta neizpratni, D. Trušinska skaidro, ka tā var būt, jo trīs gadu posmā kapitāla indeksi bija negatīvi. “Ja cilvēks skatījās savu nākotnes pensiju pirms trim gadiem, kad pensijas kapitālam bija piemēroti 12 pozitīvie kapitāla indeksi un kapitāls rēķināts uz augšu, un pēc tam, kad bez pozitīvajiem tika piemēroti arī negatīvie kapitāla indeksi, tad tas ir iespējams,” skaidro Dace Trušinska.

Kā liecina LM informācija, pretstatā laika posmam no 1997. līdz 2008. gadam, kad pensiju kapitāla indeksi bija lielāki par “1”, 2009., 2010. un 2011. gadā indekss bija mazāks nekā “1”, līdz ar to samazinot pensijas kapitāla apjomu ikvienam iedzīvotājam, kas pretendē uz valsts vecuma pensiju. Tieši šis negatīvais indekss šobrīd ir strīda iemesls starp valdību un pensionāriem.

Lai arī iepriekš tika solīts veikt pensiju pārrēķināšanu, novēršot negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz pensijām jau nākamgad, valdības vadītāja Laimdota Straujuma pēc koalīcijas partneru sanāksmes pagājušajā nedēļā atklāja, ka to varētu darīt tikai no 2017. gada, to veicot sešu gadu laikā.

Vēlāk gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos iekļāva normu, kas paredz sākt pārrēķināt pensijas no nākamā gada, novēršot negatīvā kapitāla indeksa ietekmi uz pensiju apmēru, un to 18. jūnijā atbalstīja arī Saeima. Pēc likuma par valsts pensijām grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā negatīvos 2009., 2010. un 2011. gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstās ar indeksu “1”, un arī turpmāk šim negatīvajam kapitāla pieauguma indeksam neļaus noslīdēt zem sarkanās līnijas – “indekss 1”.

Kompromiss tika atrasts, un nu būs jāmeklē nauda, lai solījumus pildītu. Valdības vadītāja pēc Jāņiem tiksies ar finanšu ministru Jāni Reiru un Pensionāru federācijas valdi, lai pārrunātu šo jautājumu.

 

Sociālās iemaksas ietekmē pensiju

Lūdzu LM speciālisti Daci Trušinsku vēlreiz izskaidrot pensijas aprēķināšanas kārtību, lai nākotnes pensiju saņēmējiem būtu skaidrs, kā notiek vecuma pensijas aprēķināšana. “Katram cilvēkam aprēķina pensijas kapitālu un katra gada pensijas kapitāls veido 20% no bruto algas. Katra gada pensijas kapitāls tiek aktualizēts ar kapitāla indeksiem līdz brīdim, kad cilvēks aiziet pensijā. Tad katra gada aprēķinātie pensijas kapitāli tiek saskaitīti kopā un tiek iegūts viens liels pensijas kapitāls un to izdala ar skaitli G, kas ir paredzamais mūža ilgums. Tas ir atkarīgs no tā, kādā vecumā cilvēks pensiju pieprasa – ja tas notiek 60 gados, tad pensijas izmaksa būs ilgāku laiku, bet, ja 65 gados, tad īsāku laiku. Jo vēlāk aiziet pensijā, jo šis skaitlis būs mazāks, līdz ar to pensija – lielāka. G skaitli katrs pēc vecuma var sameklēt Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.

Ja cilvēks ir strādājis līdz 1996. gada 1. janvārim, tiek aprēķināts pensijas sākuma kapitāls, kas atkarīgs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā no 1996. līdz 1999. gadam.

Portālā www.latvija.lv var aplūkot, kāda būtu cilvēka pensija, vadoties pēc esošā uzkrājuma. Ja viņš ir strādājis līdz 1996. gadam, tad visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina darba stāžu, jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Ja aģentūrā nav šāda informācija iesniegta, tas nozīmē, ka šīs daļas iztrūkst. Katram, kurš strādājis līdz 1996. gadam, savs darba stāžs ir jāpierāda ar dokumentiem. D. Trušinska gan atzīst, ka cilvēkam pašam ir grūti izrēķināt paredzamo vecuma pensiju, tāpēc labāk vērsties pie speciālistiem vai to darīt portālā www.latvija.lv.

