Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Talsu pilsētas svētkos pieminēs mākslinieku Hardiju Lediņu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pieminot Hardija Lediņa saikni ar Talsiem un Talsu māksliniekiem, Talsu pilsētas svētki tiks iesākti ar Lediņa piemiņas vakaru Talsu Radošajā sētā, aģentūrai BSN pavēstīja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāve Santa Mičule.

Piemiņas vakarā Talsos 3.jūlijā skanēs NSRD radītā mūzika grupas “Nebijušā restauratori” izpildījumā un notiks binokulāro deju kurss. Talsu novada muzejā tiks atklāta izstāde “Hardijs Lediņš un Talsi”, kurā tiks eksponētas Daiņa Kārkluvalka un Ulda Balgas fotogrāfijas no Lediņa un Talsu mākslinieku kopīgajiem notikumiem, Lediņa video darbi un Modra Sapuna gleznas. Izstāde būs aplūkojama no 3. līdz 5.jūlijam.

Talsu mākslinieki – Krūmu mākslas grupa – 1987.gadā iepazinās ar Lediņu, Juri Boiko, Rūdolfu Pīpkalēju, Andreju Grantu, Mārtiņu Zelmeni un citiem, organizējot vienu no pirmajām konceptuālajām izstādēm ārpus Rīgas – “Plūdi Talsos”. Izstādes atklāšanā uzstājās NSRD.

1998.gadā notika nākamais Lediņa un Talsu mākslinieku kopīgais projekts “Talsu gods”, savukārt 2003.gadā – “Viena nakts”, kurām Lediņš veidoja videoinstalācijas “Welcome to Talsi” un “Jautājums”. Viņš bija pazīstams ar Talsu naivistu Modri Sapunu, kurš gleznoja LEdiņu uz Ventspils mola, ar grāmatu rokās un uz mazām ragaviņām. Talsu muzejā un Pedvālē Lediņš rīkoja etno diskotēkas.

Jau vēstīts, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludinājis par Latvijas avangarda mūzikas un mākslas klasiķa multimediju mākslinieka Hardija Lediņa gadu. Lediņa gadu producē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, programmas kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova.

Par multimediju patriarhu dēvētais Lediņš (1955-2004) bija neordināra personība, kas Latvijas mākslas ainā ienāca 70. gadu beigās. Viņš izveidoja un spēcīgi iedvesmoja plašu alternatīvās kultūras lauku, sekojot līdzi aktuālākajām pasaules laikmetīgās kultūras norisēm un savdabīgā veidā tās integrējot Latvijas mākslinieciskajā vidē. Kopā ar domubiedriem Lediņš radīja mūzikas ierakstus, performances, akcijas un intervences, kas atklāj tiem laikiem inovatīvu un nebijušu izteiksmes valodu. Kā nozīmīgākās var minēt Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas ( NSRD) aktivitātes un par leģendu kļuvušos Bolderājas gājienus, izstādi “Vējš vītolos”, performanci “Dr. Enesera binokulāro deju kursi” Salaspils Botāniskajā dārzā, aptuvenās mākslas izstādes, kā arī “Starptautisko telefonkoncertu”, kurā mūzika tika atskaņota vienlaicīgi no sešām pasaules pilsētām, operu “Rolstein on the beach”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+