Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. augusts, 2015
Drukāt

Nelielā Taivāna ir pasaules līdere informācijas tehnoloģiju eksportā (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Sindžu zinātnes un rūpniecības parka izveidošana 1980. gadā ievadīja augsto tehnoloģiju uzvaras gājienu Taivānā un deva iespēju tai izvirzīties vadošajā vietā pasaulē informācijas tehnoloģiju jomā.

Pēdējos gados vairākkārt apmeklējot Taivānu, kas no holandiešu iedibināta tirdzniecības priekšposteņa 17. gs. ir kļuvusi par pasaules tirdzniecības lielvalsti ar īpašu devumu informācijas tehnoloģiju jomā, vairojas iespaids par šo valsti kā drošu sava ceļa gājēju ekonomikā un politikā. Nelielā salu valsts, kuras teritorija gandrīz divreiz mazāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaits desmit reizes lielāks, ir pasaules līdere informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojuma eksportā.

Nedaudz vēstures

Japānas okupācijas laikā (1895 – 1945) tika strauji attīstīta lauksaimniecība un rūpniecība, naftas pārstrāde, metalurģija, alumīnija ieguve, kuģu būve, celti dzelzceļi, elektrostacijas. Rūpniecības attīstības un urbanizācijas process kļuva vēl straujāks pēc 1949. gada, kad uz Taivānu pārcēlās aptuveni divi miljoni Čana Kaiši režīma karavīru un ierēdņu pēc zaudējuma pilsoņu karā Mao Dzeduna komunistu armijai. Vienlaikus ar straujo ekonomisko attīstību Taivāna kļuva par aukstā kara priekšposteni Dienvidaustrumāzijā. 1958. gada augustā Ķīna sāka Taivānai piederošās Kinmenas salas, kas atrodas pāris kilometrus no Ķīnas piekrastes, artilērijas apšaudi, kas ilga vairāk nekā 40 dienas. Kinmenu, kas līdz ar Matsu salu savulaik bija Taivānas aizsardzības priekšpostenis un kur klintīs izspridzināti un izdobti plaši tuneļi torpēdlaivu izvietošanai, tagad var apmeklēt arī ārzemju tūristi.

Pasaules fabrika vēl pirms Ķīnas

Atgūties no kara postījumiem Taivānai palīdzēja ASV un zemes reforma. Zemnieki saņēma aizdevumus, lai iegādātos sēklas, mēslojumu, pesticīdus. 1959. gadā 90% eksporta bija lauksaimniecības preces, valsts sevi pilnībā apgādāja ar pārtiku. Valstī bez izejvielām imports tika ierobežots, vairākumu plaša patēriņa preču ražoja uz vietas, strauji auga vieglā rūpniecība. Taivāna kļuva par pasaules fabriku jau vairākus gadu desmitus pirms Ķīnas. Sākusi ar rotaļlietām, lietussargiem un divriteņiem, Taivāna vēlāk izgāja pasaules tirgū ar augstās tehnoloģijas precēm ar lielu pievienoto vērtību. Valsts ir pasaules pirmajā trijniekā informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojuma eksportā. Arī tagad tiek ražoti divriteņi, bet 21. gadsimta līmenī: no oglekļa šķiedrām un titāna. 2011. gadā Taivāna eksportēja 4,4 miljonus divriteņu par 1,66 miljardiem dolāru. Taivānas firma “O-Ta” ražo gandrīz septiņus miljonus golfa nūju gadā, bet kopā ar partneriem tā piegādā pusi golfa aprīkojuma pasaules tirgū.

Izglītībai atvēl sesto daļu budžeta

Kopš karastāvokļa atcelšanas 1987. gadā Taivānā ir daudzpartiju sistēma, mediju jomā konkurē desmitiem televīzijas kanālu, preses izdevumu un tīmekļa vietņu.

