Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. novembris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Pat izglītotu cilvēku valodā zib pārcēlumi no krievu valodas (18)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Ja kāds vēl netic, ka mēs dzīvojam pārmaiņu laikmetā, lai uzmanīgāk lasa dienas presi. Izrādās, vairs nav atšķirības starp dzīvo un nedzīvo dabu, cilvēku un lietām, izjūtām un sajūtām. Nesen novada laikrakstā izlasīju apgalvojumu, ka siers ir personība. Turpat blakus sludinājumu sadaļā SIA “Logu maiņa” piedāvāja logus, kas vairo cieņu. Par personībām tiek uzskatīti arī akmeņi. Bet kā ir ar sētas mietiem?

Patērēšanas laikmets gluži nemanāmi maina gan cilvēku domāšanu, gan valodu. Pavisam nesen reklāmu autori bija pilnīgi aptrakuši ar seksīgumu – pēkšņi viss, sākot ar apaviem, mobilajiem tālruņiem, ēdieniem un beidzot ar auto, bija kļuvis seksīgs. Nozīmju jaukšana un pārnešana ienes jucekli arī pašos jēdzienos. Tematiskos raidījumos, kur taču ir skaidrs, par ko būs runa, runātāji katru otro teikumu sāk ar: “Ja mēs runājam par to un to…” Protams, ka jūs par to runājat! Liekvārdība aprij dārgo laiku un pašu domu. Pat izglītotu cilvēku valodā kā peļu mēsli pa putraimiem zib pārcēlumi no krievu valodas: “Es kā reiz (kak raz) par jums domāju…” Policija joprojām dodas “izņemt” (izjatj) kontrabandas preces. Valodnieki, lūdzu, palīdziet tiesību sargiem tikt galā ar “izņemšanu”!

Lai cik tas šodien šķiet neticami, padomju laikā laikrakstos bija valodas stūrītis! Ja gribam, lai latviešu valoda tiešām ir valsts valoda, tās kopšanai ir jāatvēl vieta arī radio un televīzijā. Šodien valodu gan bagātina, gan pluina vēji no visām četrām debesu pusēm. Televīzijas programmās raidījumu par valodu nav, toties ir daudz ēšanai un ēdienu gatavošanai veltīto raidījumu, turklāt tie skatāmi vislabākajos laikos. Nesalīdzināmi grūtāk ir atrast raidījumus, kas domāti garam un dvēselei. Un vēl kas – izēšanos var atļauties tikai viens sabiedrības slānis, kamēr pārējiem jālauza galva, ko vispār ēst. Tautas virtuve stipri atšķiras no restorānu apmeklētāju virtuves un ēšanas paradumiem. Mēs pārāk daudz runājam par to, ko un kā ēdam, bet maz par to, kā svinam savu vienreizējas lietošanas dzīvi. To, ka kultūras raidījumiem ir atvēlēts visneizdevīgākais laiks, es uztveru kā apzinātu tautas debilizēšanu. Steiga, informācijas pārbagātība un negausīgas patērēšanas reklāma spiež visu (ieskaitot grāmatas un mūziku) rīt, nevis baudīt. Ir sev jājautā, kas nav kārtībā ar manas dzīves kārtību, un jāmeklē veidi, kā pretoties haosam.

