Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. oktobris, 2014
Drukāt

Energoefektivitātes direktīvu par “bīstamu” tautsaimniecībai padarījuši tās ieviesēji Latvijā (26)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”

Latvijas valstij, uzņēmumiem, iedzīvotājiem, gan enerģijas ražotājiem, gan patērētājiem jau šogad bija jāsāk taupīt enerģiju. Jau vēstīts, ka Energoefektivitātes direktīva stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un paredz līdz 2020. gadam nodrošināt 20% ietaupījumu no ES enerģijas patēriņa.

Pateicoties Latvijas Daugavas kaskādei (HES), Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, tomēr vienlaikus mēs esam viena no energoneefektīvākajām valstīm. “Situācijas uzlabošanā tieši publiskajam sektoram valstij ir jārāda piemērs,” uzsver “Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš. Tas varētu nozīmēt, piemēram, veidot pārdomātu mājokļu siltināšanas, nodokļu politiku, veidot normatīvo bāzi, kādas elektropreces lietot utt. Var veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju, kas nodrošinātu pērn ekspluatācijā nodoto koģenerācijas staciju radītā enerģijas ietaupījuma atzīšanu par direktīvas ieviešanas pasākumu. Tomēr Ekonomikas ministrija, kurai jāizstrādā galīgais piedāvājums, kā direktīvu ieviest, galveno smagumu, šķiet, cenšas uzlikt komersantiem.

Komersanti pretojas

Šobrīd lielāko trauksmi ceļ siltumapgādes uzņēmumi. Pētījumā, ko veica auditorkompānija “Ernst & Young”, secināts, ja Energoefektivitātes direktīva Latvijā tiek ieviesta tā, kā to piedāvā Ekonomikas ministrija, gāzes, siltuma un elektrības tarifi būtiski celsies. “Siltumenerģijas ražotājiem, īstenojot paredzētos energoefektivitātes pasākumus, siltumenerģijas tarifs gala patērētājiem neizbēgami pieaugs par 5 līdz 25%,” uzsver Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Ilmārs Rūsis.

“Pēc būtības tiek plānots par pienākumu siltumapgādes uzņēmumam investēt sava klienta īpašumā. Nekur netiek apskatīts, no kurienes tiks ņemta nauda tām investīcijām. No peļņas? Tas nozīmē, ka siltumuzņēmumu akcionāri brīvprātīgi atteiksies no tā, kas viņiem pienākas. Kāpēc akcionāriem, kas investējuši siltumapgādē, vajadzētu brīvprātīgi no kaut kā atteikties,” jautā SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš. Liepājā pirms četriem gadiem siltuma tarifs bija viens no augstākajiem Latvijā, kopš tā laika SIA “Liepājas enerģija” investējusi vairāk nekā 30 milj. eiro, uzbūvējusi divas koģenerācijas un vienu dabasgāzes staciju, biomasas katlumāju, ir nomainītas maģistrālās siltumtrases. “Esam līdz ausīm parādos bankām, un peļņa ir nepieciešama, lai tos atdotu. Ja mums jāstrādā citādi, jāveido papildu izmaksas, varam nonākt situācijā, ka bankas ar to nav mierā. Otrs ceļš ir celt tarifus, lai uzlabotu energoefektivitāti dažu klientu īpašumos, taču jāmaksā būs visiem, arī tiem, kas savu energoefektivitāti jau ir sakārtojuši, paņemot bankā kredītus,” ir sašutis J. Bērziņš.

“Pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu. Piemēram, vai mēs kā pašvaldības uzņēmums drīkstam guldīt privātīpašumā, jo tas ir gala patērētājs, ja citi likumi to liedz,” norāda SIA “Vangažu sildspēks” valdes locekle Ina Bērziņa-Vieta.

Jāiesaista iedzīvotāji

“Mājsaimniecību sektorā iedzīvotāji ir ārkārtīgi kūtri, lai veiktu energoefektivitātes pasākumus, siltinātu mājas, savestu kārtībā ventilāciju utt. Diemžēl Latvijā “pātaga” strādā labāk nekā “burkāns”. Piespiedu mehānismiem ir jābūt, lai iekustinātu šo iesīkstējušo sistēmu un uzskatus, kā arī kliedētu bailes no energoefektivitātes pasākumiem. Cilvēki baidās uzlabot dzīves kvalitāti, celt īpašuma vērtību. Ja šos pasākumus īstenotu ar energoservisa kompāniju starpniecību, tad šīs izmaksas, kas tiek pārmaksātas par patērēto enerģiju, nebūtu nekādas vai būtu minimālas,” tā R. Āboltiņš.