Taivānas, kurā nav nekādu dabas resursu, straujā ekonomiskā attīstība notikusi, lielā mērā pateicoties izglītotajiem un darbīgajiem iedzīvotājiem, jo izglītībai, zinātnei un kultūrai ik gadu atvēlēta aptuveni sestā daļa valsts budžeta. Deviņgadīgā skola ir obligāta kopš 1968. gada, un tagad mācās 99,94 procenti šā vecuma bērnu. Valstī ir 148 universitātes, tajā skaitā 89 privātas mācību iestādes – trīs reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, kas saasinājis cīņu par finansējumu. Konstitūcija nosaka, ka izglītībai, zinātnei un kultūrai jāatvēl ne mazāk kā 15 procenti no valsts budžeta un ne mazāk kā 35 procenti no pašvaldību budžeta. Pēc dzīves līmeņa Taivāna ierindojas starp attīstītākajām pasaules valstīm. Pēc ANO datiem, vidējais paredzamais dzīves ilgums valstī 2014. gadā bija 79,5 gadi (76,4 gadi vīriešiem, 82,8 gadi sievietēm). Kā jau attīstītā valstī Taivānā ir zema dzimstība un arvien lielāks skaits gados vecu cilvēku. Pērn vidējā alga valstī bija 48 600 Taivānas dolāru (1600 ASV dolāru).

Nacionālo parku lielvalsts To, kas taivāniešiem palīdz apzināties savu esību un savas saknes, var vērot daudzajos tempļos gan Taipejā, gan citviet valstī. Budisms vai daoisms neprasa ārišķīgas ceremonijas un skaļus ticības apliecinājumus. Pat lielpilsētas vidū tempļi ir miera, klusuma un meditācijas saliņas, kur cilvēki lūdz augstāko spēku padomu un aizstāvību un pateicas dievībām, atstājot ziedus un augļus. Taivānas, nelielas un blīvi apdzīvotas salas, arhitektūrai raksturīgi centieni pēc minimālisma un vēlmes rast telpu, kas nebūtu cilvēku vai automobiļu pārpilna. Pāreja no smagās rūpniecības un metālapstrādes uz informācijas tehnoloģijām devusi iespēju pārveidot rūpnieciskos cehus par mākslas centriem. Ar lielu rūpību tiek atjaunotas gan senās, gan tikai pārdesmit gadu vecās ēkas, jo tās ir valsts vēstures daļa.

Nelielajā salā, kur vairāk nekā pusi teritorijas aizņem kalnu grēdas un mežiem klāti pakalni, ir milzīga dabas dažādība. Tās saglabāšanai izveidoti astoņi nacionālie parki un aizsargājamās teritorijas, kas aizņem piekto daļu zemes platības. Pateicoties siltajām straumēm Taivānas piekrastē, klimata joslas variē no mērenās līdz tropiskajai, salā saglabājušās tikai šeit sastopamas augu, putnu un dzīvnieku sugas, piemēram, Taivānas zilā dzeguze un kalnu ezeru lasis, kas tur palicis iesprostots kopš pēdējā ledus laikmeta. Salā ir vairāk nekā 200 virsotņu virs trīs kilometriem, tajā skaitā Austrumāzijā augstākais (3952 metri) Jušana kalns. Kalnu nogāzes ir klātas mūžzaļiem mežiem, kas priecē acis, vairo skābekli un mazina zemes nogruvumu briesmas lietus sezonā.

Vairākkārt apmeklējot Taivānu, līdz ar tehnoloģiskajiem jaunumiem zinātnes centros mani visvairāk pārsteidza daudzviet saglabātā neskartā daba, kas ir ievērības cienīgs panākums blīvi apdzīvotajā salā. Kosmopolītiskā Taipeja dzīvo saspringtā, rietumnieciskā ritmā, bet salas dienvidos Klusā okeāna piekrastē jūtama polinēziešu kultūras dvesma. Taivānā nav tik plašu pludmaļu kā Taizemē, toties salīdzinoši nelielā teritorijā ir pārsteidzoša dabas daudzveidība: zemiene ar rīsu laukiem un ananasu plantācijām, kalni pat ar sniegotām virsotnēm, ziedu bagātība visos gadalaikos, ūdenskritumi, apdzisušu vulkānu krāteri, karstie avoti, koraļļu rifi un klinšu aizas. Kalnu upēs var nodoties laivošanai, bet piekrastes ūdeņos – niršanai. Zaļajā salā Taivānas Klusā okeāna piekrastē ir karsta sāļā ūdens avots, kādu pasaulē ir tikai trīs. Netālu esošā Orhideju sala ir tropisko ziedu paradīze. Taivāniešu un ārzemju tūristu iecienīta apskates un atpūtas vieta ir gleznainais Saules un mēness ezers valsts vidienē. Ap ezeru vijas celiņš riteņbraucējiem vairāk nekā 20 kilometru garumā. Ezera tuvumā uzceltas viesnīcas, ko arhitekti un celtnieki prasmīgi iekļāvuši dabas ainavā. Par taivāniešu tuvumu dabai liecina daudzās piemiņas lietiņas, kas izgatavotas no dabiskiem materiāliem – koka, ādas, salmiem.

