Kultūra
Mūzika

Talantīgs muzikāls bišu strops. Rīgas Doma kora skola vērienīgi svinēs ceturtdaļgadsimtu0


Meistari un jaunie mākslinieki diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā mēģina kopā, jo rītvakar uz Ķīpsalas halles skatuves gaidāmas interesantas un radošas satikšanās.
Meistari un jaunie mākslinieki diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā mēģina kopā, jo rītvakar uz Ķīpsalas halles skatuves gaidāmas interesantas un radošas satikšanās.
Publicitātes (Emīla Alpa) foto

Sestdien, 25. maijā, ar krāšņu multimediālu koncertu Ķīpsalas hallē ceturtdaļgadsimta jubileju atzīmēs Rīgas Doma kora skola, uz svinībām un koncertu aicinot ne vien skolas esošos un bijušos audzēkņus un pedagogus, bet ikvienu interesentu.

Programma nākamajiem 25 gadiem

Rīgas Doma kora skola (RDKS) dibināta 1994. gada 12. jūlijā. Ideja par tās nepieciešamību radās kordiriģentam Jānim Erenštreitam, kura darbība vienmēr bijusi saistīta ar zēnu kora kustības veidošanu Latvijā.

Jautāts, vai pirms 25 gadiem paredzēja, kā izvērtīsies viņa doma par kora skolu, Jānis Erenštreits vispirms pielabo, ka ideja par RDKS ir komandas, ne viņa viena “bērns”, bet par skolas attīstību teic: “Lielos vilcienos man jāteic, ka varbūt pat šis tas ir izdevies labāk, nekā sākumā paredzējām.

Īsākā atbilde ir, ka esmu patiesi priecīgs par šiem 25 gadiem.

Tā ir milzīga cilvēkam dota Dieva dāvana būt katru dienu kopā ar desmitiem, simtiem talantu, ieskatīties viņiem acīs, redzēt viņu attīstību, pieredzēt, kā viņi izaug par māksliniekiem, par kārtīgiem cilvēkiem. Un jubilejas koncerts arī būs kā milzīgs, darbīgs, bezgala muzikāls bišu strops, pilns strādīgu bišu.”

Pirms trim gadiem RDKS “bišu strops” iekļāvās lielākā stropā, kļūstot par Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” (PIKC NMV) sastāvdaļu. Rīgas Doma kora skolas vadītājs Gints Ceplenieks teic – tā kā katra no četrām Nacionālās Mākslu vidusskolas sastāvdaļām ir spēcīgs zīmols, saplūšana nenotiek viegli.

Tomēr tā ir sākusies – ar jaunām kopīgām tradīcijām, tādām kā karnevāls un 4. maija svinības, kā arī ar kopīgiem plāniem par skolas ēkas atjaunošanu un pārbūvi tā, lai tajā pietiktu vietas RDKS, Emīla Dārziņa mūzikas skolas, Rīgas Horeogrāfijas skolas un Jaņa Rozentāla mākslas skolas audzēkņiem.

Rekonstrukcijas projekts 11 kārtās ir sagatavots, pirmajai kārtai līdzekļi piešķirti, taču, reālistiski vērtē Gints Ceplenieks, vērienīgā pārbūve patiesi varētu būt nākamā ceturtdaļgadsimta jautājums.

Pārbūve nav tikai maznozīmīgu ērtību jautājums, uzsver Gints Ceplenieks: “Katrā no mūsu skolām katru gadu ir kāds audzēknis, kurš sācis mācīties vienu mākslu, bet ar laiku atklājas, ka viņš spēcīgāks citā. Ja mūsu četras skolas atrastos kompaktā ēku kompleksā, menedžēt mācības, pa ceļam nepazaudējot talantus, būtu daudz vieglāk.”

Līdzīgs sapnis arī skolas dibinātājam. Jānis Erenštreits, domājot par nākamajiem 25 gadiem, saka – galvenais ir nepazaudēt radošumu un apzināties, ka tādā mazā valstī – kaut arī mūzikas lielvalstī – kā Latvija, katram talantam ir daudz lielāka vērtība nekā salīdzinoši lielā valstī: “Tādēļ jāmēģina saskatīt katra bērna īsto talantu, kurā viņš spēj vislabāk izpausties. Ir vērts ieguldīt bērnos darbu, lai pēc tam to simtkārt saņemtu atpakaļ. Mūsu kā talantu skolas īpašā rūpe ir katru talantu pamanīt, tad to prasmīgi un atbildīgi attīstīt.”