“Elektroenerģijas jomā pie mums var visai maz ietaupīt, jo Latvijā uz vienu iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš jau tā ir viens no zemākajiem Eiropā un, komfortam augot, elektrības patēriņš augs. Paradokss ir tajā, ka būs jānodrošina vairāk elektrības iekārtām, kas nodrošinās to, ka tērējam mazāk citas enerģijas.”

Uzziņa

2013. gada 26. novembrī valdībā apstiprinātā koncepcija par Energoefektivitātes direktīvas pārņemšanu paredz:

valsts iesaistīšanos gala patērētāju energoefektivitātes pasākumos, kas ļautu ietaupīt 1,5% no tiem piegādātās enerģijas;

ES struktūrfondu atbalstu mājokļu, publisko un ražošanas ēku renovācijai;

no 2014. gada katru gadu renovēt 3% no to valstij piederošo ēku kopējās platības;

pienākumu siltuma, gāzes un elektroenerģijas piegādes komersantiem piedalīties energoefektivitātes paaugstināšanā, sniedzot patērētājiem informatīvu un finansiālu atbalstu;

komersantiem vai nu pašiem sadarboties ar patērētājiem, vai iemaksāt valsts izveidotā energoefektivitātes fondā.

Avots: Ekonomikas ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Ko krāj un taupa taupītājs,to paņem, paņem laupītājs. Jo vairāk ES taupu,krāju.Lielāks ir cenu
    kāpums.Saprotu kad daudzi (spekulanti) ,grib braukt uz to MORU ZEMI TO ELEFANTU un TO
    SVĪTRAINO KAĶI ŠAUT.

  2. Es neesmu tik kritisks.
    Ekonomikas ministrijas programma “Dzīvo siltāk” bija ļoti aktīvs un saņēma Eiropas Komisijas balvu par energoefektivitātes pasākumu izskaidrošanu iedzīvotājiem

  3. Dzīvoju daudz dzīvokļu mājā, kura ir nosiltināta, nomainīti logi, atsevišķi ievilka siltumu , jauni radiatori un skaitītāji katram dzīvoklim atsevišķi. Varam nolasīt cik katrs patērē siltumu, bet jāmaksā par kvadrātmetriem. Kāds tam sakars ar kvadrātmetriem.Es regulēju cik un kā gribu, bet nē maksāsiet pēc koeficenta tāpat kā citas mājas kam tas nav.Arī ūdens skaitītāji ir.Maksājam par kreditu ko siltināja māju. Kur lai meklē taisnību.Plēš ko var no tā nabaga pensionāra.

  4. Sadārdzināsies viss līdz ar elektroenerģijas ieviešanas sadārdzināšanos. Viss.

  5. Vispirms: maksas aprēķiniem ir jābūt precīiem Atbildēt

    Lai runātu par energoefektivitāti un energotaupību,centralizēti jāaprīko visus dzīvokļus ar “C” klases karstā un aukstā ūdens patēriņa skaitītājiem,kas ir precīzāki un nereaģē uz magnētiem un citām viltībām.Un,galenais,nemaksā tie dārgi.Francijā,piemēram,ir ieviesti pat “D” klases ūdens patēriņa skaitītāji.Tad ūdens korekcijai beidzot varētu pielikt punktu.Atliku vienīgi dvieļu žavētāji.
    Tāpat centralizēti (neatkarīgi no namu siltināšanas)visus centralizētās apkures radiatorus ir jāaprīko ar siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem un siltuma regulatoriem (termoventiļiem)!Un tikai tad,kad iedzīvotājiem tiks beidzot dota iespēja pašiem regulēt siltuma pieplūdi savu mājokļu atsevišķās telpās un tiešām taupīt-varēsim runāt beidzot par energoefektivitāti un energotaupību “ārkārtīgi kūtro” iedzīvotāju mājsaimniecībās! Protams,bankām ir izdevīga tikai dārgā namu ārsienu siltināšana un ilgtermiņa kredītu ņemšana mājas siltināšanai,nevis precīzas individuālās uzskaites ierīkošana.Un arī Rīgas siltumam šāda precizitāte nav nepieciešama,jo siltumenerģijas taupīšana nebūt nav siltuma monopolista interesēs.Kā mēs redzam praksē-jo lielāki iedzīvotāju parādi par siltumu,jo lielāka monopolista peļņa!

