Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
13. oktobris, 2017
Drukāt

Tapis Baltijā lielākais keramikas ceplis

Foto: Abgunstes muižaFoto: Abgunstes muiža

Noslēdzies projekts “Abgunstes keramikas ceplis”, kura rezultātā Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Abgunstes muižā uzbūvēts Baltijas valstīs lielākais ar malku kurināms trīskambaru Noborigamas ceplis keramikas apdedzināšanai, informē Ilze Bumbiere, biedrība “Radošuma meka” valdes locekle.

“Uzbūvējot, atklājot un padarot pieejamu Latvijas un arī visas Baltijas māksliniekiem lielāko Baltijā japāņu “kāpjošo” cepli un skatot to kontekstā ar muižā iekārtotajām atvērtajām amatniecības darbnīcām un mākslinieku rezidenci vēlamies ieinteresēt starptautiskus māksliniekus un reizē būt noderīgi vietējiem – Abgunstes muižā būs pirmais amatniecības centrs novadā, kas piedāvā izmantot darbnīcas un arī uzturēšanās iespējas, tādējādi nodrošinot iespēju ilgstošākai radošajai darbībai, piemēram, plenēriem, simpozijiem un meistarklasēm. Abgunstes Noborigamas cepļa būvniecībā ir piedalījušies mākslinieki no Latvijas, ASV, Krievijas, Lietuvas, Gruzijas, gan palīdzot celtniecības procesā, gan radot mākslas objektus cepļa infrastruktūrai,” stāsta biedrības “Radošuma meka” projektu vadītāja Asnāte Avotniece.

Projekts nodrošina jaunu kultūras/amatniecības pakalpojumu pieejamību vietējai kopienai – mākslas skolu audzēkņiem un citiem skolēniem, māksliniekiem, mākslas pedagogiem, keramiķiem – amatieriem un profesionāļiem u.c. interesentiem. Šāda unikāla cepļa izveide Jelgavas novadā rada labvēlīgus apstākļus meistaru piesaistei gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, tādejādi veicinot tūrismu, atvedot un piedāvājot zināšanas un pieredzi vietējai kopienai. Cepļa kurināšana ir atsevišķa amata prasme, ko parasti veic pati keramikas darbu radītāju grupa. Līdzās profesionāļiem keramiķiem procesā piesaistot topošos meistarus vai amatierus, tiek nodota ļoti vērtīga pieredze. Jaunais ceplis ir lielisks rīks vēsturiskā objekta popularizēšanā valsts un starptautiskā mērogā, norāda Bumbiere.

Jau drīz, no 1. līdz 21. decembrim, Abgunstes muižā risināsies pirmais starptautiskais keramikas konkurss.

Cepļa būvniecības mākslinieciskais konsultants un eksperts ir Klods Ausāžs no Beļģijas, kurš ir labi zināms un atzīts keramikas cepļu būvniecības eksperts. Cepļa būvniecībā izmantoti 7000 ugunsizturīgie vēsturiskie šamota ķieģeļi. Cepļa apmetuma kārtā mālā ir iestrādātas zāģskaidas.

Projekta kopējais publiskais finansējums ir 10 000 eiro – tostarp ELFLA LEADER programmas piešķirtais finansējums ir 9000 eiro un Jelgavas novada pašvaldības – 1000 eiro.

Augusta otrajā pusē Abgunstes Radošuma rezidencē norisinājās pirmais Starptautiskais keramikas simpozijs “Rudens gaisma”, pulcējot 11 keramikas māksliniekus no piecām valstīm – Lietuvas, Krievijas, Turcijas, Izraēlas un ASV. Simpozija laikā tapa keramikas darbi apdedzināšanai Noborigamas ceplī. Apdedzinātie darbi papildinās muižas ārējo vidi.

“Muižas īpašnieki simpozija norises vietu bija piepildījuši ar radošumu un izsmalcinātību it visā – mēs tikām izmitināti elegantos numuros, un mākslinieciski noformēts ik reizi bija arī ēdamgalds. Rezidencē ir plašas, aprīkotas darbnīcās ar labu apgaismojumu un izsmalcināti apartamenti dzīvošanai, kas ļāva mums neuztraukties par sadzīviskām lietām, visu laiku veltot mākslinieciskajai jaunradei,” stāsta Viktorija Veremenko.

Abgunstes muiža, kuras apbūve ir veikta 1780. gadā, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – agrāk tā bijusi medību pils, vēlākos gados – skola, pēc tam tur bija iekārtoti dzīvokļi un veikals. Biedrība “Radošuma meka” par Abgunstes muižas saimniekiem kļuva 2016. gada pavasarī, un šobrīd visi spēki tiek veltīti tam, lai atjaunotu muižas kompleksu un tur izveidotu Abgunstes radošuma rezidenci. Biedrības mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus mākslinieciskajai jaunradei, konceptuāli un tehnoloģiski nodrošinot radošo izpausmju iespējas, un veicināt visa veida kultūras attīstību, tās vērtības apzināšanos un saglabāšanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+