Mobilā versija
+0.5°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
20. oktobris, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Igauņu ministrs sit knipi zem deguna (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs

Iespiesta tālākā Ministru kabineta ēkas kaktiņā, lietišķi noliekusies pār papīru kalnu, degoša apņēmībā būt gādīgai par Latvijas cilvēkiem kā filantropi Teterevi, bet, sēdēdama ar muguru pret logu, ne vienmēr visu redz, kas ārā notiek. Tādu iztēlojamies Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Taču funkcionē jūtīgs un smalki noskaņots varas instruments – ministri, padomu devēji, biroja ļaudis, kas informē valdības galvu, lai nekas nepaliktu nepamanīts un tiktu atrasta pat adata siena kaudzē. Un sistēma darbotos ļoti labi, eļļoti un gludeni, ja Latvijas televīzijās viesizrādēs laiku pa laikam neuzrastos igauņu ministri, kuri ar savu izrunāšanos dara mūsējiem varas vīriem un sievām sirdi grūtu un lieki satrauc nervus.

Tā nesen ieradās ārlietu ministre Marina Kaljurande ar paziņojumu, ka Igaunija pašreizējā ģeopolitiskajā stāvoklī aizsardzībai kāpināšot izdevumus – pāri par NATO noliktajiem diviem procentiem no IKP. Latvijā ar pieticīgu “uz pusi mazāk” aizsardzības budžetu tāda vēstījuma dēļ valdības locekļiem jāmērc dvieļi aukstā ūdenī, jāliek pie pieres, lai mitētos galvassāpes.

Un te klāt igauņu iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs ar savu “sensāciju”. Kaimiņzeme pāris gadu laikā austrumu robežas drošībā ieguldīs 75 miljonus eiro. Igaunis neslēpj – sevišķas uzmanības vērta un nozīmīgākā joma Pevkuram šķiet viss, kas saistīts ar Krieviju. Ko lai dara, ja no austrumiem mācas otram virsū. Tādi laiki pienākuši, ka diemžēl jāatbalsta dzeloņstiepļu bizness, jārok dzīva nauda zemē, lai robežu noslēgtu drošu kā ar šleperatslēgu un zaļie cilvēciņi neieplanētu, kur viņus negaida. Pēc Igaunijas ministra domām, tas jādara arī tāpēc, ka ir draudīga situācija ar bēgļiem, un kā trešo punktu viņš liek kontrabandas apkarošanu. Bez šaubām, Pevkurs silti iesaka arī Latvijai kaut ko pasākt, lai robežas nestāvētu vaļā. Ko līdzēs Igaunijas miljonu tēriņi, ja dažus kilometrus tālāk būs vārsts, caurstaigājamā sēta, nepārredzamība aiz mežu vaļņa, kur ienācēji varēs doties, kur acis rāda un kā sirds vēlas.

Labticīgais igaunis kaut kā dabūjis zināt, ka Latvija robežas sakārtošanai plānojot ieguldīt 20 miljonus. Nav liela summa, tomēr pavisam nevar sist knipi zem deguna Latvijas valdībai, ka tā nedomā par ārējo un iekšējo drošību. Tak nabadziņš Hanno ir stipri maldināts un jutīsies applaucēts, uzzinot neizfantazierētus skaitļus! Latvijas iekšlietu ministrs nule noziņojis – šogad robežas stiprināšanai došot 0,5 miljonus eiro, nākamgad būs 3 miljoni. Opā! Ar tādām “investīcijām” neir nekas cits kā gumijas stiepšana robežas sargāšanā! Par šo naudu 270 kilometru robežā ar Krieviju var nopļaut mežrozīšu krūmus un izravēt usnes, bet nezin vai uzlikt 90 kilometru nepārkāpjama žoga, kā iecerēts. Ja enerģiskais igaunis nebūtu pielipis kā dadzis, kas zina, varētu ne pirkstu nepakustināt, bet pavisam uz Pevkuru nereaģēt – sanāk liela blamierēšanās.

Protams, Krievijai robežas aizmūrēšana dikten nepatiks. Maskava rūks kā lācis, kratīs ar pirkstu.

