Foto-LETA

Taisnīgums iespējams, pieņemot lustrācijas likumu 32

Vēstule Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, LR Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Divdesmit piecus gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri – gandarījumu. Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā.

Mēs uzskatām, ka šī bīstamā tendence ir apturama. Tāpēc aicinām jūs nodrošināt tiesisku un vispusīgu padomju okupācijas režīma represīvo iestāžu darbības izvērtējumu Latvijā un, kas jo īpaši svarīgi, uzņemties iniciatīvu lustrācijas likuma izstrādē un pieņemšanā. Tas ļautu savulaik VDK savervētajiem cilvēkiem lustrācijas likumā noteiktā laikā un kārtībā brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notikusi, un morāli attīrīties. Pārējo VDK aģentu vārdi būtu jādara zināmi sabiedrībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šāds attīrīšanās jeb lustrācijas process jau noticis gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras pēc Otrā pasaules kara atradās PSRS pakļautībā un ietekmē. Arī Latvijā tas dos iespēju atbrīvoties no baiļu un neziņas sloga. Pagātnes taisnīga izvērtēšana ir būtiska Latvijas valsts tagadnei un nākotnei.

Vienlaikus aicinām aktivizēt pretošanās veidu apzināšanu PSRS okupācijas režīmam. Atgādinām par nepieciešamību pārliecības un brīvības cīnītāju dzīves stāstus saglabāt kultūras atmiņā un pārliecinošāk iekļaut mūsdienu izglītības saturā.

Latvijas Republika nav tikai ekonomiska telpa, kuras eksistences mērķis ir abstrakta labklājība. Latvijas valsts, latviešu valoda un kultūra ir svēts mantojums, ar asinīm un upuriem izcīnīts. Pašlaik valdošais morālo vērtību relatīvisms apdraud mūsu valsts un sabiedrības garīgo kvalitāti.

1995. gadā Lidija Lasmane atdeva ordeņa domei savu Triju Zvaigžņu ordeni, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diemžēl diskusija toreiz tā arī nesākās.

Lai arī pēc 20 gadiem, tai beidzot jānotiek. Tikai tad Latvijas valsts iegūs uz patiesām vērtībām balstītu stabilitāti.

Aicinām jūs, Latvijas valsts augstākās amatpersonas, jau tuvākajā laikā apliecināt savu nostāju ar apņēmīgu un konkrētu rīcību lustrācijas likuma virzīšanā.

Lidija Lasmane, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Knuts 
Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa, Mārtiņš Mintaurs