  6. Jā, dīvainas lietas notiek tajā enerģētikā. Piemēram, uzņēmēji, palielinot saņemamās elektroenerģijas daudzumu savam uzņēmumam, tas ir, mainot transformatoru apakšstaciju, sedz 70% no izmaksām, taču beigās šī apakšstacija kļūst par Latvenergo īpašumu. Manuprāt, mazliet dīvaini Latvijā risina šīs lietas. Un tā rīkojoties daudzas lietas nekustēsies no vietas. Vienkāršs jautājums – kāpēc man, kā uzņēmējam, jāfinansē Latvenergo infrastruktūras izveide? Atbildi nekādi nav izdevies saņemt.

  7. “Ja “Rīgas siltums” (RS) mazākuma akcionārs,Francijas uzņēmums “Dalkia”iegūs kontroli pār visu siltumapgādes uzņēmumu,tas varētu uzstādīt rīdzinieku dzīvokļos individuālos skaitītājus,kuri,pēc kompānijas domām,ļaus samazināt rēķinus par siltuma patēriņu.
    Francijas kompānija jau veikusi iedzīvotāju aptauju par savām iecerēm.Dalkia Group-Dalkia Latvia”kopā ar “OMD Latvia” noskaidrojuši,ka vairāk par 80% iedzīvotāju vēlas izmantot šādu iespēju,4% nevēlas un 12% aptaujāto nedzīvo dzīvokļos.Par optimālo sistēmas veidu 32% iedzīvotāji uzskata daļēju apmaksu no savas kabatas un daļēju-no uzņēmuma līdzekļiem.
    Sistēma ļauj regulēt radiatoru tmperatūru un līdz ar to patērētā siltuma daudzumu,kā arī uzskaitīt patērēto siltumu.Skaitītāji fiksē patērēto siltumu un pārsūta datus bāzes stacijā,kur datus saglabā dators.Mēneša beigās sistēmas lietotāji var maksāt tikai par faktiski izmantoto siltumu.Līdzīgu projektu “Dalkia”realizēja Lietuvā,kur iedzīvotāji par sistēmas ierīkošanu maksājuši aptuveni 5 litus (1 lats) par kvadrātmetru.
    “Rīgas siltums” preses sekretārs Andris Sproģis portālam “Delfi” norādīja,ka pašreizējā siltuma patēriņa aprēķināšanas sistēma neļauj aprēķināt katra dzīvokļa patērēto siltumu,jo ir jāmaksā arī citu telpu-pagrabu,bēniņu un citu-apkure.”
    Skat.”Dalkia gatava piedāvāt rīdziniekiem individuālus siltuma skaitītājus”,www.delfi.lv,21.septembris 2005,17:56

  8. Nenovelsim vainu uz iedzīvotājiem! Atbildēt

    Jāiesaista ir nevis “ārkārtīgi kūtrie iedzīvotāji”,bet gan raksta beigās norādītais avots-ārkārtīgi kūtrā ekonomikas ministrija,kura kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat šodienai,tā arī nav parūpējusies,lai šie “ārkārtīgi kūtrie” iedzīvotāji paši varētu regulēt gaisa temperatūru savos mājokļos un tādējādi taupīt siltumenerģiju! Āboltiņa kungam jau nu tik daudz gan vajadzēja saprast,ka elektroenerģiju mēs varam pat nelietot,bet par centralizēto apkuri esam spiesti maksāt jebkuru siltuma monopolista pēc kvadrātmetriem aprēķināto maksu,jo monopolists nav ieinteresēts taupīt!

  9. Ministriem naudas par maz,iedzīvotājiem-par daudz? Atbildēt

    Pārmaksa par patērēto siltumenerģiju,Āboltiņa kungs,nebūs tikai tad,kad maksu par siltumu arī Latvijā aprēķināsim pēc individuālo siltumenerģijas skaitītāju-alokatoru rādījumiem,nevis pēc dzīvojamās platības kvadrātmetriem!