Mums nav trūcis politiķu, kuri attiecībās ar Kremli uz ceļgaliem ievilkuši divas sliedes, bet citiem gan nevajadzētu censties viņiem līdzināties. Varbūt prezidents Vējonis šoreizīt saņemtos drosmi brīdināt un darīt valdību vērīgāku, ka mūsu valsts un robežu drošība nav mazsvarīga.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. NEKO LĪDZ ŠIM NEESAM MĀCĪJUŠIES NE NO IGAUNIJAS, NE NO LIETUVAS!!! INTERESANTI, KO UZ TURIENI BRAUC LŪKOTIES??????????????????? KAUNA ARI NAV NE NO ABU KAIMIŅU VALSTU PREZIDENTIEM, NE MINISTRIEM!!!!!!!!!!!?????????? EKSISTĒJAM KĀ VIENAS DIENAS SAIMNIEKI…….
    CIK ILGI TĀ TURPINĀSIM????????????????

  2. Tā tas varētu būt, bet no veselā saprāta puses raugoties, pat 500% valsts budžeta atvēlot aizsardzībai, būtiska ieguvuma nebūtu. Paņem kalkulatoru, ja nav, tad vienkārši papīru, zīmuli, prātiņu un parēķini!!! Mūsu aizsardzības budžets salidzinot ar naidīgā kaimiņa budžetu ir ……….

  3. Pāris dienas atpakaļ – tieši pretī ministru kabinetam (Putinososi) putina sūcēji lupatām – premjerei un ministriem pierādija, kurš šeit ir saimnieks!

    • Un nevarēju saprast, ko tā tante stostās un policistu ministrs palīdis zem rakstāmgalda sauc – vai jau aizgāja…

  4. Kāpēc Latvijai neveicās? Tāpēc, ka mēs neesam igauņi. Mums ir legāla, Putina partijas filiāle, jo mēs, latvieši, ļāvām viņiem ienākt un palikt savā zemē, jo igauņi aizvāca uz kapiem Aļošku, bet mūsu okupācijai celtais piemineklis ir svētvieta.Jo mēs esam latvieši. Pelše bija latvietis, Straujuma ir latviete, Rinkevičs, Viņķele, Čigāne, Urbanovičs …

    • Latvijai neveicas tāpēc, ka Latvijā nav bijusi lustrācija, pie varas ir visādi bijušie, kuri joprojām ir klausa kremļa pavēlēm.
      Latvija nav attīrījusies, nav sākusi savu pastāvēšanu no pareizā gala. Jau tūlīt pēc neatkarības atgūšanas vajadzēja likvidēt visas valsts apmaksātās krievu skolas.
      Izglītības sistēma arī tagad ir galīgi šķērsu, ja katrā skolā katrs skolotājs pats var izvēlēties, ko mācīt skolēniem. Tad nu mēģiniet iztēloties, kas tiek mācīts krievu skolās.
      Mēs cīnāmies ar vēju, pat ne ar vējdzirnavām. Milzīgi resursi, laiks un enerģija aiziet tukšgaitā. Tā saucamie investori ir bijuši vieni vienīgi blēži.
      Tiem, kas grib strādāt godīgi, to darīt neļauj tie, kas negrib strādāt godīgi, un to otro diemžēl ir vairāk un tie ir augstākos amatos nekā godīgie. To jau tagad redzam – visādi magoņi un loginovi, vaškeviči… pašā varas virsotnē. Nožēlojami.
      Kā gan mēs varam cerēt uz veiksmi, ja nozares vada šādi cilvēki?

  5. Kāpēc Latvijai neveicas?
    Atbilde – par daudz skatās uz Maskavu…

Kārlis Kangeris: Politiķi, netēlojiet pārsteigumu! (1)Kad Ivara Godmaņa čekas lietas pazušanas sakarā no jauna tiražēti
Anda Līce: Prasi vairāk! (3)Garīgās vērtības nav tikai gara laika vai enerģijas pārpalikumi, to radīšana prasa ne mazāk laika un spēku kā materiālās dabas lietas.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+