Kupli sazarojis koks

Svinot skolas 25 gadus, vērienīgā programmā rītvakar vienuviet pulcēsies Latvijas spilgtākie atskaņotājmākslinieki, daudzi no viņiem ir RDKS absolventi, un izcilie skolas kolektīvi, kuri nes Latvijas un Rīgas vārdu pasaulē.

Atbilstoši Jāņa Eren­štreita redzējumam koncerta režisors Juris Jonelis veidojis arī tā māksliniecisko ietērpu. Multimedialitāte šoreiz nebūšot videomākslas risinājums ar ekrāniem, bet gan drīzāk scenogrāfija un gaismas efekti kā māksliniecisks papildinājums mūzikai.

“Ar gaismas scenogrāfisko instalāciju risināsim Rīgas Doma kora skolai jau tradicionālu tēmu – skolas salīdzinājumu ar stipru, spēcīgu koku, kas izpleš savus zarus uz visām pusēm. Uz šo tēmu skatāmies filozofiski: katrs skolotājs, skolēns, katra nots, mirklis, ģimenes pārstāvis šajā procesā ir liels koks, kas rada mūzikas, zināšanas, Rīgas Doma kora skolas mežu. Un arī skola ir savā veidā liels koks, kurā attīstāmies, izaugam, līdz kamēr ikviens, kurš skolu beidzis, kļūst par sēklu jaunam atzaram,” stāsta Juris Jonelis.

Koncerta saturiskajā daļā tiks uzdoti jautājumi par to, kas dod dzīvības spēku pedagogam katru dienu rūpēties par zināšanām.

“Tāpat arī saknes – it kā varam tās smelties klasiskajā mūzikā, taču saknes var būt arī mūsu skolēni, kas nes nākotnē mūsu mantojumu,” stāsta Juris Jonelis.

Svinēs kuplā saimē

Savukārt Gints Ceplenieks, jautāts, kas šajā koncertā būs īpašs, salīdzinot ar iepriekšējo jubilejas koncertu pirms pieciem gadiem, teic: “Šis būs pirmais koncerts skolas vēsturē, kas nenotiks akustiskā zālē, tam būs apskaņošana, un šis faktors lielā mērā arī nosaka saturisko virzienu.”

Par koncerta norises vietu izvēlēta Ķīpsalas halle, jo Rīgā joprojām nav pietiekami lielas akustiskās koncertzāles, kur sanākt kopā. “Gribam arī atdot parādu visiem skatītājiem, kuri nav tikuši uz mūsu ikgadējiem ziemas un pavasara koncertiem. Gribam svinēt plašākā saimē un arī ballē būt kopā,” teic Gints Ceplenieks, piebilstot: tieši pateicoties plašajām koncerta telpām, pirmo reizi uz skatuves kopā ar visiem varēs kāpt arī paši jaunākie mūziķi – pirmo un otro klašu koris.

Koncerts būs īpašs arī ar to, ka pirmo izlaidumu piedzīvos Annijas Putniņas vadītā skolas jaunā mūziklu dziedātāju programma. Tāpat līdzās Absolventu korim uz skatuves gaidāmas īpašas meistaru un jauno mākslinieku sastapšanās – kopīgus koncertnumurus kopā ar pašreizējiem skolēniem sniegs labi pazīstami Rīgas Doma kora skolas absolventi, līdzīgi kā pērnvasar Dzintaru koncertzāles programmā “Dzimuši Latvijā”.

Kopumā uz skatuves vakara gaitā kāps teju 400 mūziķi, bet kopā ar aizskatuves darbiniekiem radošo grupu veidos teju pustūkstotis cilvēku. Gints Ceplenieks uzsver – koncerts būs mākslinieciski augstvērtīgs un uz to aicināts ikviens mūzikas mīļotājs.