Ja cilvēks ir iesaistījies pensiju sistēmas otrajā līmenī, kas ir obligāts pasākums pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušajiem, tad, pieprasot vecuma pensiju, valsts pensiju kapitālam skaita klāt otrā līmeņa fondēto pensijas kapitālu vai arī pastāv otra iespēja – izvēlēties mūža polisi no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām. Jāņem vērā tas, ka pensiju otrais līmenis arī ir sasaistīts ar algu – no šā gada 15% tiek ieskaitīti pirmajā līmenī, bet 5% – otrajā pensiju līmenī.

Ja alga ir minimālā, tad sociālās iemaksas arī veiktas apmēru ziņā nelielas. Ko cilvēks vēl var darīt, lai palielinātu savu pensijas kapitālu? Tad būtu jāiesaistās pensiju sistēmas trešajā līmenī, kas ir privātā brīvprātīgā pensiju apdrošināšana. D. Trušinska bilst, ka tad pašam cilvēkam ir jāizvērtē, kādi ir nosacījumi un kādam privātajam pensiju fondam viņš uzticas vairāk. Turklāt jāņem vērā – jo ātrāk cilvēks pievienojas trešajam līmenim, jo lielāku uzkrājumu viņš var izveidot, bet, sākot to darīt, piemēram, 45 gadu vecumā, trešajā līmenī ik mēnesi jau būtu jāiemaksā lielāka summa.

 

No minimālās algas minimāla pensija

Ko varam darīt, lai pensija būtu lielāka, vaicāju LM speciālistei. “Viss atkarīgs no algas, no kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jo alga lielāka, jo lielākas veiktas sociālās iemaksas. Taču pie mums gandrīz trešā daļa cilvēku saņem minimālo darba algu, līdz ar to sociālās iemaksas ir mazas un, kad pienāks 65 gadi, tad arī viņiem pensija tiks noteikta minimālajā apmērā. Nebūs viņiem zelta kalni, jo iemaksas veiktas mazas. Te būtu jāatgādina, ka mēs, strādājošie, ar saviem nodokļiem uzturam mūsu vecākus un vecvecākus, vienlaikus uzkrājot informāciju par savu pensijas kapitālu savai pensijai. Tik, cik mēs samaksājam nodokļos, daudz naudiņas var izmaksāt tagadējām pensijām. Jo valsts esam mēs paši – cik mēs iedodam, tik varam izmaksāt,” uzmanību uz esošo situāciju vērš LM speciāliste. Šobrīd darba tirgū ienāk astoņdesmitajos gados dzimušie, bet drīzumā ienāks tā paaudze, kad bija vērojams dzimstības kritums, savukārt pensionāru saime ir liela. Jāņem vērā arī lielais aizbraukušo skaits, no kuriem vairākums ir darbspējīgā vecumā.

Esošā pensiju aprēķināšanas sistēma jau darbojas 19 gadus, kas ir puse no cilvēka darba stāža, un jāsaprot, ka pensija būs atkarīga no sociālo iemaksu veikšanas. “Diemžēl pienāk pensijas vecums un cilvēkam liekas, ka valstij tad nu jāgarantē normāla pensija. Bet valsts var garantēt tik, cik liela iznāk cilvēka pensija, aprēķinot to no viņa veiktajām sociālajām iemaksām. Un, ja tas ir nepietiekami, tad ar palīdzību jānāk talkā pašvaldībām, bet arī to iespējas ir ierobežotas,” uzsver D. Trušinska.

Gaidāmo pensiju katrs var aprēķināt arī portālā manapensija.lv, ņemot vērā, vai cilvēks ir pievienojies arī otrajam vai trešajam pensiju līmenim. Jāņem vērā arī gaidāmais algas pieaugums, inflācija.

 

FAKTI

 Latvijā pavisam ir 472 tūkstoši pensionāru, kas saņem vecuma pensijas, liecina CSP informācija.

