Atis Klimovičs: Tanki vēl ilgi būs arguments 2
Kādam var patikt tanka forma, bet citam ne, taču neatkarīgi no šiem ieskatiem tā ir ilgā laikā ideāli pielāgota sekmīgai kaujas darbībai. Tāda izrādījusies militārā zinātne un rūpniecība, kas pagaidām nav atradusi citus efektīvākus bruņojuma veidus un tādēļ tankam kā spēcīgam ierocim vēl ilgi būs svarīga nozīme karos un citos mazāka formāta konfliktos ar ieroču lietošanu.
Taču būtiski – tam ne mazāka nozīme mēdz izrādīties arī miera uzturēšanā un nosargāšanā. Tanks, kā tas redzams izteiksmīgajās fotogrāfijās, kas tapušas Aukstā kara laikā Rietumberlīnē, var kalpot par vērā ņemamu atturēšanas līdzekli citas valsts tankos sēdošajiem un viņu augstajiem vadītājiem.
Šo realitāti ieteicams pieņemt ikvienam Latvijā, kas savai valstij vēl ilgu mieru un labklājību. Tādēļ nevajadzētu ar pārmetumiem vērsties pret jebkuru armijas tehnikas vienības parādīšanos ārpus nepiederošām personām nepieejamām bruņoto spēku bāzēm. Vienlaikus arī atcerēties, ka tā nav okupācijas spēkiem, bet gan savai armijai un tās sabiedrotajiem piederoša militārā tehnika.
Tie, kas šeit dzīvojuši padomju gados, piemēram, Dobelē, kur atradās liela padomju karaspēka grupa, tostarp prāva tanku daļa, zinās pastāstīt par regulāri pieredzēto armijas pārvietošanos. Droši vien dažs varēs kaut ko pateikt arī par savām apdraudētības sajūtām.
Taču tas bija tik sen, un tagad, divdesmit astoņus gadus pēc padomju murga, prāva daļa pilsoņu izturas tā, it kā nekam vairs nav nozīmes. Tie liekuļo vai arī patiesi nesaprot itin neko, nespēdami saskatīt atšķirības starp okupantu tanku un brīvās Latvijas karavīriem un to sabiedrotajiem mūsu zemē.
Tie, kas pārmetoši runā par pārspīlētiem ģeopolitikas aktiem, dienas laikā redzot pārvietojamies NATO bruņutehniku, iespējams, neapzinās, ka bez atbilstošas spēcīgas militārās klātbūtnes ģeopolitikas izpausmes mēdz un var būt ārkārtīgi asiņainas.
Diezin vai karš Ukrainā būtu atnesis tik daudz upuru, ja šī valsts pirms tam būtu atbilstoši rūpējusies par savu armiju. Tieši militārais vājums novedis pie šādiem zaudējumiem, turklāt karš šajā valstī lēnām turpinās un var kuru katru brīdi uzliesmot ar jaunu sparu.
Apjomīgā ASV militāro analītiķu pētījumā atzīts, ka pret Baltijas valstu aizsardzību Krievijas uzbrukuma gadījumā jāizturas nopietni. Tādēļ baltiešiem vajadzētu mest pie malas pārspīlēto lepnumu un kopīgi aicināt ievērojami palielināt tieši amerikāņu kontingentu visās trīs valstīs.
Tieši tā, kā secinājuši ASV pētnieki – Krievijas robežas tuvumā izvietot mobilus, ar bruņutehniku apgādātus spēkus. Pirms neilga laika šāda vienība – 500 ASV karavīru ar tankiem un bruņumašīnām – devusies uz Lietuvu, kur uzturēsies pusgadu.
Pareizs solis, kuram būtu jāseko vēl vairākiem. Arī Rīgai, sākot ar Pils jauno saimnieku, vajadzētu saņemties drosmi un izteikties par drošību atbilstoši savam ieņemamajam amatam.
Arī atbalstīt Lietuvas valsts galvu, kas reaģējis uz Baltkrievijas autoritārā vadītāja norādi par minētā ASV kontingenta ierašanos, kas esot spēka demonstrēšana. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsvēris, ka NATO spēku izvietošana Lietuvā neesot nekas cits kā vēlme aizsargāt cilvēkus no iespējamas intervences, lai viņi var droši veidot savu labklājību.
Visai skumji, ka tik nepārprotamas patiesības nesaprot dažādu slāņu pārstāvji Latvijā, starp tiem arī laikraksta “Diena” galvenais redaktors, kas tviterī ierakstījis, ka alianses tehnikas atklāta pārvietošanās esot nācijas turēšana militārā stresā. Vai tiešām nav pamanīta pieaugusī Krievijas militārā rosīšanās?
