FOTO: Kā top šis brīnums – uzšūts tautiskais krekls 0
Gadsimtiem ilgi latvju sieviešu tautastērpa sastāvdaļas ir nemainīgas: vilnas brunči, lina krekls, villaine, vainags, josta un bagātīgs rotu klāsts. Lai izdibinātu, kā auž brunču drēbi, nesen braucām uz Zemgali. Tagad dodamies uz Kurzemi izprašņāt par lina krekla šūšanu.
Ne vienu vien tautisko kreklu uzšuvusi un izšuvusi kurzemniece Māra Mertena, kura ir tautas daiļamata meistare un Spāres tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Nāmetiņš” vadītāja.
Viņa iemācījusies šūt jau pirmsskolas vecumā. Adatu un diegu Māras rokās ielikusi māmulīte, kā pati mīļi saka. Ierādījusi, kā jāpiešuj poga, kā jāsalāpa zeķe, kā jāizšuj krustdūrienā un kā jāaptamborē kabatlakatiņš. Māra rokdarbus nav likusi malā, arī atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, Tomskas apgabala Krivošeinas rajonā. Tad īpašs prieks bijis, ja kāds paretam no Latvijas atsūtījis diegus vai dziju.
– Man kopš bērnības patika nodarboties ar rokdarbiem. Ja nebūtu šīs intereses, diez vai kādam izdotos piespiest mani mierīgi sēdēt un izšūt vai tamborēt, – spriež meistare.
Jaunas zināšanas un prasmes rokdarbos nākušas klāt skolas un augstskolas gados, bet īstā patika radusies daudz vēlāk. Pēc smagas operācijas bijis garš atlabšanas process. Māra nav varējusi mājās dzīvot dīkā. Tad gluži kā glābēja nākusi kaimiņiene Mirdza Strazdiņa. Viņa aicinājusi talkā izšūt vimpeļus (kolhozu laikos tie bija ļoti populāri!), tautiskos kreklus un villaines. Čaklās kaimiņienes mudināta, Māra deviņdesmitajos gados iesaistījusies Talsu lietišķās mākslas studijā “Dzīpars”, ko vadīja zinošā un enerģiskā Maiga Trukmane. Pēc neilga laika Māra savu meistarību jau bija vairojusi tiktāl, ka ieguva tautas daiļamata meistares nosaukumu.