 Vidējā vecuma pensija valstī 2014. gadā bija 266 eiro, katru gadu oktobrī pensija tiek indeksēta, ņemot vērā inflāciju un daļu no algas pieauguma.

 2014. gadā tika indeksētas pensijas vai to daļa līdz 285 eiro un tās pieauga par 2,74%. Indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru.

 

UZZIŅAkapitalapieaugums

* Saeima 18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par valsts pensijām.

* Pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas.

* Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011. gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu “1”.

* Likuma “Par valsts pensijām” grozījumi paredz nākotnē novērst gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs. Jaunā kārtība paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par “1”. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss “1”, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Likumā iestrādāts arī mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.

Avots: Saeimas preses dienests

Vecuma pensijas aprēķināšanas formula

P= K/G

P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija.

K – apdrošinātā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls, ko veido šī cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums. G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Pārejas periodā (kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam) vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota šāda formula:

P = (Ks + K)/G

Ks – pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina pēc formulas Ks = Vi x As x 0,2

As – cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam (ieskaitot).

Vi – cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999. gadam (t. i., gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997. gadu, ņemot vērā pensijas kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996. gada iemaksu algu līmenim).

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Kad beidzot palielināsies pagātnes jeb pirmā līmeņa pensija?

  2. Kādēļ ņem vērā 1996.-1999. gada algas? Toreiz taču minimālā alga bija 30 lati?

  3. VALSTIJ NAV LAIKA DOMAT KA ADOT PENSIONARIEM NOZAKTO.PRIMARAIS LATVIJA IR PEDERASTI,SUKATAJI UN SUDU STUMEJI.PAR TO LATIJAS VALSTS NEPARTRAUKTI PARDZIVO. SUDU VALSTI-SUDU LIKUMI UN TIKUMI.

  4. Viss jau izklausās skaisti un pareizi,bet kurš no mums vainīgs,ka darba devēji maksā tik cik maksā?Strādā cik gribi,bet…..Visi nevar būt uzņēmēji un speciālisti,kādam arī vienkāršais darbs jādara,ja bez tā nav iespējams iztikt,tad jāmaksā tik,lai cilvēks varētu cienīgi dzīvot un arī vecumdienas pavadīt.Tas nav godīgi,ka mēs esam atkarīgi no krīzēm,no uzņēmēju godprātības un visa pārējā.Un kas tad radīja apstākļus,ka tik daudz jauniem un ne tik jauniem jāpamet valsts,lai izdzīvotu un pabarotu bērnus?Tas,ka pat strādājot nav iespējams uzturēt ģimeni un nomaksāt rēķinus,kuri aug augumā ik gadus,jo mūsu valdībai nerūp kā izdzīvo cilvēki,vai viņiem ir iespējas aiziet pie ārsta,nopirkt zāles,vai pirmspensijas vecuma cilvēks ar veselības problēmām kādam darba devējam vajadzīgs.Pie mums taču valda mežonīgais kapitālisms,kuram mēs esam vajadzīgi,lai padarītu bagātus tos,kas dod darbu,bet mēs paši vilktu dzīvību.Un to jūs uzskatāt par taisnīgu?No mums tikai grābj un grābj visādu veidu nodokļos,bet par atlikušo iztiekat kā gribat,pēc 38 gadiem apdrošināšanas stāža,kur esi atdevis godprātīgi savus spēkus,veselību,maksājis nodokļus,gribas teikt,ka nebija vērts,labāk to uzkrāt pašam,ticiet man,sanāks vairāk kā Valsts atmetīs.Un vēl aizvien paaugstinot pensionēšanās vecumu,ļoti liela daļa to vispār nesagaidīs,un tā maksātā naudiņa būs veltīga.