Jautāts, ko no programmas pats gaida visvairāk, viņš atbild: “Priekškaru uz koncerta startu, kad būs sajūta, ka sākas, tas brīnums plaukst un zied, un arī finālu, kad visa skolas saime dziedās mūsu fenomenāli brīnišķīgo Kristapa Šoriņa un Gunāra Kalniņa kopīgi veidoto skolas himnu.”

Rīgas Doma kora skola. Vēstures pieturzīmes

* 1950. gadā pēc Jēkaba Mediņa iniciatīvas E. Dārziņa mūzikas skolā izveidoja zēnu kori. 1969. gadā uz turpmākajiem 25 gadiem par šī kora māksliniecisko vadītāju kļuva Jānis Erenštreits.

* 1990. gadā uz E. Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora pamata tika izveidots Rīgas Doma zēnu koris. Tajā pašā gadā J. Erenštreits arī noorganizēja pirmo starptautisko zēnu kora festivālu “Rīgas Doms”.

* 90. gadu sākumā J. Erenštreits pēc savas iniciatīvas ar sponsoru palīdzību E. Dārziņa mūzikas skolā izveidoja un iekārtoja plašu un ērtu mēģinājumu zāli zēnu korim, taču, kad pastāvošajā skolas modelī kļuva aizvien grūtāk realizēt jaunas ierosmes, izšķīrās sākt veidot jaunu skolas modeli.

* Pretēji daudzu skepsei un neticībai un pārvarot nopietnus birokrātiskus šķēršļus, jaunā skola ar Kultūras ministrijas atbalstu tika nodibināta 1994. gadā.

* Rīgas Doma kora skolas audzēkņi ir guvuši spilgtus panākumus daudzos vietējos un starptautiskos konkursos; skolas absolventu vidū ir daudzi ievērojami Latvijas mūziķi – diriģenti Jānis Ozols, Kaspars Ādamsons, Jānis Liepiņš, Jurģis Cābulis, komponisti Jēkabs Jančevskis, Jānis Šipkēvics, dziedātāji Daumants Kalniņš, Annija Putniņa u.c.

 

Rīgas Doma kora skolas jubilejas koncerts 25. maijā

* Piedalīsies Rīgas Doma kora skolas zēnu koris (diriģents Mārtiņš Klišāns), Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara” (Aira Birziņa), RDKS jauktais koris (Jurģis Cābulis), RDK 1.–2. klašu koris (Ilona Poikāne), RDKS gos­peļkoris (Una Stade), JVLMA & RDKS Bigbends (Dāvis Jurka), RDKS solisti, ansambļi, instrumentālisti, džeza ansamblis, RDKS absolventu koris, grupas “Framest”, “Latvian Voices”.

* Solisti – Daumants Kalniņš, Jānis Šipkēvics, diriģenti Jānis Liepiņš, Jānis Ozols, Kaspars Ādamsons, komponisti Jēkabs Jančevskis, Jānis Ķirsis, Zigmars Liepiņš, Uģis Prauliņš.

* Radošā komanda: režisors Juris Jonelis, mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, scenogrāfs Didzis Jaunzems u. c.

LA.lv
DA
Dace
Kultūra
Purvīša balvai nominē Ingas Melderes un Daces Lielās izstādes
21 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Skanēs jūgendstila mūzikas vakari
22 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Vienreizēja iespēja: Ivetas Apkalnas bezmaksas koncerts saullēktā
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Latvijā pat ķīnieši aizsargā savu intelektuālo īpašumu. Saruna ar Patentu valdes direktoru
Intervija 14 minūtes
RN
Rita Našeniece
Latvijā
Rita Našeniece: Vēl tikai nemirstīgais Ameriks rēgojas gaiteņos kā zīme, ka interese nav zudusi…
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
VIDEO. Šuplinska par LU rektora vēlēšanām: “Procesuāli pārkāpumi tur ir”
19 minūtes
IE
Ināra Egle
Latvijā
Ministri eksperimentēs? Valdība dosies mēnesi ilgā atvaļinājumā
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Šovakar Latvijā būs vērojams daļējs Mēness aptumsums
3 stundas