Norimt, atvilkt elpu, ieraudzīt un saklausīt esību, tāds ir mans šīs dienas galvenais jautājums. Atbildība pret sevi galu galā izrādās vienīgā atslēga uz dzīves piepildījumu. Domājot par to visu, es atveru ledusskapi, izņemu savu iecienīto siera gabalu un saku: “Piedod, bet man nāksies no tevis vienu šķēlīti nošņāpt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Patīkami ka kāds literāts sācis, beidzot, norādīt uz strauji progresējošo latviešu valodas rusifikāciju (krieviskošanu), kas, paradoksāli, sevišķi strauji notikusi pēdējos 10 gados un neatkarīgajā Latvijā. Nav saprotams, kālab policisti vai muitnieki nemitīgi kaut ko IZŅEM – (ИЗЪЯТЬ)no kaut kurienes (no skapjiem, lādēm, makiem, kabatām?) un, ne no savām, bet citu (ļaundaru, noziedznieku, kontrabandistu…), un reizēm AIZTUR (nevis arestē vai apcietina)- (ЗАДЕРЖАНИE) personu, kurai teju kā viss ir IZŅEMTS. Vai nav vieglāk ATŅEMT, ja nepatīk tradicionālais svešvārds KONFISCĒT. Ir arī trakāki gadījumi, kad cilvēks, kuram AIZLIKTS (ne aizkrauts vai aizbāzts) – (ЗАЛОЖЕН) deguns paziņo par savu VIENNOZĪMĪGO (kālab, ne div-, trīs- un varāknozīmīgo…) – (ОДНОЗНАЧНО) UZSTĀDĪJUMU (tāds, bieži, mēdz būt Latvijas Ministru Prezidentam V.Dombrovska k-gam) – (УСТАНОВКА) ka, ja nebūs elektrības (ūdens, gāzes…) PADEVE – (ПОДАЧА) kopējā SIETĀ – (CЕТЬ), viņš NEUZSPĒS – (НЕ УСПЕТЬ) izlasīt MEŅU – (МЕНЮ)!

  2. mēdijos, presē uz katra soļa ir “tulkojumi no krievu valodas”. Pat TV raidījumu uzrakstos…Vai varam cerēt, ka būs inspekcija, kura pārbaudīs veikalu nosaukumus, reklāmas, mēdijus?
    Vai ir kāda interneta vietne, kurā var to katru reizi uzrakstīt, lai būtu attiecīga reakcija un RĪCĪBA?
    Neejam”caur angļu valodu”, bet – izmantojot vai lietojot angļu valodu….???

  3. “Rimi” veikalā pie šķiņķa šķēlēm bija paziņojums, ka tas esot “Black Forest šķiņkis”. Vai tiešām jāiet caur angļu valodu, lai tiktu pie vacu valodas? Pirms okupācijas latvieši būtu teikuši “Švarcvaldes šķiņķis”.

  4. “uz doto bridi”

  5. ”dotaja bridi”

  6. Kamēr latviešu jaunieši (un ne tikai) katra vārda galā teiks “davaj”, “karoče” utt., latviešu valodai nebūs nākotnes… Paši vien esiet vainīgi…

  7. Tas nožēlojamākais ir tas, ka ļoti nelatviska un greiza ir reklāmu valoda, bet tās taču skatās bērni! Kur vēl vairāk vajadzētu ievērot pareizu valodu kā skolu direktoriem un skolotājiem, bet nekā. Bieži vien kāds tantuks uz ielas runā pareizāk par viņu intervējošo žurnālistu.

  8. Protams, ir labi, ja mēs lamājam krievu valodu, tas ir tik patriotiski. Aizmirstam par otru grāvi. Cik bieži nevajadzīgi lietojam anglikānismus. Lietojam kopā ar šo vārdu latvisko skanējumu, pat nesaprotot, ka domu jau angļu valodā esam pateikuši. Tas skan sabiedriskajos “mēdekļos”, no Saeimas deputātu mutēm, tā pārsvarā runā mūsu “izglītotie” ierēdņi.Sāksim cienīt paši savu valodu. varbūt ari citi to cienīs!

  9. Vieta,kur bija “neatļautais” teksts…

  10. Nu ‘ļoti izglītota cilvēka’ latviešu valoda – pilnīgi aptrakuši, debesu pusēm, skatāmi vislabākajos laikos.

  11. Iesaku filmiņu “Kas valda valodu”. Meklēt tīmeklī.

  12. Pat izglītoti cilvēki, kā Anda Līce, nezina vēsturi un lieto pārprotamu terminoloģiju.

    • Par vēsturi rakstiņā nepamanīju vispār neko. Un terminoloģiju arī īsti nesastapu. Atskaitot tiešām izsenis greizo, juridiskajā praksē diemžēl pilnīgi oficiālo `izņemt` (`izņemt nazi kā pierādījumu`, `izņemt visus grāmatvedības dokumentus`). Nedaudz augstāk rakstītājs pamatoti norāda uz anglicismu nevajadzīgu lietošanu.

Draugiem Facebook Twitter Google+