Andrejs Podgornovs: Tarifu izmaiņas var radīt negaidītus izdevumus 1
Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” iecerētajā pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas plānā ir virkne zemūdens akmeņu, kas nav patērētājiem pietiekami izskaidroti un var radīt neplānotus izdevumus.
Autors: Andrejs Podgornovs, RTU asociētais profesors, inženierzinātņu doktors, AS “Inspecta Latvia” vadošais eksperts
Tarifu līdzsvarošanas projekta ietvaros mājsaimniecībām ne vien katru mēnesi nāksies maksāt par elektroenerģijas piegādi, bet arī būs jārēķinās ar konstantu abonēšanas maksu par pieslēgumu energotīklam, kuras summa būs atkarīga no pieslēgtās jaudas. Savukārt uzņēmumiem abonēšanas maksa par pieslēguma jaudu tiks palielināta.
Lai gan jaudu samazināt varēs bez maksas un nepieciešamības gadījumā pusgadu pēc tam būs iespēja atjaunot to iepriekšējā apjomā, patērētāji netiek brīdināti, ka šie pasākumi var radīt neplānotas izmaksas – it īpaši objektos ar novecojušu elektroinstalāciju. Piemēram, elektroenerģijas skaitītājs pie mājas sienas vai priekšnamā joprojām ir ierasta aina. Uz vecajiem pieslēgumiem neattiecas prasība tos modernizēt. Tomēr, tiklīdz vajadzēs pieslēgt vai atjaunot lielāku jaudu, tas formāli skaitīsies jauns pieslēgums, kam tiks pieprasīts izpildīt jaunos tehniskos noteikumus un papildprasības atbilstoši ES normām. Tas nozīmē, ka, piemēram, elektroenerģijas uzskaites skapis, kas iepriekš atradās pie mājas sienas, būs jāpārnes līdz īpašuma robežai, lai pie tā varētu piekļūt “Sadales tīkls”. Lieki teikt, ka šīs izmaksas vajadzēs segt klientam.
No vienas puses, “Sadales tīkla” piedāvājums ieviest abonēšanas maksu, pamatojoties uz acīmredzamo nepieciešamību restaurēt Latvijas elektrotīklus, šķiet loģisks un saprotams. Tomēr bažas rada uzņēmuma definētie nākotnes plāni un solījumi klientiem. Ja varam ticēt “Sadales tīkla” publicētajai informācijai, uzņēmums plāno arī nākotnē elektrolīniju atjaunošanā ieguldīt tikpat lielu investīciju apjomu kā iepriekš, paredzot ik gadu atjaunot vai modernizēt 2% no valsts kopējā elektrolīniju garuma. Tādējādi novecojušās elektrolīnijas Latvijā tiks atjaunotas aptuveni 50 gadu laikā.
Tas diemžēl nozīmē, ka elektropiegādes kvalitāte neuzlabosies, jo neatjaunoto elektrolīniju un elektrības stabu garantētais kalpošanas laiks ir 25 – 35 gadi, un pastāv nopietns risks, ka valsts elektrības piegādes sistēma bruks daudz ātrāk, nekā “Sadales tīkls” spēs to atjaunot.
Patērētāji viennozīmīgi būs vairāk zaudētāji nekā ieguvēji. Būtu tikai godīgi, ja, ieviešot abonēšanas maksu, patērētājam vairs nevajadzētu maksāt par elektroenerģijas pieslēgšanu, jo ilgtermiņa peļņa no abonēšanas maksas viennozīmīgi nosegtu arī šīs izmaksas. Diemžēl, raugoties nākotnē, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji arī pēc abonēšanas maksas ieviešanas saņems tos pašus pakalpojumus tādā pašā kvalitātē, vien maksājot vairāk.