  5. Atdodiet to ko ēsat nosmaukuši,aprēkiniet kā pienākās,,, nemelojiet.

  6. Nav godīga tā pensiju sistēma un laikam nekad nebūs.Sen, kad sākās brīvā LV,darba nebija,jo visa lauksaimniecība tika izputināta un bērni bija mazi,lai dotos atrādāt uz pilsētu….rezultātā bija tā,ka man audzinot bērnus nebija ko iemaksāt tajā nolādētajā pensiju fondā un es zaudēju 7 stāža gadus. Kaut audzināju mājās bērnus. Tas nebija darbs? Kur man bija ņemt naudu iemaksai,ja tā knapi galus savilkām kopā? Netaisnība netaisnības galā!

  7. Visu muzu stradaju,maksaju nodoklus,bet aizejot pensija sanemu kapeikas,pat pienacigu medicinisko palidzibu nevaru sanemt.

  8. Ja ja.,visur es vainīga.,ka tajā laika laukos nebija darba.uz pilsētu aizbraukt arī vajaga naudu,jo tur tik var pieteikties BEZDARBNIEKOS !

  9. Un kamēr pārrēķinās , tikmēr —-kaps …

  10. UN JŪS TICAT ŠIEM BLĒŽU SOLĪJUMIEM, KAD VAJADZĒS ATKAL KĀDU MILJARDU IEGULDĪS KAUT KĀDU DRAUGU BŪŠANU KĀRTOŠANĀ…NAUDAS NAV…PAGAIDĪS, LAI TIE UZBĀZĪGIE …NOMIRST – TAS NEKAS, KA VIŅI ŠO NAUDU SEN NOPELNĪJUŠI UN ĻĀVUŠI,,UZVĀRĪTIES” BIEZAJAI,,AUGŠAI”…ZEMISKI …un neievērojot Satversmē teikto PAR CILVĒKA CIENĪGU DZĪVI…

  11. Nevienā normālā valstī pensionāri tādu ņirgāšanos un badināšanu neciestu! :@ kas traucē nestrādājošiem pensionāriem katru dienu kliegt pie Saeimas,Ministru kabineta,prezidenta rezidences – beidziet mūs badināt,slepkavas,atcerieties ceturto bausli! Hipnotizēti,apburti,sazāļoti,nozombēti,ka to nedara?! Kungs,apžēlojies!

    • Latvijaa penzijas ir mazas, bet es luugtu, lai Kungs labaak apzheelojas par mateem un beerninjiem! Un lai latvieshi kljuutu rosiigaaki pashu zemee!

      • Labāk lūgt par taisnīgiem ministriem, deputātiem, nekā šiem meliem, visādiem mēsliem nauda atrodas, bet ne pensijām,,, necienu mūsu valdību.

    • Arni! Nu nekliegs, jo netic tāpat. Meli un izlikšanās, ka visi apmierināti un visiem labi. Vienīgi Vinķele atļāvās pateikt kā ir patiesībā, bet momentā tika klusināta. Tāda tieša un skaidra atbilde nepatīk. Viņķele un viņas tēvs kā jau Latgales izcelsmes cilvēki izsakās tieši, neglaimo un neizdabā, tas daudziem nepatīk. Ja mazāk rīkotu tos dziesmu svētkus, gan Eiropas, gan jauniešu, gan Ziemeļvalstu un kādus tik vēl ne, katra pilsēta, katrs ciems rīko pilsētas svētkus, tur naudas pietiek. Ja jau tik trūcīgi dzīvojam, nu iztiekam kādus piecus gadus bez šādiem svētkiem! Vai tad cilvēki pa to laiku aizmirstu dziedāt un dejot? Nav saimnieka mūsu valstī! Ja kādā ģimenē trūkst naudas bērna izglītošanai vai vecam cilvēkam medicīnai, vai tad tajās mājās rīko tādas svinības un pie galda sūkstās, ka nevar ārstēties? Kārtīgi saimnieki taču tā nerīkojas!

      • Kad Kārlītis kļūs par Karlīnīti …tas nav tas, kas pārliecina – par savu kabatu tikai domā. No pensijām nedrīkst nozagt neko, t.sk.aplikt ar nodokli. Par nostrādāto laiku jau sen veiktas sociālās iemaksas, un, galvenais, jāņem vērā nostrādātais darba stāžs, jo tas pensionārs ir nopelnījis cilvēka cienīgu dzīvi, kā to paredz Satversme.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+