Foto – LETA

Taps Zolitūdes traģēdijas piemiņas grāmata un muzejs 6

Zolitūdes iedzīvotāja Regīna Ločmele-Luņova (attēlā) pēc Zolitūdes traģēdijas daudziem deva padomus un sniedza atbalstu, un bija viena no sabiedriskās organizācijas – biedrības “Zolitūde. 21.11.” dibinātājām. Tagad R. Ločmele-Luņova ir Saeimas deputāte, ievēlēta no “Saskaņas” saraksta. Viņa arī aktīvi rosināja izveidot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

– Ko no biedrības iecerētā ir jau izdevies izdarīt un ko plānojat turpmāk?

R. Ločmele-Luņova: – Uzrakstījām atklātu vēstuli, kuru adresējām prezidentam, Ministru prezidentei, Rīgas domes priekšsēdētājam un Ordeņu kapitulam. Vēstulē pavisam bija pieci punkti, uz kuru pamata tapa biedrības “Zolitūde. 21.11.” statūti. Biedrībā mums ir gandrīz 70 biedri. Vēlamies izveidot piemiņas grāmatu par visiem bojāgājušajiem, kurā ar minūtes precizitāti būtu dokumentēta Zolitūdes traģēdijas norise. Šo esam definējuši kā uzdevumu nākamajam gadam. Vācam eksponātus piemiņas muzejam. Viens no eksponātiem tajā būs saspiestie “Maxima” iepirkumu ratiņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmā uz vēstuli atsaucās premjere Laimdota Straujuma. Uz cietušo otro pilnsapulci ieradās Ministru prezidente, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Kad viena no mūsu biedrības aktīvistēm, kura zaudējusi meitu, uzdeva jautājumu, kāpēc vēl neviens nav arestēts, zālē sākās emociju vētra. Cilvēki izkliedza visu, kas sakrājies, un tā bija sabiedrības viedokļa visasākā izpausme. Pēc tam Laimdota Straujuma biedrības pārstāvjus uzaicināja uz Ministru kabinetu.

– Ko darīs Zolitūdes lietas parlamentārā izmeklēšanas komisija?

– Parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts rīcību pēc 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas, kā arī izanalizēt, kas tika darīts, lai pilnveidotu Latvijas likumdošanu, kā arī valsts un pašvaldības sistēmu. Respektīvi, saprast, kāpēc iebruka jumts un kas tie bija par cēloņiem, raugoties nevis no konkrētā objekta vien, bet kādi normatīvie akti un kādu normatīvo aktu neievērošana varēja veicināt traģēdijas notikšanu.