Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. augusts, 2013
Drukāt

Takšu kari: Visiem spēlētājiem Rīgā ir par maz vietas

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Vēsture rāda, ka kari var ieilgt desmitiem un pat simtiem gadu. Rīga ir viena no vietām uz pasaules kartes, kur taksometru “kari” – kā citādi lai sauc notikumus, kad šauj, sit, dur, dauza, – notiek kopš pagājušā gadsimta, un vēl 2009. gadā ceļā uz lidostu varēja dabūt lodi stiklā.

 

“Pašvaldība nepieļaus taksometru karus, sarkanā līnija ir pārkāpta!” tolaik paziņoja Rīgas vicemērs Šlesers. Šodiena rāda, ka “čiks” vien sanāca, jo uzbrukumi un draudi joprojām ir taksometru vadītāju ikdiena.

 

Pelēkie pret “tomātiem”

26. augusta rīts Stacijas laukumā atkal sākās ar nelielu “kariņu”. Norobežoto, tikai AS “Rīgas taksometru parks” (RTP) automobļiem pieejamo stāvvietu pretim barjerai bija nobloķējis pelēks spēkrats ar “Allo Taksi” zīmi. Vadītāju aizgādāja uz Valsts policiju (VP), sastādīja protokolu par automašīnas novietošanu vietā, kur nav atļauts stāvēt, taču neatlaidīgais vīrs pēcpusdienā atkal atgriezās vecajās pozīcijās.

Valērijs Utjanskis sešus gadus tiesājies, lai pārtrauktu, kā pats saka, RTP monopoltiesības uz Stacijas laukuma autostāvvietu, un papildzīme, kas šo vietu atļauj izmantot tikai “tomātiem” – tā taksistu aprindās mēdz saukt RTP automobiļus –, tiktu novākta.

Šā gada jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams nolēma apmierināt V. Utjanska atkārtoto lūgumu un apturēja papildzīmes darbību. Taču tās vietā uzlikta cita, kas stāvvietā ļauj iebraukt tikai ar šīs teritorijas īpašnieka SIA “Linstow” atļaujām.

Viens no ilggadējiem taksometru “karu” lieciniekiem, Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas konsultants Marats Suleimanovs jezgu Stacijas laukumā, tāpat kā neseno gadījumu Vecrīgā ar riepu saduršanu, nosauc par ikdienas situāciju. “Riepas sadur regulāri divas trīs reizes mēnesī. Tas nav pats trakākais, taksisti tiek arī sisti, un visi pie tā jau ir pieraduši. Par to sāka runāt tikai tāpēc, ka automašīnā gadījās ministrs. Ja nebūtu viņš, neviens par to nerunātu,” vēsā mierā nosaka M. Suleimanovs. Beidzot par šādu gadījumu ierosināta krimināllieta, viņš piebilst un norāda, ka vismaz pussimts līdzīgu notikumu palikuši bez policijas uzmanības.

 

Nelaba tendence

Savstarpējās cīņās, izmantojot gan likumīgus, gan nelikumīgus paņēmienus, firmas sev izkaro tiesības uz stāvvietām, kuru visiem 1749 taksometriem Rīgā vienkārši nepietiek. Pirms četriem gadiem pašvaldības “dārziņā” jau tika mesti akmeņi, ka tā atļāvusi pilsētā izplesties 70 firmām, taču šodien Rīgas domes Satiksmes departamenta (turpmāk SD) mājas lapā publicēti 290 vieglo taksometru pārvadātāju nosaukumi. Tāpēc par galveno strīdu izvērsusies teritorijas dalīšana, to atzīst arī VP, kas konstatējusi uzņēmumus, kas, pēc VP Rīgas reģiona preses pārstāvja Toma Sadovska vādiem, “varētu piekopt teritorijas dalīšanu, kas var izpausties kā teritorijas aizņemšana, nelaižot tajā citus taksometrus, kā arī uzbrukumi viņiem, piemēram, riepu duršana u. c.”.

Kopš gada sākuma Rīgā un tās reģionā ierosināti desmit kriminālprocesi, kuros kā cietušie vai pārkāpēji, t. i., aizdomās turētie, iesaistīti taksometru vadītāji, taču VP pārstāvis nevarēja nosaukt, cik gadījumu saistīti tieši ar firmu savstarpējiem cīniņiem. Šobrīd policija strādājot, lai tādi kā nesenais notikums Vecrīgā neatkārtotos.