Taivāniešu un ārzemju tūristu iecienīta apskates un atpūtas vieta ir gleznainais Saules un mēness ezers, ap kuru vijas celiņš riteņbraucējiem vairāk nekā 20 kilometru garumā. Ezera tuvumā uzceltas viesnīcas, ko arhitekti un celtnieki prasmīgi iekļāvuši dabas ainavā.Taivāniešu un ārzemju tūristu iecienīta apskates un atpūtas vieta ir gleznainais Saules un mēness ezers, ap kuru vijas celiņš riteņbraucējiem vairāk nekā 20 kilometru garumā. Ezera tuvumā uzceltas viesnīcas, ko arhitekti un celtnieki prasmīgi iekļāvuši dabas ainavā.

 

Šaurība iemāca tīrību

Nelielā valsts teritorija mudinājusi saliniekus cienīt vides tīrību. Vēl deviņdesmito gadu sākumā ielās krājās sadzīves atkritumi, rūpniecības atkritumi tika izvietoti, kur pagadās, jo nebija pārstrādes uzņēmumu. 1998. gadā tika pieņemts likums, ka ražotājiem un importētājiem ir jāmaksā zināma summa par dažādu preču (stikls, plastmasa, papīrs, alumīnija folija, riepas, baterijas u. c.) savākšanu un pārstrādi. No saņemtās naudas (aptuveni seši miljardi dolāru gadā) Valsts vides pārvalde piešķir pabalstus pārstrādes uzņēmumiem, kas maksā atkritumu savācējiem, bet tie maksā iedzīvotājiem, kam atkritumu šķirošana kļuvusi par ikdienas paradumu. Tagad atkritumu pārstrādes apjoms Taivānā ir viens no augstākajiem pasaulē, atgriežot apritē stiklu, papīru, plastmasu un atgūstot zeltu un citus dārgmetālus no elektroniskajām ierīcēm. Taivānā nav derīgo izrakteņu, tās kapitāls ir izglītoti un enerģiski cilvēki, kas ražo visvairāk elektronisko ierīču pasaulē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Strauji augot elektroniskās rūpniecības apjomam, pieaudzis arī pārstrādes uzņēmumu skaits, kuru seifos krājas zelts miljardiem dolāru vērtībā, bet novecojušās tehnikas atlūzas nepiesārņo vidi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta toksisko ķīmisko vielu, tādu kā fosfors un dzīvsudrabs, pārstrādei. Gaismas diožu ražošanas firma “Chung Tai”, pārstrādājot savas produkcijas atlikumus, iegūst izejvielas jaunām precēm. Taivānā ražotie saules enerģijas paneļi un elektronika dod iespēju tikt pie elektrības un interneta daudzās Klusā okeāna salu valstīs.

Ļoti augstā tehnoloģiskā līmenī ir brīdinājuma sistēma par viesuļvētru tuvošanos salai un iedzīvotāju apziņošana par varbūtēju apdraudējumu. Valstī izveidota nacionālā kosmosa izpētes programma, kurā 15 gados plānots ieguldīt 631 miljonu dolāru. Ar ASV raķetēm palaisti vairāki Zemes pavadoņi jonosfēras izpētei un laika prognožu noteikšanai, kas salai, kas atrodas Klusā okeāna perimetra zemestrīču joslā, ir ļoti svarīgi.

