Taisnība Egilam Levitam 0
Egila Levita rakstā “Pretvalstiska darbība demokrātijā: cik tālu sniedzas tolerance?” (17.06.2013.) ir labs Gebelsa teiciens: “Demokrātijas lielākais joks ir tas, ka tā saviem nāvīgākajiem ienaidniekiem pati ielika rokās tos līdzekļus, ar kuriem tā tika iznīcināta.”
Cik precīzi tas attiecināms arī uz šodienas Latviju. Lielās pasaules valstis savu demokrātiju prot aizstāvēt. Latvija to neprot vai varbūt arī negrib. Gan Anglijā un Francijā, gan Savienotajās Valstīs sekmīgi darbojas drošības dienesti, kas ātri spēj izolēt valstij bīstamos disidentus un notiesāt. Kāpēc tā nerīkojas Latvija? Mūsu valstī nekaunīgi, pretvalstiski noskaņoti migranti jau gadiem izvērš arvien naidīgākas demonstrācijas. Aizgājis pat tik tālu, ka tie veido “ēnu valdību”, plānojot pārņemt varu. Ja izsūtītu pašus nekaunīgākos, tūdaļ iestātos ilgstošs miers.
Nav arī saprotams, kāpēc netiek sodīti tie sveštautieši – uzņēmumu vadītāji, kuri nepieņem darbā latvieti, ja viņš nepārvalda krievu valodu, neskatoties uz to, ka darba procesā tā nav vajadzīga.
Kā var skolā par skolotāju turpināt strādāt Rafaļskis? Viņš taču publiski paziņoja, ka ir nelojāls pret pastāvošo varu. Jācitē atkal Egils Levits: “Ja pretvalstiskie spēki jau ķeras pie reāliem darbiem, tādā gadījumā valdības un drošības iestāžu uzdevums un pienākums ir tos nepieļaut un vērsties pret tiem ar visu likuma bardzību. Te nekāda tolerance nav pieļaujama.
Demokrātijā valstij ir jābūt absolūtam varas monopolam, ar kura palīdzību tiek īstenota likumība.”
Līdz šim esošās varas naidīgos sveštautiešus ir atstājušas savā vaļā. Turklāt tas ir noziedzīgi, ka pēc nesen pieņemtā likuma par uzturēšanās atļauju to var saņemt jebkurš, kas nopērk nekustamo īpašumu vai kas valsts kasē iemaksā noteiktu summu. Krievijas pārstāvji iepērk dzīvokļus, mājas, uzņēmumus un pat lielus zemes gabalus ciematu celtniecībai, nopirkti vairāki lieli pārtikas uzņēmumi. Vēl viena piezīme: Krievijas Valsts domes vicespīkers Vladimirs Žirinovskis TV publiski rosināja Krievijai pievienot tos Latvijas rajonus, kurus vairākumā apdzīvo krievi. Ar visu nopietnību jāuzņem arī Krievijas prezidenta paziņojums, ka krievi aizstāvēs savus tautiešus jebkurā pasaules malā. Tie ir acīm redzami reāli draudi.
Dombrovska kungs ekonomikā ir paveicis varoņdarbu, taču ko līdz šīs titāniskās pūles, ja ļauj nesodīti darboties naidīgi noskaņotiem interfrontistiem, kuri no pirmās neatkarības dienas neslēpa savus ļaunos nodomus?
Nepietiek ar to, ka Saeimā salasījusies jau vesela frakcija, kas noliedz okupāciju. Eiropas Parlamentā daži ne tikai noliedz okupāciju, bet arī balso pretēji Latvijas valsts interesēm. Vai kāds aptver šo absurdu? Ir jāņem vērā Egila Levita priekšlikums: “Valsts nepārtrauktības doktrīna 1990. gada 4. maija deklarācijā ir noteikta konstitucionālā līmenī. Tā pieder pie Latvijas valsts pamatiem. Tā ir obligāta jebkurai valsts amatpersonai, ne tikai pildot savus uzdevumus, bet arī savā privātajā darbībā. Piemēram, ja kāds ierēdnis vai valsts darbinieks noliedz okupāciju, tas tūdaļ ir atlaižams.”