  10. Nav sakārtotas samaksas attiecības starp uzņēmējiem un darbiniekiem . Tur redziet nevarat ieviest pātagas sistēmu , bet celt cenu elektrībai , gāzei tur Jūs esat visi komersanti pārāk naski .Cilvēkiem mazo algu un plus jau esošo kredītu dēļ neviena banka kredītu nedod .Dod kredītu uz pierādājamiem ieņēmumiem un vairumam pārējie ieņēmumi nav tik lieli , lai varētu sakrāt ! Sakārtojiet nodokļu sistēmu un algu izmaksu sistēmu , tad variet pātagot ! Laikam sanāk , ka to mēs nemākam , bet mākam tikai drāzt visus , kuriem jau tā nekāda medus maize šī dzīve nav !

  11. Interesants problēmas risinājums Atbildēt

    PROVIDUS vadošais pētnieks ar specializāciju enerģētikas politikā un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes enerģētikas komitejas loceklis Reinis Āboltiņš,siltuma skaitītāju vietā piedāvā mums,iedzīvotājiem,pātagu?

  12. Lai nevarētu salīdzināt Atbildēt

    Banku un Vienotības kopējās interesēs,no sabiedrības tiek rūpīgi slēpta pat informācija par siltuma maksas aprēķināšanu un vidējām cenām ES valstīs.Šāda informācija(vismaz nelielas tabulas veidā) nav pieejama laikrakstos pat par Igauniju un Lietuvu.Lai gan kā Viļņā,tā Tallinā individuālā siltumenerģijas uzskaite ir ieviesta jau sen!

  13. Cienītās dāmas-Indra Lazdiņa un Dace Skreija! Atbildēt

    Jūs prasiet no Latvijas iedzīvotājiem neiespējamo! Neatkarīgi no Daugavas kaskādes esamības,nav mums tādu iespēju-pašiem regulēt siltumu savos mājokļos un taupīt!Kamēr vien būsim dzimtbūtnieciski atkarīgi no centralizētās apkures monopolistiem un mūsu mājokļi centralizēti netiks aprīkoti ar siltuma regulatoriem un siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem!

  14. Būtu tikai vairāk jāmaksā Atbildēt

    “Latvijas valdība piedāvā iedzīvotājiem siltināt mājas,kas fiziski nav iespējams paveikt viena gada laikā,nerunājot nemaz par to,ka iedzīvotāji būs spiesti projekta realizācijai ņemt kredītus.Ziemas mēnešos kopējie maksājumi par komunāliem pakalpojumiem un kredītu nosiltinātā mājā varētu būt zemāki,nekā komunālie maksājumi nenosiltinātā mājā,bet vasaras mēnešos nosiltinātās mājas iedzīvotājiem bez komunāliem maksājumiem nāksies vēl atmaksāt kredītu. Rezultātā gada griezumā kopējie maksājumi nosiltinātā mājā varētu pārsniegt gada komunāļos mksājumus nenosiltinātā mājā.”
    Skat.”Rīgā rēķinus par siltumu var samazināt par 30%”,Eduards Grubevičs,ekonomikas maģistrs,biedrības”Enerģija tautai”,Rīgas nodaļas vadītājs,Financenet.lv,2013.gada 1.marts.

  15. Ietaupīt tomēr var Atbildēt

    Lietpratēji ir vienisprātis-aprīkojot sildķermeņus jeb radiatorus ar siltuma regulētājiem un siltuma maksas sadalītājiem jeb alokatoriem,ēkas siltuma noturība nepalielinās.Uzņēmuma”Mesa Latvija” projektu vadītājs Pēteris Ūsiņš atzīst,ka daudzstāvu namos jau izbūvētās apkures sistēmas modernizēšana,aprīkojot radiatorus ar šīm ierīcēm,ir pats racionālākais,vienkāršākais,reizē pats lētākais risinājums.Tiesa tie jāuzstāda visos nama dzīvokļos katram sildķermenim.

