Tapusi apjomīgākā Latvijas karte 0
Ceļu pie lietotājiem sācis līdz šim apjomīgākais un precīzākais karšu krājums, kāds jebkad izdots par Latvijas teritoriju. Tas ir “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” “Lielais Latvijas atlants”.
”Attīstītā valstī kartei vienkārši ir jābūt,” stāstot par izdevumu, tā atvēršanas svētkos vakar uzsvēra SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs. Atlanta gandrīz 400 lappuses glabā Latvijas pilsētu un lielāko ciemu 113 plānus, vairāk nekā 100 000 vietvārdu un 55 000 mājvārdu, 4500 upju un 5400 ezeru, norādes uz kultūrvēsturiskajiem objektiem. Latvijas reģionu kartes dotas mērogā 1:100 000, kas nozīmē, ka 1 cm atbilst 1 km dabā, bet pilsētas mērogā 1:20 000. “Jāņa sētas” galvenā redaktora vietnieks Mareks Kilups minēja, ka ne katra pasaules valsts vispār var lepoties ar tāda, samērā sīka mēroga atlantu, jo, kaut vai Vācijas gadījumā, tas sanāktu pārāk biezs. Tādā ziņā mazās valstis atrodas labākā situācijā.
“Lielajā Latvijas atlantā” attēloti arī tie ceļi, kas vēl tiek būvēti, un īpaši apzīmēti zemes ceļi, kurus tuvākajā nākotnē paredzēts asfaltēt. Iezīmētas pamestās dzelzceļa līnijas, slēgtās teritorijas – armijas poligoni, briežu dārzi, tāpat nacionālo parku, dabas rezervātu, dabas parku un dabas liegumu robežas. Izmantojot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datus, kartēs attēlotas augstumzīmes un augstumlīknes, kas vilktas ik pa desmit metriem. Jaunums tāpat ir maģistrālās elektropārvades līnijas un lielās kvartālstigas mežos.
Jautāts, vai ar šo atlantu nu pārspētas ulmaņlaiku leģendārās P. Mantinieka Latvijas kartes, Mareks Kilups, brīdi domājis, sacīja: ”Droši vien jā! Viņiem radīt tādas kartes bija vēl sarežģītāk par mums, taču tā laika kartogrāfu metodes ir novecojušas. Informācijas daudzuma un blīvuma ziņā šis atlants noteikti pārspēj Mantinieku. Varbūt tur bija tādi informācijas slāņi, kādu mums nav, piemēram, mežniecības, tomēr klasifikācijas ziņā informācijas mums ir vairāk un tā ir dziļāka.” “Lielais Latvijas atlants” iekļauj arī Latvijas–Krievijas robežapgabalus, Latvijai reiz piederējušā Abrenes apriņķa zemes, tomēr Kilups par šo nostūru karšu precizitāti negalvo, jo ”Krievijā taisītās pierobežas topogrāfiskās kartes, protams, ir blēņas”.
“Lielais Latvijas atlants” ir liels notikums arī pašiem ”Jāņa sētas” darbiniekiem, jo tas ir veids, kā izdevniecība atzīmē savu 20 gadu pastāvēšanas jubileju. 1992. gads izdevniecībai ir atskaites punkts, kad tā patstāvīgi izgatavoja pirmās Baltijas valstu kartes, kas radīja sensāciju Rietumos, jo izrādījās pirmās, kas tur no bijušās PSRS telpas nokļuvušas.
