Latvijā
Novados

Talsu novada ugunsgrēkā jau sākumā sadegusi pārvietojamā ugunsdzēšamā iekārta 16


Talsu novadā izcēlies plašs mežu un kūdras ugunsgrēks, 18.07.2018.
Talsu novadā izcēlies plašs mežu un kūdras ugunsgrēks, 18.07.2018.
Foto – LETA/Ģirts Grenevics, Talsu TV

Talsu novada Valdgales pagasta ugunsgrēkā kā viena no pirmajām sadegusi pārvietojamā ugunsdzēšamā iekārta, kas bijusi izvietota purvā. Tādējādi zaudētas dārgās sekundes postošās ugunsnelaimes ierobežošanai, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Pats galvenais ir noķert sākuma posmu. Mums ir iekšējās instrukcijas, ka katras dienas beigās mēs apbraukājam visus purvus. Skatāmies, vai nav kaut kur dūmi. Mums ir kilometriem pašiem šļūtenes, sūkņi desmitiem, un šīs te pārvietojamās, mobilās dzēšamās iekārtas, ko lauksaimniecībā vairāk izmanto lauku smidzināšanai, bet mums tādas ir katrā purvā pa vienai. Viena, tā pirmā, kas bija tieši Lielsalās, tā nodega. Tad, protams, ritinājām ārā šļūtenes, bet tas viss prasa laiku,”
raidījumam teica kūdras ražošanas uzņēmums SIA “Pindstrup Latvia” finanšu un administratīvais direktors Edijs Ločmelis.

Uzņēmuma vadības pārstāvis stāsta, ka līdz šim ugunsdrošības nodrošināšanā ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. Šobrīd ugunsgrēka dzēšanā iesaistītas visas tehnikas vienības no pārējiem astoņiem šī uzņēmuma izstrādātajiem purviem, kuros savukārt kūdras ieguve tagad pilnībā apturēta. Mācība esot sāpīga, tāpēc plānots veikt nopietnus pasākumus ugunsgrēku risku ierobežošanai nākotnē.

Uzņēmumam apdrošināti esot kūdras krājumi un tehnika. Nodegušā traktora un dzēšamās iekārtas atjaunošanas vērtība kopumā ir ap 140 000 eiro. Bet, ja izmeklēšanā atklāsies uzņēmuma vaina nelaimē, tam var nākties segt arī trešajām pusēm nodarītos zaudējumus. Šādiem gadījumiem Dānijas investoram esot globālās grupas ietvaros iegādāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ar segumu, kas mērāms miljonos eiro.

Uzņēmuma pārstāvis nevēlējās ieslīgt detaļās, bet apdrošināšanas eksperti atklāja, kādi riski var tikt segti. “Parasti civiltiesiskā atbildība sedz materiālos zaudējumus, kas nodarīti trešajai pusei un zaudējumus personai – personas veselībai, dzīvībai un tamlīdzīgi. Tas ir standarta segums visai civiltiesiskai atbildībai,” skaidro “Gjensidige” Riska parakstīšanas nodaļas vadītājs Kārlis Uzuliņš. Un tie var būt jebkādi izdevumi, kas radušies negadījuma dēļ. “Piemēram, viesnīcas numuru īrē, bija jādzīvo kaut kur citur , varbūt ceļa izdevumi. […] Ja veselībai nodarīts kaitējums, tad var vērsties ar saviem medicīniskiem izdevumiem.”

Apdrošināšanas eksperts pieļāva iespēju, ka šādās polisēs lielāka uzmanība pievērsta tādu zaudējumu segšana, ko klientam radīja uzņēmuma produkcija, un mazāka – citu risku apdrošināšanai. Bet vienlaikus kā papildu riski vismaz lielos uzņēmumos esot arī atbildība par piesārņojumu. Pēc eksperta teiktā, ja policija uzņēmuma vainu nekonstatēs, tad to varēs uzskatīt par dabas stihiju.

Saistītie raksti

Tikmēr iedzīvotāji joprojām tiek aicināti netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas vai, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, kā arī gadījumā, ja dūmu smaka jūtama māju apkārtnē, aizvērt logus un durvis. Iebraukšana Ventspils novada Puzes pagastā esošajā Stiklu ciemā joprojām ir liegta, vietējie iedzīvotāji ir evakuēti, bet tie, kuri vēlējās atgriezties savās mājās, ir parakstījušies, ka paši uzņemas atbildību par savu veselību. Iebraukt Stiklu ciemā var tikai ar policijas atļaujām un policijas pavadībā.

Pārsvarā visi ciemata iedzīvotāji mitinoties pie radiem vai paziņām, bet vietējā pašvaldība jauniešu centrā, kas atrodas netālajā Blāzmas ciematā, ir izmitinājusi divas pensionāres, kurām citur nav kur doties. Sirmās kundzes atzīst, ka dūmu un smakas dēļ viņām radušās veselības problēmas. To dēļ nevarot aizmigt un reibstot galva, taču neviens par viņu veselību neesot interesējies. “Galva jau man reibst ļoti, šobrīd ne, bet šorīt te bija dūmi, es jau nevienu nakti nevaru aizmigt,” stāsta Stiklu ciema iedzīvotāja Baiba. Tikmēr vietējā ģimenes ārste norādīja, ka neviens par sliktu pašsajūtu viņai neesot sūdzējies un arī pēc palīdzības neesot vērsies. “Es nezinu, kādas viņiem ir pašsajūtas, bet vērsies pēc palīdzības nav neviens, vismaz pie manis praksēs nav vērsušies. Tur vispār nav daudz to cilvēku,” stāsta ģimenes ārste Rudīte Kitte.

Kā ziņots, Talsu novada Valdgales pagastā lielā platībā jau sesto dienu deg kūdra un mežs. Šodien ārkārtas sēdē Krīzes vadības padome nolēma ugunsgrēka dzēšanai lūgt starptautisko palīdzību.

LA.lv