Valsti ceļ izglītoti cilvēki

Taivānas straujā ekonomiskā attīstība notikusi, jau pirms vairākiem gadu desmitiem izraugoties konkrētus stratēģiskās attīstības virzienus un pateicoties izglītotajiem un darbīgajiem iedzīvotājiem. Kā atzinuši ārvalstu eksperti, Taivānas īpašā spēja ir apvienot fundamentālo zinātnisko izpēti ar ātru rūpniecisko pielietojumu, kas ļauj tai konkurēt ar moderno tehnoloģiju lielvalstīm. Pasaules ekonomiskā foruma veidotajā konkurences tabulā Taivāna regulāri ieņem vietu pirmajā trijniekā, tehnoloģisko sasniegumu izmantošanas jomā esot otrā aiz ASV. Zinātnes un rūpniecības parkos radītais augstās tehnoloģijas potenciāls ir valsts ekonomiskās labklājības un eksporta straujā pieauguma pamatā. Sindžu zinātnes un rūpniecības parka izveidošana 1980. gadā ievadīja augsto tehnoloģiju uzvaras gājienu Taivānā un deva iespēju tai izvirzīties vadošajā vietā pasaulē informācijas tehnoloģiju jomā. 750 hektāru platībā izvietotas 312 augsto tehnoloģiju firmas, rūpniecības un pētniecības iestādes, laboratorijas, skola, dzīvojamās ēkas, sporta iekārtas un atpūtas vietas. Parka teritorijā ir arī slimnīca, pasts, muitas nodaļa, banka. Darbs te mijas ar izklaidi un kultūras un mākslas pasākumiem. No katriem desmit dolāriem, ko par eksportu nopelna Taivāna, viens dolārs nāk no Sindžu parka. Simt tūkstošiem parka darbinieku ir radīti vislabvēlīgākie apstākļi darbam un atpūtai, lai ražotu produkciju, kam ir ļoti augsta konkurētspēja pasaules tirgū. Parkā saražotās produkcijas apjoms pārsniedzis 30 miljardus dolāru gadā. Sindžu parka darbinieku vidējais vecums ir 32 gadi. Sindžu rūpniecības parks atrodas divu universitāšu tuvumā, tāpēc parkā izvietotās firmas saņem speciālistus, kas ir labi sagatavoti gan teorētiski, gan praktiski. Pirms divdesmit gadiem tikai pāris desmiti studentu atgriezās Taivānā pēc studijām ārzemēs. Pērn ar ārzemju universitātēs iegūtiem zinātniskiem grādiem un praktiskā darba pieredzi dzimtenē atgriezās vairāk nekā 4300 speciālistu.

Atsakās no rūpnieciskā pirātisma

Taivānā, ko nacionālās attīstības plāns paredz pārvērst “Zaļā silīcija salā”, ierīko vēl aptuveni pusduci zinātnisko parku, no kuriem plašākais būs Tainanā ar 1038 hektāru platību. Katram no tiem būs sava specializācija – biotehnoloģija, tajā skaitā orgānu protezēšana; telekomunikācijas; datortehnika; vides aizsardzība; optoelektronika; precīzā mašīnbūve; nanotehnoloģija. Valstī izstrādāts sešu gadu nacionālās ekonomiskās attīstības plāns, kas paredz 75 miljardu dolāru ieguldījumus un kam jāveicina labklājības un dzīves līmeņa augšana. Īpašu uzmanību un pusmiljardu dolāru paredzēts veltīt dizaina mākslas attīstībai, lai jaunās preces būtu oriģinālas ne tikai pēc satura, bet arī formas un būtu atpazīstamas kā Taivānas stils. Uzņēmēji secinājuši, ka izskatīgu preču ražošana palielina to vērtību, un atsakās no populāru Rietumu preču zīmju kopēšanas, kas savulaik Taivānai sagādāja pirātu valsts pavārdu. Uzņēmība un gatavība īstenot pārdrošas idejas ir darījusi Taivānu par vērā ņemamu spēku globālajā ekonomikā.