    Šāda apkures modernizēšana un uzskaites ieviešana,viņaprāt ir gana efektīva un atmaksājas samērā ātri.Vislielākais efekts būs deviņu stāvu vai augstākos namos.Radiatoru aprīkošana ar siltuma regulatoriem un siltuma maksas sadalitājiem jeb alokatoriem jau ir īstenota daudzos daudzstāvu namos Rīgā,Jelgavā,Ludzā un citās pilsētās.
    Rīgas Rigondas gatves 7.nama pārvaldnieks Viesturs Dalbe stāsta,ka 602.sērijas deviņstāvu nams ar 36 dzīvokļiem atjaunots pirms trim gadiem,vienlaikus visos dzīvokļos radiatori aprīkoti ar siltuma regulatoriem un alokatoriem.Nama iemītniekiem tas ļaujot samazināt izdevumus apmēram divreiz.Kāds varētu būt ietaupījums no siltuma regulaoriem un alokatoriem naudas izteiksmē,to,viņaprāt,esot grūti salīdzināt gan tāpēc,ka kopš 2010.gada siltuma cenas ir ievērojami cēlušās,gan tāpēc,ka nams ir siltināts.
    Uzņēmuma “Nekustamā īpašuma pārvalde” namu pārvaldnieks Arnis Skudra vēsta,ka,piemēram,Rīgā,Maiznīcas ielā 12,neatjaunotā nama 1.korpusa dzīvokļos,kur radiatori aprīkoti ar siltuma regulatoriem un alokatoriem,par pagājušā gada decembri iedzīvotājiem bij jāmaksā 1,28 lati par kvadrātmetru.Turpretim 2.korpusa dzīvokļos,kur šo ierīču nav,decembra rēķins bijis 1,60 lati par kvadrātmetru.Arī viņš atzīst,ka ar tiem nav iespējams palielināt ēku siltumnoturību,izdevumu ietaupījumu galvenokārt panāk,dzīvokļa īpašniekam pašam regulējot siltuma pieplūdi atsevišķi katrā telpā.” Skat.”Apkure jāsakārto visā namā”,Zigfrīds Dzedulis,LA,04.02.2013.
    Kad sagaidīsim šis ierīces arī mūsu dzīvokļos,un mēs paši beidzot varēsim regulēt siltuma pieplūdi atsevišķi katrā telpā?

  16. Punkts 1
    EED nosaka, lai valstis kļūtu efektīvākas, bet …
    Vietējie nejēgas kādu uzdevumā sarakstījuši likumus, kas traucē kļūt efektīvākiem. Izceļot sīkumus, nodarbojoties ar populismu, utopiju “tālu netiksim”.

  17. “Pašreizējā ēku siltināšanas prakse un institūciju darbība,kas kā primāru uzskata Eiropas naudas apguvi un tai pakārtoto siltuma ekonomiju prakse,nav samērojama ne finansiāli,ne no komforta viedokļa.Pašreiz netiek apskatīti lētāki ārsienu siltināšanas veidi.Siltināšanas process,gan praktiskajā,gan teorētiskajā izpratnē,kur tiek tērēti nejēdzīgi lieli materiālie līdzekļi,nenotiek korekti,uz ko norāda arī šīs institūcijas (siles) vadības pārstāves laikrakstā “Neatkarīgā”publicētais raksts.”Sk.Laimonis Kops:Padomju laikā celto dzīvojamo ēku siltināšana,to mūžu nepagarina”,Laimonis Kops,būvinženieru zinātņu doktors,Delfi.Aculiecinieks,2012.gada 1.jūnijs,13:34

  18. Iedzīvotāji negrib ņemt bankās kredītus savu veco paneļmāju siltināšanai? Skat.”Blokmājām Rīgā beidzies ekspluatācijas termiņš”,Antra Gabre,.. Piektdiena,15.marts 2013.

  19. Ļoti paviršs un tendenciozs raksts! Atbildēt

    “Iedzīvotāji ir ārkārtīgi kūtri”,bet “komersanti pretojas”! Sēž iedzīvotāji,šo pašiecelto ekspertuprāt,uz saviem lielajiem naudas maisiem un ir par kūtriem pat,lai tos atraisītu!
    Un ko tad šie”eksperti” ir izsecinājuši” Jābūt esot piespiedu mehānismam-pātagai,lai no Latvijas iedzīvotājiem (ap 80% trūcīgo) izspiestu vēl vairāk!
    Tajā pat laikā”Vairākās Rietumeiropas valstīs,kur individuālā siltumenerģijas uzskaite daudzdzīvokļu ēkās ir ļoti izplatīta,veiktie pētījumi rāda,ka pats būtiskākais ieguvums no šī pasākuma realizēšanas ir iedzīvotāju motivēšana energoresursu taupīšanai.Piemēram,Albertslundas pašvaldībā Dānijā ir veikts pētījums,kurā analizēti dati par patēriņu 791 daudzdzīvokļu mājā pēc pārejas no centralizētas uz atsevišķu silrumuzskaiti dzīvokļos.Šajā pētījumā atklāts,ka vidējais ēkas patēriņa samazinājums uzstādot skaitītājus ir samazinājies par 18,4% (!),kas ir ļoti labs rādītājs.”
    Skat.”Enerģiju taupīsim arī nākotnē-bez Eiropas naudas,meklējot citus risinājumus”,Jānis Kalns,Latvijas Vēstneša portāls “Par likumu un valsti”,28.09.2012.
    Kā minēts šā raksta sākumā,EK Energoefektivitātes direktīvai vajadzēja stātiesspēkā jau 2012.gada oktobrī.Un,kā teikts rakstā,”obligāti būs arī individuālie energopatēriņa skaitītāji,kas uzrāda SKAIDRU,PRECĪZU INFORMĀCIJU PAR AKTUĀLO ENERĢIJAS PATĒRIŅU LIETOŠANAS BRĪDĪ…” Ja maksājam arvien vairāk un vairāk,tad bez šīs skaidrības un precizitātes iztikt nekādi nevaram!

