Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. septembris, 2016
Drukāt

Pēc oficiāliem datiem, Latvijā taksometra vadītāja vidējā alga ir 66 eiro (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Cik tu pelni?” – “Nu, dienas beigās uz rokas kādi piecdesmit, septiņdesmit eiro paliek,” man atzina taksometra šoferis. Pēc oficiālās statistikas, taksometra vadītāja vidējā alga ir 66 eiro mēnesī. Budžetā līdz šim katru gadu ienāk 1,8 miljoni eiro. Kur paliek pārējais?

Tā kā taksistu ienākumus uzskaitīt neviens neuzņemas, nolemts no nākamā gada 1. janvāra iekasēt 286 eiro patentmaksu no katra auto. Šādi speciālajā valsts budžetā papildus vajadzētu ienākt vēl četriem miljoniem eiro. Taksometru firmu īpašnieki brīdina, ka saistībā ar nodokļa ieviešanu maksu par braucienu – ne vairāk par 10% – celšot arī tie pārvadātāji, kas jau patlaban godīgi norēķinoties ar valsti.

Fiksēts maksājums reizi mēnesī

Latvijā patlaban taksometru pārvadājumu nozarē nodokļus maksā vien 15 – 20% uzņēmumu, atzīst nozares uzņēmēji. Valstī ir 2800 – 3000 taksometru, viena taksometra vadītāja vidējā alga, pēc oficiālās informācijas, ir vidēji 66 eiro mēnesī. VID iesniegtās atskaites rāda, ka taksometru vadītāji darbojas ļoti īsu laiku – 28 stundas mēnesī. Vienas stundas darba likme viņiem ir 2,12 eiro.

Taksometru nozarē valstī pavisam ir uzskaitīti 979 taksometru vadītāji un 95 autovadītāji. Neviens nešaubās, un arī paši taksometru vadītāji sarunā atklāj, ka viņi pelna daudz vairāk. Zem lielo taksometru firmu nosaukumiem darbojas mikrouzņēmumi, kuru līdz­īpašnieki vai darbinieki šoferi maksā fiksētu 9% nodokļu likmi no saņemtajiem naudas ienākumiem, kas nepārsniedz 50 000 eiro gadā. Mikrouzņēmumos arīdzan nav jāuzskaita darba laiks un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Agrāk plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka taksometru vadītāji naudas ienākumu slēpšanai griež atpakaļ skaitītājus. Tātad ēnu ekonomika nozarē ir ļoti liela.

A/s “Rīgas taksometru parks” (“RTP”) padomes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks teic, ka Rīgā vien šādu taksometru vadītāju mikrouzņēmumu esot aptuveni 600. “RTP”, visticamāk, patlaban ir vienīgais taksometru pārvadātājs, kas slēdz ar saviem darbiniekiem darba līgumus. “Valsts ieņēmumu dienests nespēj viņus visus (taksometru mikrouzņēmumus. – Red.) pārbaudīt. Ja arī spētu, tad pārbaudes maksātu dārgāk nekā maksātie nodokļi,” piebilst uzņēmējs. Daudzi pakalpojuma sniedzēji piedāvā dempinga cenas, tā negodīgi konkurējot ar nodokļu maksātājiem.

Šā iemesla dēļ lielie taksometru pārvadātāji rosinājuši priekšapmaksas nodokļa ieviešanu. L. Muižnieks skaidro, ka nodoklis par vienu automašīnu būtu jāmaksā pirms licences kartītes saņemšanas, kas parasti notiekot vienu reizi mēnesī. Uzņēmēji esot gatavi to maksāt vien tad, ja jaunais nodoklis sevī ietveršot gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Jāprecizē, ka ar vienu mašīnu parasti brauc vairāki vadītāji. “Lai šādu kārtību izveidotu, ir jāmaina likums par nodokļiem un nodevām, kā arī­dzan Darba likums. Man nav lielu cerību, ka izmaiņas veiks iecerētajā termiņā,” pesimistiski noskaņots ir Muižnieks.

Ieguvēji un zaudētāji

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis teic, ka 286 eiro taksometra nodokli iecerēts ieviest dēļ augstā ēnu ekonomikas īpatsvara taksometru nozarē un tāpēc, ka patlaban darbaspēka nodokļu maksājumus aprēķina, tomēr no uzņēmumiem tos ir sarežģīti saņemt. Tomēr ienākuma nodoklis tajā nav ietverts.

L. Muižnieks uzsver, ka jaunajam priekšnodoklim tomēr ir jāietver gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan arīdzan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Taksometru nozare turpinās diskusiju par sev izdevīgiem nosacījumiem. Patlaban ir droši zināms, ka ēnu ekonomikas izskaušana nākamajā gadā sadārdzinās braucienu ar taksometru. Ieguvēji būs nozares darbinieki, kas krās lielāku pensiju un varēs saņemt labākus pabalstus, pasažieriem par pakalpojumu būs jāmaksā atbilstoši tā izmaksām. Toties valsts speciālajā budžetā būs par četriem miljoniem vairāk naudas, ko varēs izmantot sociālajiem maksājumiem.

Šonedēļ Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē līdzās diskusijai par nākamā gada valsts budžetu un minimālās algas apmēru sprieda arī par patentmaksu taksometriem.

 

UZZIŅA

CSDD reģistrētie vieglie taksometri:

2013. g. – 2705

2014. g. – 2888

2015. g. – 2902

 

20160907201622_4632

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Pilsētniekus met kā gribi, Tāpat kā kaķi, vienmēr uz kājām. Tikai mincīšus nemētājiet – žēl.
    Kā gan nesaprast. Valsts nav domāta savu pamatiedzīvotāju aizsardzībai, bet gan saucamās ”elites ” naudas maku pildīšanai, varbūt precīzāk – to maku pildīšanai, kas piezīdušies pie valsts siles. To ka lauku iedzīvotāji tiek mērķtiecīgi padzīti no savas zemes, sava kaktiņā, nevienu neinteresē. Jo vairāk ekonomiski nepamatotu prasību , jo mazāk iespēju lauku iedzīvotājiem izdzīvot. Viena no prasībām ir mazo lauku veikalu kases aparātu un citu prasību piemērošana, kas ir vienāda ar ārzemju veikalu prasībām. Peļņa nav tik liela lai šīs prasības spētu pildīt. lIKVIDĒJAM SKOLAS, ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDES UN VEIKALUS. Līdz ar to nepastāv nekāda reāla iespēja lauku iedzīvotājiem izdzīvot. Pārdod tikai savu zemīti ārzembiekiem un dodies svešumā.

  2. maksat mazak nodoklos lai vidam un deputatiem mazak butu ko rit ta jau .. cel sev algas

  3. Nezinu, kam tas jādara, bet Latvijas ierēdņi nav spējuši šo rebusu risināt – ja pareizāk vienkāršot un tā, lai visiem labi – taksistiem, valstij un pasažieriem. Nu nekā , ko darīs tad , ja būs kaut kas sarežģītāks? Dibinās jaunu ministriju, departamentu…

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+