Par Taivānas nākotni jālemj taivāniešiem

Nākamā gada janvārī paredzētās prezidenta vēlēšanas var iezīmēt robežšķirtni Taivānas mūsdienu vēsturē. Priekšvēlēšanu kampaņas centrā ir Taivānas attiecības ar Ķīnu. Līdzšinējā prezidenta Ma Jindzju laikā noslēgta virkne līgumu par ekonomisko un transporta sakaru paplašināšanu ar Ķīnu, bet šo politiku neatbalsta iedzīvotāju vairākums, uzskatot, ka tā nāk par labu tikai lielajam biznesam. Pērn novembrī valdošā Nacionālistu partija (KMT) cieta sakāvi pašvaldību vēlēšanās, un pēc studentu protestiem šogad bija spiesta atcelt plānoto kārtējo līgumu ar Ķīnu. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka aptuveni 80% iedzīvotāju atbalsta status quo – Taivānas de facto neatkarību, atturoties to pasludināt formāli, lai neizraisītu Ķīnas militāru reakciju. Taivānā politikā aktīvi iesaistās paaudze, kas uzaugusi demokrātijas apstākļos, uzskata sevi par taivāniešiem un prasa atzīt Taivānas valstiskumu. Opozīcijā esošās Demokrātiskās progresa partijas (DPP) kandidāte valsts galvas amatam, kura nesen apmeklēja ASV, sola uzturēt pragmatiskas attiecības ar Ķīnu un nešūpot laivu, apzinoties, ka Vašingtona negrib krīzi Taivānas šaurumā. Uzvaras gadījumā DPP kandidāte apliecinājusi vēlmi uzturēt status quo stāvokli, savā politikā pirmajā vietā liekot Taivānas intereses, tās ekonomiku un kultūru. Viņa apstiprinājusi, ka viņas politikas centrā būs Taivāna pretēji prezidenta Ma orientācijai uz jaunu līgumu slēgšanu ar Ķīnu. Viņasprāt, jautājums par apvienošanos jārisina demokrātiski, par to lemjot pašiem taivāniešiem.

Taivāna dara visu iespējamo, lai pasaule uzzinātu, ka tā ir demokrātiska, miermīlīga valsts, kas grib sadarboties ar visām valstīm uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma pamatiem. Pēdējos gados miljoniem tūristu no Ķīnas ir apmeklējuši Taivānu. Šobrīd Ķīnā darbojas vairāk nekā pusmiljons Taivānas uzņēmēju, izmantojot salīdzinoši lētāko darbaspēku un zemi. Valdība izrāda pretimnākšanu uzņēmējiem, kas grib darboties Ķīnā, taču brīdina, ka Ķīnas nesakārtotie likumi un visaptverošā korupcija var nopietni apdraudēt sadarbību.

Šogad notikušās studentu demonstrācijas ir vēl viens apstiprinājums sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, kas liecina, ka paaudze, kas jaunāka par 40 gadiem, uzskata sevi par taivāniešiem ar izteiktu nacionālās identitātes un valstiskās patstāvības apziņu. Dažādos laikos Taivānā bijušas dažādas varas, bet nu jau ilgāk nekā pusgadsimtu tai ir sava valdība, armija, valūta, pase un skaidri noteiktas robežas, ko atzīst vairākums pasaules valstu. Pēdējos gados gan pašmājās, gan ārzemēs arvien biežāk izskan ieteikums de facto neatkarīgajai salu valstij lietot īso un skaidro vārdu – Taivāna, nevis maldinošo nosaukumu “Taivānas, Pengu, Kinmenas un Matsu atsevišķā muitas teritorija” jeb saīsināti “Ķīniešu Taipeja”, kā to pieprasa Ķīna.

Uzziņa

Teritorija – 36 200 kvadrātkilometru

Iedzīvotāju skaits – 23,4 miljoni. Aptuveni 95% ķīniešu izcelsmes, aptuveni divi procenti ir malajiešu-polinēziešu izcelsmes pamatiedzīvotāji, kas iedalās 14 ciltīs

Naudas vienība – jaunais Taivānas dolārs NT$ (30,2 NT$ = 1 USD)

Iekšzemes kopprodukts – nominālais – 505,5 miljardi USD (2014), pēc pirktspējas paritātes – 1 trlj. 75 miljardi, uz vienu iedzīvotāju – 45 854 (Latvijā – 23 707)

Pasaules līdere informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojuma eksportā

Oficiālā valoda – ķīniešu valodas mandarīnu dialekts, kā arī holo, haka un vairākas austronēziešu valodas

Reliģija – budisms, daoisms, kristietība, tautas ticējumi

Augstākā virsotne – Jušana kalns – 3952 metri, salā ir vairāk nekā 200 virsotņu virs 3000 m

Oficiālas diplomātiskās attiecības ar 21 valsti, bet saimnieciski un kultūras sakari ar vairāk nekā simt valstīm; bezvīzu režīms ar ASV, ES un virkni citu valstu

Populāras piemiņas lietas – rotas no nefrīta – zaļa pusdārgakmens, ko Dienvidāzijā uzskata par laimes nesēju.

Nacionālais kārums – ananasu kūka

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Milzīgā Krievija — terorisma un subversijas eksportētāja. Vairāk nekā.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+