  20. Aktualitāšu arhīvs-07-2011 Atbildēt

    07-07-2011-Eiropas komisija prezentē jaunās Energoefektivitātes direktīvas projektu.
    2011.gada1.jūlijā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā bija aicinājusi valsts un pašvaldību institūciju,nevalstisko organizāciju un komersantu pārstāvjus un ekspertus uz apaļā galda diskusiju Eiropas Savienības mājā Aspāzijas bulvārī,lai pārrunātu jaunās EK Energoefektivitātes direktīvas projekta nostādnes.Jaunā direktīva nomainīs divas pašlaik spēkā esošās direktīvas-par koģenerācijas veicināšanu un par gala patēriņa energoefektivitāti.
    Direktīvas projekts paredz veikt pasākumus,kas ļaus būtiski uzlabot energoefektivitāti visā enerģijas ciklā-no ražošanas,pārvades un sadales līdz pat patērētāju enerģijas lietošanas paradumiem.Tostarp:
    *energopiegādātāju uzdevums,samazināt ik gadus,veicot energoefektivitātes pasākumu ieviešanu pie patērētājiem,enerģijas piegādes apjomus par 1,5%;
    *valsts un pašvaldību uzdevums-katru gadu nodrošināt savā īpašumā esošo ēku renovāciju 3%apjomā no ēku kopējās platības;
    *NODROŠINĀT ENERĢIJAS PATĒRIŅA(ELEKTRĪBA,ŪDENS,GĀZE,SILTUMS APKUREI)INDIVIDUĀLO SKAITĪTĀJU (VIEDO SKAITĪTĀJU) IEVIEŠANU PIE PATĒRĒTĀJIEM UN NORĒĶINUS PĒC SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMIEM,VEICINOT PATĒRIŅA REGULĒŠANU,TOSTARP SILTUMAPATĒRIŅA INDIVIDUĀLAI MĒRĪŠANAI,DZĪVOKĻOS AR STĀVVADIEM IZMANTOJOT ALOKATORUS.
    Kad šos alokatorus un norēķinus pēc to rādījumiem mēs,siltuma patērētāji,beidzot sagaidīsim?

  21. Gala patērētājs Atbildēt

    No kurienes,sašutušais Jāni Bērziņ,naudu dzīvokļu skaitītājiem,tātad,gala patērētājiem, ņem Latvenergo un Latvijas gāze? Arī pircējs Rīgas Centrāltirgū ir gala patērētājs! Bet tas vēl nenozīmē,ka preci viņam var pārdot bez precīzas svēršanas!Ekskluzīvo privilēģiju laiks siltuma monopolistiem beidzas!

  22. Bankas nevar vien sagaidīt,kad astoņdesmitgadīgie pensionāri masveidā sāks ņemt ilgtermiņa kredītus uz piecpadsmit gadiem ēku siltināšanai,lai atškirībā no maksas par siltumu,maksātu gadus piecpadsmit,ne tikai apkures sezonā,bet visus gada mēnešus,banku kredīta procentus! Palīgā bankām dodas pat pētnieki-lobētāji!

