Taps 13 jauni vēsturiski romāni par Latviju 0
Līdz 2016.gadam, iesaistoties dažādiem pašmāju autoriem, taps 13 jauni vēsturiski romāni par Latviju. Šādu ieceri iespējams realizēt, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotajai mērķprogrammai “Nacionālās identitātes veicināšana”, kurā literatūras nozarei kopumā atvēlēti 40 000 latu, no kuriem lielākā daļa aizies tieši romāna sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” autoriem darbu rakstīšanai un izpētei.
Romānu sērijas idejas autore ir rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše, kura jau iepriekš bija uzrunājusi sievietes-rakstnieces, kuras radīja stāstu krājumu par 20.gadsimtu. Jaunajā projektā kopumā iesaistīti 13 autori – Osvalds Zebris, Guntis Berelis, Pauls Bankovskis, Pēteris Pūrītis, Gundega Repše, Māris Bērziņš, Inga Ābele, Nora Ikstena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andra Manfelde, Kristīne Ulberga, Laima Kota un Arno Jundze.
Ideja par romānu sērijas sagatavošanu un izdošanu ir vairākus gadus veca. “Kādā vasarā, kad likās, ka sabiedriskais klimats ir ārkārtīgi depresīvs, pašapziņa sabiedrībai ir zema un kultūras sāk nīkuļot, turklāt redzot, kā cilvēki Lietuvā un Igaunijā tiek galā ar vēstures jautājumiem, iestājās spītība – kādēļ mēs nevaram. Man dzima ideja pamēģināt uzrakstīt stāstu krājumu, taču jau tad, kad viss bija norunāts un projekts veiksmīgi tika realizēts, man vienlaikus prātā bija doma, ka lieliski būtu radīt arī romānu sēriju. Cik man zināms, vismaz Eiropā tam nav analoga,” aģentūrai LETA atklāja Repše.
Projekta idejas autore stāstīja, ka romānu sērija ir sava veida pretošanās žests kursam uz vēstures aizmiršanu, uz tīšu degradēšanu, uz visādiem vēsturiski politiskajiem draudiem, kas virmo gaisā. Projekts ir arī patriotisks žests, bet īpašs prieks ir par to, ka paši autori ir aizrāvušies ar viņiem uzticētā aprakstītā laika izpēti.
Repše atzina, ka romāna sēriju izdošana ir ārkārtīgi liela atbildība, kas mākslā ne vienmēr nāk par labu, jo reizēm tā var nosmacēt radošo garu. Tāpat viņa uzsver, ka romāna rakstīšana ir laikietilpīgs darbs, jo tas nav tikai iztēles auglis, proti, autoram pirms tam ir krietns laiks jāpavada bibliotēkā, arhīvos un tamlīdzīgās vietās, lai izpētītu attiecīgo laika posmu.
Pirmais klajā nāks Zebra romāns, kas būs veltītas 1905.gada un 1906.gada notikumiem. Repšei ir īpašs prieks, ka neviltota interese nāk no to autoru puses, kuri romāna aprakstīšanas laikus nemaz nav piedzīvojuši. Piemēram, Zebrim tā ir identificēšanās ar pilnīgi svešu laiku.
Visi romānu sērijā iekļautie darbi nāks klajā līdz 2016.gadam. 2014.gadā iznāks Zebra, Bereļa, Bankovska un Pūrīša romāni, 2015.gadā pie lasītājiem nonāks Repšes, Bērziņa, Ābeles, Ikstenas un Rukšānes-Ščipčinskas romāni, bet 2016.gadā klajā nāks Manfeldes, Ulbergas, Kotas un Jundzes sarakstītie darbi.
Projekta idejas autore skaidroja, ka VKKF mērķprogramma un iegūtais finansiālais atbalsts romānu projektam ir kā “kulaks uz acs”, jo tik vērienīgs projekts grāmatu izdevējiem vieniem pašiem nebūtu pavelkams.
Jau ziņots, ka atsaucība pirmajam VKKF mērķprogrammas “Nacionālās identitātes veicināšana” konkursam bija liela, jo kopumā tika saņemti 208 projektu pieteikumi par kopumā 2 162 733 latiem, savukārt konkursa rezultātā atbalstīti 46 projekti ar 308 100 latiem. Sākotnēji mērķprogrammas īstenošanai bija paredzēti 298 100 lati, taču VKKF padome veica izmaiņas paredzētajā finansējumā, palielinot atbalstu programmai “Nacionālās identitātes veicināšana” par 10 000 latu, attiecīgi samazinot finansējumu programmai, kas domāta profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionos.