Par policijas “darbību” savs vērtējums Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vieglo taksometru pārvadātāju sekcijas vadītājam Leopoldam Muižniekam. Pēc jau pieminētā piecu taksometru vadītāju agresīvā uzbrukuma “Baltic Taxi” automobilim, kurā, kā, par nelaimi, atradās Saeimas deputātes, izglītības ministrs un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Valsts policija sarīkojusi pārbaudi. “Uzminiet, kurās firmās? Protams, ka Rīgas Taksometru parkā un “Baltic Taxi”!” kā nelāgu joku notikušo izklāsta L. Muižnieks un nocitē Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani – nav ko ar lielgabalu šaut uz zvirbuļiem. “Rīgā ir gandrīz 300 firmas, un lielākā daļa no tām ar vienu mašīnu, kuras neviens rokā neķers un neizkontrolēs. Ja arī noķers, nākamajā dienā būs cita firma ar citu nosaukumu.” Pastiprinātu likumsargu uzmanību dažām lielajām kompānijām L. Muižnieks nosauc par “nelabu tendenci”, kas mazajiem uzņēmējiem ļauj justies gandrīz vai neaizskaramiem.

 

Peters sola 
”pieiet” radoši

“Uzskata, ka vidēji uz 1000 cilvēkiem nepieciešama viena automašīna. Rīgā nevajag vairāk par 800 mašīnām. Šobrīd jebkurš, kas vēlas, var kļūt par vieglo taksometru pārvadātāju, tomēr pašvaldībai būtu jāizvērtē, cik lietderīgs ir šāds skaits,” spriež RTP komercdirektore Anita Pakalniece.

Likums neparedz pašvaldībai tiesības ierobežot licenču vai licenču kartīšu skaitu, kā arī noteikt jebkādas īpašas prasības – automobiļa vecumu, krāsu, aprīkojumu un citas – licences saņemšanai, skaidro SD, norādot, ka uzņēmējam, kas vēlas sākt pārvadājumus Rīgas pilsētā, jāplāno sava darbība brīvā tirgus situācijā, kurā pakalpojuma ņēmējam ir brīva izvēle, ar kādu taksometru braukt, par kādu cenu utt.
Taksikars3_Peetersone_8

Taču kara apstākļos cieš arī mierīgie iedzīvotāji, šajā gadījumā – pasažieri. Pie Rīgas autoostas pirmais uzrunātais taksometra vadītājs Dainis Stambergs tūlīt pat pastāstīja divus nesenus gadījumus, kad pasažieris bezmaz izrauts no viņa auto un pats gandrīz “dabūjis pa galvu” tikai tāpēc, ka uzņēmis klientu “svešā” teritorijā. “Pasažierim taču ir tiesības izvēlēties taksi!” Konkurenti viņam piedraudējuši un ne jau maigā formā. “Šausmīga konkurence,” pēdējā laika situāciju raksturo taksometra vadītājs ar 11 gadu pieredzi. Viņš uzskata, ka vienīgais risinājums ir vienoti tarifi.

Jaunais SD direktora pienākumu izpildītājs Krišjānis Peters publiski solījis Rīgas taksometru karu apkarošanai pieiet radoši, izmantojot esošos likumus. Kas gan viņam traucēja to darīt līdzšinējā SD direktora padomnieka amatā jau kopš 2011. gada? Varbūt “rokas par īsām”.

SD sabiedrisko attiecību projekta vadītāja Ilze Dišlere skaidro, ka dome vairākkārt iesniegusi Satiksmes ministrijai priekšlikumus, tajā skaitā par nelikumīgu tirgus sadales ierobežošanu, paredzot tiesības pašvaldībām, rīkojot publisko izsoli, iznomāt stāvvietas ielu sarkano līniju robežās un ielu malās taksometru stāvvietu ierīkošanai. Satiksmes ministrija uzskata, ka situāciju var noregulēt Rīgas dome pati ar saistošiem noteikumiem un neatbalsta ideju par teritoriju izsolēm, tā ministrijas vārdā Aivis Freidenfelds.

Kamēr priekšlikumi ceļo no kabineta uz kabinetu, Rīgā taksometru cīņas turpinās. Kā ironiski saka M. Suleimanovs – ja “kariņu” uz savas ādas dabūtu izjust arī kāds Rīgas domes deputāts, varbūt rastos operatīvs risinājums?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+