  23. Nenovelsim visu uz iedzīvotāju pleciem! Atbildēt

    Arkārtīgi kūtri ir nevis iedzīvotāji,bet gan mūsu Ekonomikas ministrija! Ko ministrija divdesmit trīs gadu garumā ir veikusi,lai iedzīvotāji paši varētu regulēt gaisa temperatūru savos dzīvokļos,atbilstoši katra cilvēka komforta izjūtai un maciņa biezumam? Tāpat kā par gāzi,elektroenerģiju,karsto un auksto ūdeni,arī par siltumenerģiju iedzīvotājiem ir obligāti jābūt iespējai,norēķināties pēc individuālo skaitītāju rādījumiem,nevis pēc kvadrātmetriem! Jo,nekāda taupīšana iedzīvotājiem,mājas siltinot nesanāks-samazinoties ienākumiem centrālapkures monopolists vienkārši pacels cenas!
    Sīkāk:”Romans Vitkovskis:Centralizētā apkure-dzimtbūšanas recidīvs”,..,16.septembris 2004,22:27

  24. APCIRPTĀ ENERGOEFEKTIVITĀTES DIREKTĪVA Atbildēt

    Kur tad,interesanti,no šīs direktīvas ir pēkšņi pazuduši individuālie enerģijas skaitītāji?Bija,bet vairs nav un viss?
    Eiropas komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāve Ruta Baltause uzsvēra,ka energoefektivitāte ir būtisks jautājums ES dienaskārtībā,jo pašlaik 27 valstu blokā pastāv liela atkarība no importētās energijas,turklāt valstīs,kurās ir ogļu un naftas resursi,tie sarūk.Taču,kā atzīst R.Baltause,neveicot papildu pasākumus,līdz 2020.gadam nebūs iespējams samazināt enerģijas patēriņu par iecerētajiem 20%.
    Latvijā lielākie patērētāji ir mājsaimniecības,bet maz patērē rūpniecības sektorā.Viens no praktiskākajiem priekšlikumiem,kas varētu tieši ietekmēt iedzīvotājus,ir ierosinājums obligāti uzstādīt individuālos skaitītājus.”Kā tas tiks reāli ieviests,ir atstāts dalībvalstu ziņā”,uzsver R.Baltause.Tāpat rēķiniem par enerģiju jākļūst precīzākiem un tiem jāatspoguļo reālais patēriņš.”
    Skat.”Individuālie enerģijas skaitītāji-obligāti”,Ģirts Vikmanis,Latvijas Avīze,2011.gada 9.jūlijs.
    Ja jau Latvijā lielākie patērētāji ir tieši mājsaimniecības,tad kā gan rēķini par enerģiju (it īpaši par siltumenerģiju) var kļūt precīzāki un atspoguļot reālo patēriņu bez siltumenerģijas patēriņa individuālās uzskaites,turpinot aprēķināt maksu par siltumu (atšķirībā no citām ES valstīm)pēc dzīvojamās platības kvadrātmetriem?????!!!
    Un runa šeit ir par obligātu individuālo siltumenerģijas skaitītāju (alokatoru) uzstādīšanu,nevis māju (un banku) siltināšanu! Lai,kā uzsver EK Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāve Ruta Baltause,rēķini par enerģiju KĻŪTU PRECĪZĀKI UN ATSPOGUĻOTU REĀLO PATĒRIŅU!!!! Tātad-reālo,nevis aptuveno siltumenerģijas patēriņu! Var jau būt,ka Lursoft un Providus,tas nav būtiski,bet iedzīvotājiem gan! Jo tieši iedzīvotāji ir spiesti joprojām regulēt gisa temperatūru savu mājokļu telpās,nevis ar radiatoru termoventiļu palīdzību,bet gan atverot logus un durvis! Bet tieši centralizētā apkure ir tā,kas veido vislielāko procentu no iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem,cienījamie Lursoft un Providus speciālisti!

  25. varbuut nepiecieshams padoteet iedziivotaajus, kas veela siegaadaties LED spuldzes ?

    • Margarīns uz baltmaizes Atbildēt

      Jā, tas būtu labi. Vēl varētu pašvaldības un / vai siltuma pakalpojumu sniedzēji kādu laiku iekasēt mazāku summu par siltumu, ja iedzīvotāji ir veikuši pierādāmus un izmērāmus ieguldījumus ēku siltumnoturības uzlabošanā. Tā pati subsidēšana vien būtu. Protams, ieguldījums jāpieskaita kvadrātmetram, nevis fiziskai personai, jo investīcija jau ir kvadrātmetra energoefektivitātē, nevis NN kā fiziskas personas enerģijas patēriņā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+