Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

Tango Rīgai ar Kseniju Sidorovu


Publicitātes fotoPublicitātes foto

17. jūnijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves publikas mīlule, starptautiski pazīstamā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova muzicēs skatuves uzvedumā “Tango”. Tajā pavedinošo tango muzikālo pasauli papildinās Krievijā dzimušais britu vijolnieks Aleksandrs Sitkoveckis, kazahstāniešu pianiste Aižana Nurkenova, kā arī, protams, pats dejas karalis “tango”.

Pavisam droši var apgalvot, ka šā gada vasaras sākuma koncertdzīve norit talantīgās un apburošās akordeonistes Ksenijas Sidorovas zīmē. Pirms koncerta, aizvadītās nedēļas nogalē atklājot Dzintaru koncertzāles vasaras sezonu, Ksenija, kuras dzīvesvieta ir Londona, Latvijas skatītājus priecēja divos koncertos Rīgā un Mežotnē kopā ar mandolīnistu Avi Avitalu un sitaminstrumentālistu Itamaru Doari, bet nu gatavojas koncertam Latvijas Nacionālajā operā, kur viņas akordeons skanēs tango ritmos.

“Latvijas koncertu” programmu direktors Artūrs Maskats sola ārkārtīgi saistošu “Rīgas festivāla 2014” koncertu, kurā apvienota tango dejas un mūzikas enerģija, uzsverot, ka koncerts liks atcerēties gan Oskaru Stroku, gan citas Rīgas vērtības.

“Koncerts Ksenijas neikdienišķai spēlei, tam absolūti burvīgajam, romantiskajam, bet arī absolūti virtuozajam un spēcīgajam viņas spēles raksturam. Tango ir dzimis kā deja, kur mūzika sadzīvo kopā ar horeogrāfiju, kustību un kustības enerģiju. Tieši tāds ir iecerēts šis projekts.”

Ar temperamentīgām kustībām un juteklisko saskaņu valdzinās Latvijas dejotājas Ieva Rācene un Evelīna Godunova, kā arī projekta horeogrāfs un režisors Kirils Burlovs. Viņš ir pašreizējais Londonas Rambēra laikmetīgās dejas kompānijas (“Rambert Dance Company”) dejotājs un horeogrāfs.

“Man tango nozīmē divu pretēju spēku spēli, kur savstarpēju līgumu uz nenoteiktu laiku paraksta tobrīd, kad sāk skanēt pirmās mūzikas taktis. To varētu salīdzināt ar attiecībām starp cilvēkiem, kurus savieno neredzamā likteņa roka. Lai kā dažreiz kādam no partneriem gribētos paildzināt šo mirkļu ilgumu, svarīgi sajust, kad attiecības vai, šajā gadījumā, mūzika ir beigusies. Nodalīt savas ilūzijas no realitātes un skaņas no klusuma,” skaidro K. Burlovs.

Uzvedumā skatītājs tiks ierauts ārkārtīgi dažāda tango virpulī – skanēs tango no Polijas, Skotijas, Dānijas un, protams, Argentīnas, neaizmirstot par tango pasaules dzirdamāko skaņradi Astoru Pjacollu, kurš, izmantojot gan džeza, baroka un klasiskās formas, radījis jaunu tango mūzikas valodu, kas piemērota koncertzālēm, ne tikai deju grīdai.

Līdztekus priecēs arī Latvijas tango. Skanēs gan mūsu pašu “tango karaļa” Oskara Stroka melodijas. Koncertā kā viens no skaņdarbiem ir iekļauts arī Artura Maskata tango pirmatskaņojums. Komponists stāsta, ka viņš darbā atsaucas uz trīsdesmito gadu Rīgu, skarot viņam ļoti nozīmīgas tēmas – par Aleksandru Čaku, arī Ojāru Vācieti. “Tas būs tango Rīgai,” tā A. Maskats.

Varbūt noder


Koncerts 17. VI 20.00 Latvijas Nacionālajā operā.

Biļetes “Biļešu paradīze” kasēs, www.bilesuparadize.lv.

Cena: EUR 15 – 65.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+