Foto:: Krustpils novada dome

Tapusi folkloristei Valentīnai Mičulei veltīta filma 1

Atašienes kultūras namā 2. aprīlī plkst. 13 notiks folkloristei un skolotājai Valentīnai Mičulei (1934-2015) veltītās dokumentālās filmas “Rītava” pirmizrāde, LA.lv uzzināja Krustpils novada domē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Valentīna dzimusi 1934. gada 24. jūlijā Sakstagala pagasta Kantiniekos. Viņa bija vecākā no četriem bērniem un vienīgā meita Broņislavas un Miķeļa Reiniku ģimenē. Augot strādīgā latviešu zemnieku ģimenē, reizē ar darba tikumu viņā tika ieaudzināta arī spēcīga latviskā pašapziņa un tēvzemes mīlestība. Darbs un dzīves ceļi Valentīnai Mičulei lika īslaicīgi piestāt te vienā, te otrā vietā, līdz beidzot atveda uz Atašieni, kur aizvadīti ražīgākie darba gadi.

Kopā ar Atašienes Brāļu Skrindu vidusskolas skolēniem pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā viņa aizsāka vienkāršu tautasdziesmu sadziedāšanu un etnogrāfisko deju dejošanu. Atašienes kultūras namā Atmodas laikā – 1985. gadā – viņa izveidoja etnogrāfiskās folkloras kopu “Vīraksne”, kur iesaistīja vietējās sievas, vīrus un jauniešus. Šis laiks sakrita ar Atmodas laiku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valentīna Mičule uzskatīja, ka tautas dzīvais gars vislabāk jūtams laukos: kāpēc piekopt kroga kultūru un svešus svētkus, ja varam līksmoties pēc senajām tradīcijām?

Pa šiem gadiem kopā ar folkloras kopas “Vīraksne” dalībniekiem savākts plašs folkloras materiāls, atdzīvināti gandrīz no atmiņas izzudušie latviešu svētki un ieviestas tradīcijas to svinēšanai. No aizmirstība paglābts arī Atašienes senais tautastērps, bet savākto etnogrāfisko materiālu Valentīna apkopoja trīs grāmatās “Rītava”, “Rītava II” un “Rītava III”.

Par ieguldījumu tautas nemateriālās kultūras saglabāšanā un popularizēšanā Valentīnai Mičulei ir piešķirta Atzinības krusta lielā sevišķās pakāpes goda zīme, viņa kļuvusi arī par Folkloras goda zīmes īpašnieci, ieguvusi Lielo folkloras gada balvu, bet par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmusi Latgaliešu kultūras Gada balvu “Boņuks 2012”. Tā ir tikai neliela daļa no darba gados gūtajiem atzinības un pateicības rakstiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.